Kas ir ĢMO?
Par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) saucam dzīvnieku, augu vai mikroorganismu, kurā ar gēnu inženierijas palīdzību, tiek ievietots jauns, tostarp sveša organisma gēns. Šādā veidā tiek radīts organisms, kāds dabiskā vidē nav sastopams.
ĢMO veidi!
Lauksaimnieciskajā ražošanā izmanto ģenētiski modificētus (ĢM) kultūraugus. Tie ir ģenētiski modificēti ar mērķi, panākt to izturību pret noteiktiem kaitēkļiem, herbicīdiem, augu vīrusiem vai mikroskopisko sēņu izraisītajām slimībām. Visbiežāk audzē ĢM soju, ĢM kukurūzu, ĢM rapsi un ĢM kokvilnu.
ĢM kultūraugu modifikācija var būt vērsta arī uz to, lai iegūtu produktus ar uzlabotu vai mainītu uzturvērtību (izmainīts vai paaugstināts cietes saturs, paaugstināts vai uzlabots eļļas saturs, paaugstināts A provitamīna un E vitamīna saturs u.c.). Šo augu radīšanā bieži netiek izmantoti sveši gēni, bet izmainīta, modificēta (palielināta vai samazināta) paša auga gēnu ekspresijas aktivitāte. ĢM pārtika ar uzlabotām uzturīpašībām vēl nav sasniegusi tirgu.
Pārtikas industrija pievēršas arī dzīvnieku ģenētiskai modificēšanai. ĢM dzīvniekus pašreiz izmanto tikai laboratorijas pētījumos un terapeitisko preparātu iegūšanai.
ĢMO ietekme uz veselību
Pagaidām nav pietiekami skaidru un nepārprotamu pierādījumu tam, ka ĢM augu lietošana pārtikā ir nekaitīga veselībai. Līdz šim veiktie pētījumi neatspoguļo ietekmi uz vidi, cilvēka organismu un veselību ilgtermiņā. Vai šī ietekme ir vai nav kaitīga, par to viedokļi speciālistu vidū bieži vien ir pretrunīgi, turklāt neviens zinātnieks vēl nav spējis atbildēt uz visiem neskaitāmajiem jautājumiem par ĢMO ilgtermiņa ietekmi.
Jautājuma aktualitāte
Patlaban Eiropā notiek plašas diskusijas par dažādiem ĢMO aspektiem. To uztur ĢMO ražot ieinteresētās industrijas lobijs un sabiedrības spiediens, kas pēc pēdējiem Eirobarometra pētījuma rezultātiem (13.03.2008.g.) ir dominējoši negatīvs aptuveni 58 % Eiropas iedzīvotāju ir nobažījušies par atļauju izmantot ĢMO Eiropas Savienībā, bet tikai 21 % to atbalsta.
Latvijas Vides ministrija līdz šim ir strikti iebildusi pret atļauju audzēt ĢMO Eiropas Savienībā, it īpaši Latvijā. Šādas nostājas pamatā ir vairāki apsvērumi. Tostarp jau pieminētā neskaidrā ietekme uz cilvēka veselību un vidi, kā arī apsvērums par to, ka ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana mazinās bioloģisko kultūraugu audzētāju konkurētspēju.Kā zināms, mūsu valstī ir labvēlīga vide, tieši bioloģiskās lauksaimniecības attīstīšanai. Tomēr zinātniski ir atzīts, ka, audzējot ĢM kultūras, šo augu piejaukums blakusesošajās teritorijās ir tehniski neizbēgams. Ņemot vērā nelielo Latvijas teritoriju un nelielos attālumus starp saimniecībām, tiktu apdraudētas gan saimniecības, kas ĢM kultūraugus neaudzē, gan Latvijas daba kopumā.
Vides ministrija ar savu strikto nostāju vēlas saglabāt un aizsargāt Latvijas bioloģisko daudzveidību, ko mēs uzskatām par vienu no mūsu valsts pamatvērtībām un kura var tikt apdraudēta, izplatot tajā ĢM kultūras, kuras jau pēc savas būtības nav dabiski augi un kuru ilgtermiņa ietekme uz vidi vēl nav novērtēta.
Lūdzu, nobalso!
Lai valdībā, Saeimā un ES institūcijās pārliecinoši paustu un aizstāvētu sabiedrības intereses, kā arī lai veidotu pamatotu un sabiedrībai pieņemamu politiku ĢMO jomā ir svarīgi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju nostāju. Tādēļ aicinām jūs piedalīties interaktīvajā balsojumā un izteikt savu viedokli attiecībā uz ĢMO audzēšanu un izplatīšanu Latvijā.
Raimonds Vējonis
Vides ministra Raimonda Vējoņa vēstuli par vai pret ĢMO Latvijā parakstījuši arī:
Māris Olte
Lelde Stumbre
Artūrs Irbe
Vita Jaunzeme
Ingmārs Līdaka
Agris Daņiļēvičs
Viktors Ščerbatihs
Sniedze Sproģe, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve
Uģis Prauliņš, komponists
Dr.art Rafi Haradžanjans, I.Kozakēvičas LNKBA Valdes priekšsēdētājs
