Ozona slānis jeb stratosfēras ozons ir ozona molekulu augsta koncentrācija 30 līdz 50 km augstumā (stratosfērā). Galvenā ozona slāņa funkcija ir saules ultravioletā starojuma absorbēšana, tādējādi pasargājot Zemi no tā kaitīgās ietekmes. Mērvienība, kādā izsaka ozona slāņa „biezumu”, ir Dobsona vienība jeb DV. 100 DV = 1 mm. Ozona slāņa normālais „biezums” ir ~ 3 mm (300 DV), bet ozona slāņa vidējais „biezums” virs Latvijas gada garumā svārstās no aptuveni 200 līdz 500 DV.
Ozona slāņa samazināšanās un ozona “caurumu” paplašināšanās ozona slāni noārdošo vielu ietekmē tiek uzskatīta par vienu no 20. - 21. gadsimta nozīmīgākajām vides problēmām. Pārmērīgs ultravioletais starojums palielina iespējamību saslimt ar ādas vēzi un acs kataraktu, novājina imunitāti, samazina lauksaimniecības ražas, kā arī zivju nozveju u.tml.
1995. gadā, lai atbalstītu pasaules valstu centienus ozona slāņa aizsardzībā un sekmētu ozona slāni noārdošo vielu izņemšanu no saimnieciskās aprites, Latvija pievienojās 1985. gadā pieņemtajai Vīnes konvencijai “Par ozona slāņa aizsardzību” un 1987.gadā pieņemtajam Monreālas protokolam “Par ozona slāni noārdošajām vielām” .
1988. gadā Monreālas protokolam pievienojās arī Eiropas Savienība. Lai izpildītu Monreālas protokola prasības Eiropas Savienība ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta un Padomes (EK) 2000.gada 29.jūnija Regulu Nr. 2037/2000 „Par vielām, kas noārda ozona slāni”, kas Latvijā stājās spējā 2004. gada 1. maijā un nosaka kārtību, kādā Latvija izpildīs Monreālas protokola prasības.
Kārtību, kādā Latvijā īstenojamas Regulas Nr. 2037/2000 atsevišķas prasības, savukārt nosaka Ministru kabineta 2004. gada 1. aprīļa noteikumi Nr. 233 „Ozona slāņa aizsardzības noteikumi”, kurus sākot ar 2006. gada 1. janvāri aizstās Ministru kabineta 2005. gada 6. septembra noteikumi Nr. 688 “Noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcas efekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti” . Jaunajos noteikumos saglabāsies līdzšinējās prasības par Regulas Nr. 2037/2000 piemērošanas kārtību, kā arī, lai veicinātu kā aukstuma aģentus izmantoto ozona slāni noārdošo vielu (CFC un HCFC) un fluorēto siltumnīcas efekta gāzu (HFC) noplūžu novēršanu, noteiktas īpašas prasības šo vielu transportēšanai, pārfasēšanai, uzglabāšanai, lietošanai (t.sk., lietošanai aukstuma iekārtās) u.c. Noteikumi nosaka arī speciālistu, kas veic darbības ar aukstuma aģentiem, sertificēšanas kārtību, kā arī komersantu licencēšanas kārtību darbībām ar aukstuma aģentiem.
Par Regulas Nr. 2037/2000 īstenošanu atbildīgā kompetentā institūcija ir Vides ministrija, taču dažādu Regulā noteikto prasību ieviešanā un kontrolē ir iesaistīts:
Ozona slāni noārdošo vielu izņemšana no saimnieciskās aprites Latvijā notiek saskaņā ar Monreālas protokolā un Regulā Nr. 2037/2000 noteiktajiem termiņiem. 1993. – 2003. gadā Latvija ozona slāni noārdošo vielu patēriņu samazināja par 88 % un pilnībā pārtrauca tādu ozona slāni noārdošu vielu importu, eksportu un patēriņu kā freons-11, freons-12, freons-113 u.c. 2004. gadā Latvijā tika importēts vienīgi freons-22.
Būtiskākie Latvijā īstenotie projekti ozona slāņa aizsardzības jomā:
-
Tehniskās sadarbības programma “Ozona slāni noārdošo vielu izņemšana no saimnieciskās aprites” (1997. - 1998.g.)
-
UNDP/GEF projekts “Hlorfluorogļūdeņražu izņemšana no saimnieciskās aprites Latvijas aerosolu rūpniecībā” (1999. - 2001.g.)
-
UNDP/GEF projekts “Nacionālās programmas ieviešana aukstuma nesēju atgūšanai un reciklēšanai” (1999. - 2001.g.)
-
UNDP/GEF projekts “Pāreja uz hlorfluorogļūdeņražus neizmantojošām tehnoloģijām putu materiālu ražošanā - RITOLS” (1999. - 2000.g.)
-
UNDP/GEF projekts „Pilnīga metilbromīda izņemšana no saimnieciskās aprites pārejas ekonomikas valstīs” (2004.g.)
-
UNEP/GEF projekts “Institucionālā stiprināšana Monreālas protokola īstenošanai Latvijā” (2004. - 2006.g.)
-
UNEP/UNDP/GEF reģionālais projekts „Metilbromīda pilnīga izņemšana no saimnieciskās aprites pārejas ekonomikas valstīs” (2005. - 2008.g.)
Plašāka informācija par ozona slāņa aizsardzību pasaulē: Ozona sekretariāts
Plašāka informācija par ozona slāņa aizsardzību Latvijā: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra
