|
Vides pārraudzības valsts birojs |
|||||||||||||||||||||||||
 |
||||||||||||||||||||||||||
|
Rīgā, 2008.gada 16.jūlijā. Atzinums Darbības ierosinātājs: SIA ALLAT un VL, reģistrācijas Nr.40003288501, adrese: J.Endzelīna iela 7a, Rīga, LV 1029. Izvērtētie materiāli: SIA ALLAT un VL koagulanta ražošanas uzņēmuma izveides ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojums, kuru sagatavojusi SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment, reģistrācijas Nr.40003374818, adrese: Skolas iela 10 - 8, Rīga, LV 1010. Pamatojums: saskaņā ar likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 16.pantu Vides pārraudzības valsts biroja 2006.gada 9.oktobrī izsniegtā Programma ietekmes uz vidi novērtējumam SIA ALLAT un VL koagulanta ražošanas uzņēmuma izveidei.
SIA ALLAT un VL plāno izveidot koagulanta ražošanas uzņēmumu, kura izvietošanai tiek izvērtētas divas iespējamās alternatīvās vietas: 1.alternatīva - bijušās Slokas celulozes un papīra fabrikas teritorijā, Jūrmalā, Fabrikas ielā 2, zemesgabalā Sloka 7110, bijušās termoelektrocentrāles ēkās, rekonstruējot un pielāgojot tehnoloģiskajam procesam jau esošās ēkas; 2.alternatīva - bijušās Jēkabpils pilsētas katlumājas teritorijā, Jēkabpilī, Enerģijas ielā 15. Jūrmalas pilsētas domes 2008.gada 3.jūnija vēstulē Nr.1.1-28/3063 norādīts, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojumu zemesgabalam Fabrikas ielā 2 jāizstrādā detālplānojums, detalizējot tajā noteiktās teritorijas daļas plānoto (atļauto) izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus. Koagulanta ražošanas uzņēmuma izveidei paredzētā teritorija atrodas Rūpniecības teritorijā (R), tas ir, zemesgabalā, kur primārais zemes, ēkas un citas būves vai tās daļas izmantošanas veids ir ražošanas, komunālais un noliktavu uzņēmums un iestāde, kam ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargjoslas, vai īpašas prasības kravu transportam (kravu bīstamība, kravu apgrozījums lielāks par 40 vienībām diennaktī), bet sekundārais cita atļautā izmantošana. Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumā norādīts, ka patlaban lielākā daļa ēku un būvju, kas atrodas bijušās Slokas celulozes un papīra fabrikas teritorijā, pieder SIA Sabiedrība SVA, kura savukārt tās iznomājusi citiem uzņēmumiem. Teritorijā atrodas dažādas noliktavas, taču aktīva saimnieciskā darbība nenotiek. Uz rietumiem no koagulanta ražotnes izvietojumam paredzētās ēkas (bijusī TEC ēka) atrodas individuālo dzīvojamo māju apbūve - aptuveni 240 m attālumā, tuvākā daudzstāvu dzīvojamā māja Dzirnavu ielā 39A - aptuveni 540 m attālumā un Slokas slimnīca Dzirnavu ielā 36/38 -aptuveni 580 m attālumā; uz ziemeļrietumiem - aptuveni 1 km attālumā bērnudārzs Tērbatas ielā 1 un aptuveni 1,3 km attālumā - Slokas pamatskola; uz dienvidiem - aptuveni 20 m attālumā plūst Lielupe, savukārt uz austrumiem no bijušās Slokas celulozes un papīra fabrikas teritorijas atrodas dabas pamatnes teritorija. Tuvākie rekreācijas objekti ir Lielupe un Salas pagasta teritorijas plānojuma pirmajā redakcijā paredzētā rekreācijas teritorija Lielupes labajā krastā. Saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumā sniegto informāciju, koagulanta ražošanas uzņēmuma izveidei piedāvātajai teritorijai Jēkabpilī atbilstoši Jēkabpils pilsētas Teritorijas plānojumam 2007. 2019.gadam noteiktais plānotais (atļautais) izmantošanas veids ir smagās rūpniecības apbūves objektu teritorija. Šobrīd teritorijā, kuras kopējā platība ir 2,77 ha, atrodas katlumāja, trīs mazuta rezervuāri, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, sūkņu stacija, mazuta noliešanas estakāde un divi ūdens apgādes urbumi, taču saimnieciska darbība šajā objektā netiek veikta. Bijušās katlumājas ēkā jau ir veikta iekārtu un aprīkojuma demontāža, to sagatavojot tālākiem rekonstrukcijas darbiem. Blakus teritorijās atrodas autoserviss, metāllūžņu pārstrādes uzņēmums un kokzāģētava. Saskaņā ar Jēkabpils pilsētas Teritorijas plānojumu, teritorijai, kurā tiek plānota koagulanta ražotne, pirms apbūves nepieciešama inženiertehniskā sagatavošana, kas var ietvert gan teritorijas nosusināšanu, uzbēršanu, grunts sanāciju vai nomaiņu, rekultivāciju, maģistrālo inženiertehnisko komunikāciju ierīkošanu un pievedceļu izbūvi, gan citu pasākumu kompleksu, lai varētu veikt apbūvi atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Bijušās Jēkabpils pilsētas katlumājas teritorija ir reģistrēta piesārņoto vietu reģistrā. Aptuveni 140 metru attālumā uz ziemeļiem no paredzētās darbības vietas atrodas viensēta Ziediņi un Jēkabpils rajona Centrālās slimnīcas Tuberkulozes nodaļa, aptuveni 250 m uz dienvidiem - viensēta Dziedras, vēl dažas dzīvojamās mājas un mazdārziņu teritorijas atrodas 500 m rādiusā, bet Daugavas upes ieleja - vairāk kā 1,0 kilometra attālumā no plānotās ražotnes teritorijas. Koagulanta ražošanas uzņēmumā, izmantojot alumīnija hidroksīdu (Al(OH)3), 93,5% sērskābi (H2SO4) un tehnisko ūdeni, plānots saražot līdz 7000 tonnām gadā šķidrā koagulanta alumīnija sulfāta (Al2(SO4)3) šķīduma, ko izmanto gan dzeramā ūdens sagatavošanai, gan notekūdeņu attīrīšanai, lai paātrinātu piemaisījumu izgulsnēšanos. Alumīnija sulfāta šķīdums ir bezkrāsains šķidrums, bez raksturīgas smaržas, kam nepiemīt toksikoloģiskas un ekotoksikoloģiskas īpašības. Šķidrā koagulanta ražošanai paredzēts izmantot slēgta tipa nerūsējošā tērauda, sērskābes izturīgu reakcijas tilpni (6,3 m3). Reakcijas tilpnē vispirms iepilda alumīnija hidroksīdu un ūdeni, tad ar dozatoru (tilpums 630 l) pakāpeniski apmēram 40 minūšu laikā pievieno nepieciešamo 93,5% sērskābes daudzumu. Pēc sērskābes pievienošanas, šķīdums reakcijas tilpnē tiek 10 minūtes maisīts. Ķīmiskās reakcijas rezultātā izdalās siltums, un reakcijas laikā tilpnē temperatūra sasniedz 1200C. Pēc samaisīšanas procesa maisījums slēgtajā reakcijas tilpnē dabiskā siltumapmaiņas veidā (bez dzesēšanas iekārtu izmantošanas) 190 minūšu laikā tiek atdzesēts līdz 600C. Savukārt, lai iegūto koagulantu pārsūknētu uz uzglabāšanas rezervuāriem, to 30 minūšu laikā atdzesē līdz 400C, dzesēšanai izmantojot slēgtās reakcijas tilpnes dzesēšanas kontūru, kurā cirkulē ūdens (0,5 m3). Pēc atdzesēšanas koagulantu paredzēts pārsūknēt uz uzglabāšanas rezervuāriem (2 x 24 m3). Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumā norādīts, ka ražošanas procesā neveidosies notekūdeņi un neradīsies arī izmeši gaisā, tā kā šķidrā koagulanta ražošana ir slēgts process. Visus tehnoloģiskos cauruļvadus paredzēts izgatavot no nerūsējošā tērauda. Viena ražošanas cikla ilgums būs 4,5 stundas. Tiek plānots diennaktī realizēt 4 ražošanas ciklus, vienā ciklā saražojot 6,3 tonnas šķidrā koagulanta, patērējot tam 0,85 tonnas alumīnija hidroksīda, 1,45 tonnas sērskābes un 4,0 m3 ūdens, kas attiecīgi veidos 0,135 tonnas alumīnija hidroksīda, 0,23 tonnas sērskābes un 0,635 m3 ūdens patēriņu uz 1 tonnu saražotā šķidrā koagulanta. Saskaņā ar aprēķiniem izejvielu patēriņš gadā būs 945 tonnas alumīnija hidroksīda, 1610 tonnas sērskābes un 4445 m3 ūdens. Ražošanas procesa nodrošināšanai nepieciešamo alumīnija hidroksīdu plānots piegādāt ar autotransportu lielmaisu iepakojumā un uzglabāt iepakojumā ražošanas telpās vienlaicīgi ne vairāk par 10% no gada patēriņa. Gada laikā nepieciešamo alumīnija hidroksīda piegādi var nodrošināt ar 690 automašīnām (līdz 2 automašīnām dienā). Sērskābes piegādi paredzēts nodrošināt speciālās, korozīvu šķidrumu transportēšanai paredzētās dzelzceļa vagoncisternās. Sērskābes saņemšanai paredzēts izveidot noliešanas estakādi vienai vagoncisternai. Sērskābi paredzēts pārsūknēt starprezervuārā (tilpums 2 m3) un tālāk - uz četriem virszemes vertikāliem uzglabāšanas rezervuāriem (katra tilpums 24 m3). Vienlaicīgi uzņēmumā paredzēts uzglabāt līdz 92 m3 sērskābes. Plānots, ka mēnesī ražotnei tiks piegādāta 1 vagoncisterna ar sērskābi. Savukārt ūdens apgādei paredzēts izmantot urbumus vai centralizēto ūdensvadu. Gatavās produkcijas šķidrā koagulanta - piegādi patērētājiem paredzēts veikt ar autotransportu. Koagulanta ražotnes izvietojums gan bijušās Jēkabpils pilsētas katlumājas, gan bijušās Slokas celulozes un papīra fabrikas teritorijā ļauj izmantot tur saglabājušos infrastruktūru (dzelzceļš, valsts galvenie autoceļi, dzelzceļa un autotransporta pievedceļi teritorijām), taču abām vietām nepieciešami dzelzceļa rekonstrukcijas vai papildus izbūves darbi, kā arī precizējama pievedceļu rekonstrukcijas nepieciešamība un nosacījumi. SIA ALLAT un VL koagulanta ražošanas uzņēmuma izveides ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojums bija pieejams: Jēkabpils pilsētas domē, Vecpilsētas laukumā 3, Jēkabpilī; Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālajā vides pārvaldē, Raiņa ielā 28, Daugavpilī; Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5, Jūrmalā; Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, Rūpniecības ielā 23, Rīgā un Vides pārraudzības valsts birojā, Rūpniecības ielā 23, Rīgā. Paziņojumi par sabiedrības iespējām iepazīties ar izstrādāto darba ziņojumu, piedalīties tā sabiedriskajā apspriešanā un iesniegt rakstveida priekšlikumus tika publicēti 2008.gada 13.maijā laikrakstos Latvijas Vēstnesis un Brīvā Daugava un 2008.gada 15.maija laikrakstā Rīgas Balss. Nekustamo īpašumu īpašniekiem (valdītājiem), kuru īpašums ir blakus paredzētās darbības vietām, tika nosūtīti individuāli paziņojumi. Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana klātienē notika 2008.gada 23.maijā Jēkabpils tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centrā un 2008.gada 29.maijā Slokas pamatskolā. Jēkabpilī darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā piedalījās 22 interesenti. Apspriedi atklāja Jēkabpils domes izpilddirektors un SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment pārstāvji sniedza informāciju par paredzēto darbību un ar to saistītajiem vides aspektiem. Kāds dalībnieks interesējās, vai ir vērtēta esošās Jēkabpils transporta plūsmas ietekme uz autoceļiem Rīgas un Daugavpils virzienā, un interesējās, vai Aizsargjoslu likums paredz aizsargjoslas noteikšanu ap plānoto ražotni, kādas un cik platas tās tiks noteiktas. Iedzīvotāji jautāja, kāpēc sērskābes uzglabāšana ir bīstamāka par pašu ražošanas procesu, vai siltuma daudzums, kas izdalās ražošanas procesā, neradīs bīstamas situācijas, vai iespējama avārija degvielas uzpildes stacijā neietekmēs plānoto ražotni, kādas dabas vērtības tika konstatētas 5 km rādiusā ap ražotnei piedāvāto teritoriju, interesējās par plānotās ražotnes vietas atlases kritērijiem, vēlējās uzzināt, kādas darbības patlaban notiek Slokas celulozes un papīrfabrikas teritorijā. Kāda sanāksmes dalībniece informēja, ka koagulanta ražošanas iekārta patlaban atrodas Salaspilī, norādīja, ka tā jau ir lietota, un jautāja, vai tas ir ņemts vērā ietekmes uz vidi novērtējumā, kā arī izteica viedokli, ka iekārtu izdevīgāk izvietot Slokā, jo arī koagulanta patērētājs SIA Rīgas Ūdens ir tuvāk Slokai, nekā Jēkabpilij, kā arī pauda viedokli, ka ražotni var veidot citā vietā, kur tā nevienam netraucētu, jo esošā dzelzceļa līnija ejot gar viņas māju. Sanāksmes dalībniece interesējās par iespējamajām kompensācijām vai apdrošināšanu saistībā ar plānotās ražotnes izveidi, kā arī interesējās par Jēkabpils domes lēmumu saistībā ar katlumājas privatizāciju. Starp sanāksmes dalībniekiem izvērsās diskusija par zemesgabala Jēkabpilī, Enerģijas ielā 15, īpašuma tiesībām. Tika jautāts arī par firmām, kuras drīkst apsaimniekot teritorijā izrokamo piesārņoto augsni, par ražošanas procesa iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz iedzīvotāju veselības stāvokli, par plānotās ražotnes riska samazināšanas programmas sabiedrisko apspriešanu, par plānoto darbinieku skaitu uzņēmumā un to kvalifikāciju. Sanāksmes dalībnieki interesējās par ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros veikto iedzīvotāju aptauju un pauda viedokli, ka 150 aptaujātie neatspoguļo iedzīvotāju attieksmi, jo paši Jēkabpils iedzīvotāji jau esot savākuši 1000 parakstus pret ražotnes izveidi. Kāds sanāksmes dalībnieks aizrādīja, ka paziņojumā norādītajā laikā darba ziņojums nebija pieejams paziņojumā norādītajā vietā. Viensētas Dziedras īpašniece aizrādīja, ka visā kartogrāfiskajā materiālā viņas mājas norādītas kā Dzintari, kā arī jautāja par lauksaimniecības zemes, kas atrodas blakus plānotās ražotnes teritorijai, turpmākās izmantošanas iespējām. 2008.gada 29.maijā Jūrmalā darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā piedalījās 4 ieinteresēto institūciju pārstāvji un 4 iedzīvotāji. Viens iedzīvotājs interesējās, kas šī ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros ir veicis sabiedrisko aptauju, un apšaubīja aptaujas rezultātus, norādot uz respondentu procentuāli neticami augsto līmeni, viņaprāt, kuri balsojuši par šķidrā koagulanta ražotnes izveidi Jūrmalā, kā arī norādīja, ka vietējā presē nav bijis ievietots paziņojums par šo sanāksmi, kā arī nosūtīti individuāli paziņojumi, līdz ar to interesentiem tika liegta iespēja iepazīties ar darba ziņojumu. Savukārt Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādājošais iedzīvotājs pauda viedokli, ka avārijas gadījumā Jūrmalas pilsētā nebūs iespēju to novērst, jo Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā neesot nepieciešamā aprīkojuma. Tika norādīts, ka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā riska novērtējumā nav izskatīts scenārijs, kas notiks, ka sērskābe izlīs blakus Lielupei, kā arī izteikts viedoklis, ka ziņojumā nav iekļauta informācija par ražošanas notekūdeņiem un to novadīšanu, par sērskābes tvaiku izmetēm un par ražotnes ietekmes uz iedzīvotājiem novērtējumu. Pamatojoties uz SIA ALLAT un VL šķidrā koagulanta ražošanas uzņēmuma izveides Jūrmalā, Fabrikas ielā 2, ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma 2008.gada 29.maija sabiedriskās apspriedes protokolu, kurā fiksēts, ka SIA ALLAT un VL nav ievietojusi paziņojumu par šo apspriedi vietējā Jūrmalas pilsētas laikrakstā, Vides pārraudzības valsts birojs darba ziņojuma sabiedriskās apspriedes sanāksmi Slokas pamatskolā atzina par nenotikušu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam un pieprasīja veikt atkārtotu ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedrisko apspriešanu Jūrmalas pilsētā, likumdošanā noteiktajā kārtībā publicējot par to paziņojumu vietējā laikrakstā un nosūtot individuālus paziņojumus nekustamo īpašumu īpašniekiem (valdītājiem), kuru īpašums ir blakus iespējamai paredzētās darbības vietai. SIA ALLAT un VL 2008.gada 11.jūnija laikrakstos Latvijas Vēstnesis un Jūrmalas Ziņas publicēja paziņojumu par šķidrā koagulanta ražošanas uzņēmuma izveides Jūrmalā, Fabrikas ielā 2, ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma atkārtotu sabiedrisko apspriedi 2008.gada 20.jūnijā Slokas pamatskolā. Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojums sabiedrībai bija pieejams Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5, Jūrmalā; Slokas bibliotēkā, Raiņa 3, p/n Sloka, Jūrmala; Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, Rūpniecības ielā 23, Rīgā un Vides pārraudzības valsts birojā, Rūpniecības ielā 23, Rīgā. 2008.gada 20.jūnijā Jūrmalā likumdošanā paredzēto iespēju piedalīties darba ziņojuma atkārtotajā sabiedriskajā apspriešanā izmantoja 34 interesenti. SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment pārstāve klātesošos informēja par paredzēto darbību. Sanāksmes dalībnieki iebilda, ka nav bijusi pieejama informācija par plānotās šķidrā koagulanta ražotnes izveidi, kā arī norādīja, ka plānojot paredzēto darbību, nav izvērtēts ražotnes izvietojums attiecībā pret dzīvojamām mājām. Kāds sanāksmes dalībnieks iebilda, ka, viņaprāt, paredzētās darbības vietai nav iespējams izveidot dzelzceļa pievedceļu, jo tā izveidei nepieciešams šķērsot teritoriju, kurai esot ap 30 īpašnieku, kā arī pievērsa klātesošo uzmanību tam, ka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā koagulanta ražotnes izvietojumam tiek piedāvāta cita teritorija, nevis tā, kas tika apskatīta ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskajā apspriedē, kā arī norādīja, ka šai teritorijā, viņaprāt, nav kanalizācijas tīklu notekūdeņu novadīšanai. Iedzīvotāji interesējās, kāpēc Jūrmalas pilsēta ir izvēlēta kā iespējamā koagulanta ražotnes izveides vieta, ko pilsēta iegūs no šādas ražotnes un kas būs produkta patērētājs. Tika jautāts par plānotajiem drošības pasākumi ražotnē un rīcības pasākumiem avārijas gadījumā, kā arī tika norādīts, ka Jūrmalas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā neesot nepieciešamā aprīkojuma šādu avāriju seku likvidēšanai. Sanāksmes dalībnieki norādīja arī uz nepilnīgo esošās situācijas raksturojumu, proti, ziņojumā neesot informācijas par Slokas palīgskolu, kapsētu un kultūras pieminekļiem, kas atrodoties tiešā plānotās ražotnes teritorijas tuvumā. Iedzīvotāji interesējās, kas ir veicis darba ziņojumā iekļauto socioloģisko aptauju, un pauda neizpratni par aptaujas rezultātiem. Jūrmalas pilsētas Iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāvis informēja klātesošos par to, ka ir savākti iedzīvotāju, kas neatbalsta šī projekta realizāciju Jūrmalas pilsētā, paraksti un sanāksmes laikā pret parakstu nodeva SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment pārstāvei vēstules, kurās pausts viedoklis saistībā ar paredzēto darbību. Sanāksmes nobeigumā tika jautāts un saņemta informācija par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras tālāko gaitu. Darba ziņojuma izvērtēšanas laikā Vides pārraudzības valsts birojs saņēma: 1. Jūrmalas pilsētas domes atsauksmi par darba ziņojumu, kurā norādīts, ka ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumā minētajam zemes gabalam Jūrmalā, Fabrikas ielā 2 ir nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, detalizējot tajā noteiktās teritorijas daļas atļauto izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus, kā arī norādīts, ka, atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritoriālajam plānojumam, plānotās darbības vieta atrodas Rūpniecības teritorijā (R), kur primārais zemes, ēkas un citas būves vai tās daļas izmantošanas veids ir ražošanas, komunālais un noliktavu uzņēmums vai iestāde, kam ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargjoslas, vai īpašas prasības kravu transportam, bet sekundārais cita atļautā izmantošana. 2. Jēkabpils pilsētas domes priekšlikumus darba ziņojuma pilnveidošanai. Jēkabpils pilsētas dome uzskata, ka ziņojums jāpapildina ar ražotnes atsevišķu sistēmu un visas ražotnes darbības drošas apturēšanas plānu, jāizstrādā organizatoriskie un inženiertehniskie pasākumi nelabvēlīgas ietekmes uz vidi nepieļaušanai; jānorāda kritēriji un prasības ķīmisko produktu ražošanas uzņēmumiem un darbam ar bīstamām vielām; jāsniedz norādes par ražotnē izmantojamo iekārtu ražotājfirmu un iekārtu tehniskajiem parametriem; gar ražotnes teritoriju un piebraucamiem ceļiem jāparedz koku un krūmu aizsargbarjeru izveide trokšņa un putekļu līmeņa samazināšanai; jāizvērtē pievedceļu - autoceļu un dzelzceļa atzara - tehnisko stāvokli un to atbilstību bīstamu kravu pārvadāšanai; ņemot vērā sabiedrības un blakus dzīvojošo iedzīvotāju attieksmi, jāparedz regulāri informēt Jēkabpils pilsētas iedzīvotājus, pašvaldību un Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālo vides pārvaldi par ražotnes darbību un monitoringa rezultātiem, kā arī jānosaka ražotnei aizsargjosla saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteikto un jāizvērtē blakus esošo uzņēmumu attīstības un darbības iespējas. 3. Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes atsauksmi par darba ziņojumu, kurā norādīts, ka sakarā ar to, ka Jūrmalas pilsētai ir noteikts kūrortpilsētas statuss un paredzētā darbība tiek plānota Ķemeru Nacionālā parka un dabas lieguma Babītes ezers tuvumā, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde rekomendē koagulanta ražotni izvietot Jēkabpilī, Enerģijas ielā 15. 4. Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes piezīmes par izvērtējamo darba ziņojumu. Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā vides pārvalde norāda, ka nav izvērtēta siltuma, kas izdalās dzesēšanas procesā, tālākā izmantošana; nav sniegta informācija par lietus notekūdeņu, ražošanas un sadzīves notekūdeņu savākšanu un novadīšanas vietu, precizējot lietusūdeņu novadīšanas iespējas Jēkabpils centralizētajā lietusūdeņu kanalizācijā; nav izvērtēta un atspoguļota kartogrāfiskajā materiālā plānotās darbības ietekme uz apkārtējo dzīvojamo sektoru un Jēkabpils rajona Centrālās slimnīcas Tuberkulozes nodaļu (arī avārijas gadījumā); nav pietiekami detalizēti izvērtēti teritorijas sagatavošanā nepieciešamie sanācijas darbi. 5. Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes iesniegumu un tam pievienotos dokumentus:
Vides pārraudzības valsts birojs, pieaicinot ārštata ekspertus, kā arī ņemot vērā institūciju un sabiedrības komentārus un priekšlikumus izvērtēja SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment izstrādāto ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu.
Darba ziņojumā ietvertā informācija kopumā atbilst Vides pārraudzības valsts biroja 2006.gada 9.oktobrī izsniegtās Programmas prasībām, tomēr vairākas nodaļas ziņojumā nepieciešams precizēt un papildināt. 1. Ņemot vērā sabiedrisko apspriežu rezultātus, Noslēguma ziņojuma Ievads jāpapildina ar īsu projekta būtības aprakstu, ietverot arī šķidra veida koagulanta izmantošanas iespēju novērtējumu Latvijā. 2. Ziņojuma nodaļa Normatīvo aktu prasību raksturojums jāpapildina ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra Regulas (EK) Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) prasību analīzi, kā arī saražotā produkta atbilstības cilvēku patēriņam paredzētā ūdens apstrādes un attīrīšanas standartiem analīzi. 3. Noslēguma ziņojumā jāsniedz informācija par izejvielu tīrības pakāpi un, ņemot vērā sabiedriskās apspriedes rezultātus, jānorāda to iespējamo izcelsmes avotu (valsti), kā arī jāsniedz iegūtā produkta raksturojums, norādot sagatavotā produkta ūdens šķīduma koncentrāciju, kā arī izejvielu un gatavā produkta sastāva mainības pieļaujamo robežu raksturojumu (Programmas 2.1.punkts). 4. Noslēguma ziņojumā jāsniedz detālāks ražošanas nodrošināšanai nepieciešamo pamatiekārtu raksturojums (arī attiecībā uz reaktoru, kurā reakcijas rezultātā izdalās liels siltuma daudzums (1200C), kas nosaka paaugstināta spiediena veidošanos, kā arī var veidoties agresīva sastāva tvaiki; tehnoloģiskajā procesā veidojošos aerosolu un gaistošo vielu saistīšanu; plānoto siltumapmaiņu un dzesēšanas kontūru); jāsniedz detālāka informācija par siltumapmaiņas procesa un reaktoru dzesēšanas nodrošināšanu; plānoto (paredzēto) tehnisko risinājumu salīdzinājums ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un pasaules praksē izmantojamajām tehnoloģijām jāsniedz saistībā ar plānoto darbību (Programmas 2.2.punkts). Šķidrā koagulanta ražošanas tehnoloģisko shēmu (2.1.attēls) jāpapildina ar iekārtu un būvju eksplikāciju. 5. Noslēguma ziņojums jāpapildina ar uzskatāmu visu plānoto būvju un iekārtu izvietojuma shēmu. 6. Raksturojot izejvielu sastāva analīzes kārtību, jānorāda kādus parametrus paredzēts analizēt (Programmas 2.3.punkts). 7. Lai detalizēti izvērtētu bijušās Jēkabpils pilsētas katlumājas teritorijā nepieciešamos sanācijas darbus, noslēguma ziņojumā jāizvērtē kopējo naftas produktu piesārņojuma koncentrācijas pazemes ūdeņos, peldošu naftas produktu slāņa esamība un tā izplatības areāls, pazemes ūdenī (arī gruntsūdenī) izšķīdušās naftas produktu frakcijas piesārņojums un tā izplatības areāls, noslēguma ziņojumam jāpievieno naftas produktu peldošā slāņa un pazemes ūdens piesārņojuma kontūru un izolīniju (vienādo vērtību) kartes (Programmas 2.5., 3.6.punkti). Noslēguma ziņojumā jāsniedz informācija par būvniecībai paredzētā laukuma sagatavošanā veidojošos atkritumu apsaimniekošanu (Programmas 4.1.punkts). 8. Ņemot vērā sabiedriskās apspriedes rezultātus, noslēguma ziņojums jāpapildina ar detālāku informāciju par dzelzceļa un autoceļu pievadu ražotnes teritorijai (gan Jūrmalā, gan Jēkabpilī) tehnisko stāvokli un to atbilstību bīstamu kravu pārvadāšanai, raksturojot dzelzceļa un autoceļu pievadu nepieciešamos būvniecības vai uzlabošanas darbus atbilstoši Programmas 2.6.punktam. 9. Noslēguma ziņojums atbilstoši Programmas 2.8.punktam jāpapildina ar informāciju par kvalitātes prasībām ražošanā izmantojamajam ūdenim, tā nepieciešamo sagatavošanu un atkritumproduktiem, kas veidojušies ūdens sagatavošanas laikā. 10. Noslēguma ziņojumā notekūdeņu raksturojums jāpapildina ar informāciju par termiski piesārņoto ūdeņu apsaimniekošanu (Programmas 2.9.punkts), kā arī jāprecizē iespējamās sadzīves notekūdeņu novadīšanas vietas un lietusūdeņu novadīšanas iespējas. 11. Izmešu avotu gaisā raksturojums jāpapildina ar tehnoloģiskajā procesā veidojošos gāzveida vielu (aerosoli, gaistošas vielas) raksturojumu un izmešu daudzuma novērtējumu (Programmas 2.10.punkts). Novērtējot gaisu piesārņojošās vielas, kurām nav noteikts normatīvs, jāizmanto atbilstošos literatūras avotos minētās vadlīnijas, kā tas noteikts Ministru kabineta 2003.gada 22.aprīļa noteikumu Nr.200 Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi 20.punktā. 12. Raksturojot ražotnes izvietojumam piedāvāto teritoriju Jūrmalā, jāsniedz informācija par sākotnēji piedāvātās teritorijas nomaiņu, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā izvērtējot ražotnes izvietojumu bijušās Slokas celulozes un papīrfabrikas termoelektrocentrāles (TEC) ēkās, kā arī jāprecizē sabiedriskajā apspriedē sniegto informāciju par Slokas palīgskolas, kapsētas un kultūras pieminekļu izvietojumu attiecībā pret plānotās ražotnes teritoriju. Savukārt, raksturojot ražotnes izvietojumu Jēkabpilī, ziņojumā jāveic māju Dziedras nosaukuma korekcija. 13. Noslēguma ziņojumā Limitējošo faktoru analīze jāpapildina ar Aizsargjoslu likumā noteiktās drošības aizsargjoslas izveides nepieciešamības plānotajai ražotnei novērtējumu. 14. Ņemot vērā sabiedrības interesi, noslēguma ziņojumā jāsniedz detālāka informācija par veiktajām iedzīvotāju aptaujām un aptauju rezultātu izvērtējumu. 15. Ražotnes darbības riska analīze jāpapildina ar ražotnes atsevišķu sistēmu un visas ražotnes darbības drošas apturēšanas plānu; jāprecizē sabiedrības sniegtā informācija par to, ka pilsētu Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu rīcībā neesot nepieciešamā aprīkojuma šādu avāriju seku likvidēšanai, kā arī noslēguma ziņojumā jāsniedz konkrēti priekšlikumi avārijgatavības nodrošināšanai, kā arī iedzīvotāju informēšanas pasākumiem un avārijas situāciju apziņošanas kārtībai, jo ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumā norādītie bīstamo vielu daudzumi neatbilst Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumu Nr.532 Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem kvalificējošiem daudzumiem. 16. Precizējot iepriekš minēto informāciju, nepieciešamības gadījumā jāpapildina ziņojuma nodaļa Inženiertehniskie un organizatoriskie pasākumi, kā arī jāizvērtē Jēkabpils pilsētas domes priekšlikums gar piebraucamajiem ceļiem izveidot koku un krūmu aizsargbarjeru trokšņa un putekļu līmeņa samazināšanai. 17. Sagatavojot noslēguma ziņojumu, jānodrošina šajā atzinumā minēto prasību izpilde un jāpapildina to, rūpīgi jāizvērtē ekspertu atzinumi un tajos iekļautie priekšlikumi, kā arī Jūrmalas pilsētas domes, Jēkabpils pilsētas domes, Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes un Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes atsauksmes, kā arī Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes iesniegumam pievienotie materiāli, iestrādājot nepieciešamos labojumus noslēguma ziņojumā.
Noslēguma ziņojuma trīs eksemplāri jāiesniedz izvērtēšanai Vides pārraudzības valsts birojam, kā arī pa vienam eksemplāram Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālajā vides pārvaldē, Jūrmalas pilsētas domē un Jēkabpils pilsētas domē. Līdz ar noslēguma ziņojuma iesniegšanu Vides pārraudzības valsts birojam (arī elektroniskā formā) darbības ierosinātājam noslēguma ziņojums jāievieto savā interneta mājas lapā. Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.87 Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi prasībām trīs dienu laikā pēc noslēguma ziņojuma iesniegšanas Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei, Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālajai vides pārvaldei un pašvaldībām, darbības ierosinātājam jāpublicē vismaz vienā atbilstošās pašvaldības vietējā laikrakstā informācija par sagatavoto noslēguma ziņojumu un vietu, kur ar to var iepazīties, interneta mājas lapas adresi, kurā pieejams noslēguma ziņojums, kā arī par to, ka ikviena persona 20 dienas pēc ziņojuma publicēšanas var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojam rakstiskus komentārus par noslēguma ziņojumu.
|
|||||||||||||||||||||||||
Lapa atjaunota: 17.07.2008 |
||||||||||||||||||||||||||
IVN pabeigts
IVN nav piemērots
uz sākumu