Vides pārraudzības valsts birojs

 
Rīgā, 2008.gada 6.jūnijā.

Darbības ierosinātājs: SIA ”Svensons AM”, reģistrācijas Nr.44103023671, adrese: ”Zemītes”, Raiskuma pagasts, Cēsu rajons, LV – 4146.

Izvērtētie materiāli: smilts – grants un smilts ieguves derīgo izrakteņu atradnē ”Apiņi” ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojums, 1 sējums, kuru sagatavojusi SIA ”Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”, reģistrācijas Nr.40003374818, adrese: Skolas ielā 10-8, Rīgā, LV – 1010.

Pamatojums: saskaņā ar likuma ”Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 16.pantu Vides pārraudzības valsts biroja 2007.gada 27.decembrī izsniegtā Programma ietekmes uz vidi novērtējumam smilts – grants un smilts ieguvei derīgo izrakteņu atradnē ”Apiņi”.

Atzinums sagatavots, izvērtējot 2008.gada 17.aprīlī Vides pārraudzības valsts birojā iesniegto smilts – grants un smilts ieguves derīgo izrakteņu atradnē ”Apiņi” ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu, un izdots paredzētās darbības ierosinātājam – SIA ”Svensons AM” atbilstoši likuma ”Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 18.panta un Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.87 ”Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” VI sadaļas prasībām.

Smilts – grants un smilts ieguve paredzēta Cēsu rajona Straupes pagastā, nekustamajā īpašumā ”Mazapiņi” (kadastra Nr.4282 007 0071) – derīgo izrakteņu atradnes ”Apiņi” ziemeļrietumu iecirknī. Saskaņā ar ziņojumā sniegto informāciju patlaban atradnē ”Apiņi” ir ierīkots karjers 8,3 ha platībā, kurā 2007.gadā ieguva 44,73 tūkstošus m³ derīgo izrakteņu. Papildus ģeoloģiskā izpēte derīgo izrakteņu atradnē ”Apiņi” tika veikta 2006.gadā. Akceptētos krājumus 31,65 ha platībā veido A kategorijas 1168 tūkstoši m³ smilts un 1367,5 tūkstoši m³ smilts – grants krājumi, kā arī N kategorijas 35 tūkstoši m³ smilts – grants. A kategorijas krājumu derīgās slāņkopas biezums ir līdz 14,8 m (vidēji smilts – grants 4,3 m un smilts - 3,7 m), segkārtas biezums līdz 2,7 m, bet starpkārtas biezums starp derīgajiem izrakteņiem līdz 2,6 m. Daļa derīgo izrakteņu krājumu (790 tūkstoši m³) ieguļ zem gruntsūdens līmeņa. Zemes virsmas augstuma atzīmes teritorijā mainās no 70,23 m v.j.l. līdz 91,0 m v.j.l. Gruntsūdens līmenis atradnes teritorijā mainās no 60,3 m v.j.l. līdz 80,4 m v.j.l., caurmērā gruntsūdens līmeņa atzīme ir 69,0 m v.j.l. No kopējiem A kategorijas derīgo izrakteņu krājumiem 4,8 tūkstoši m³ smilts – grants un 4,3 tūkstoši m³ smilts atrodas elektrisko tīklu gaisvadu līnijas aizsargjoslā. Neizmantojamo materiālu veido līdz 91,8 tūkstoši m³ segkārtā un līdz 53,8 tūkstoši m³ starpkārtās. Līdz 2010.gada 30.aprīlim atradnē apstiprinātais ieguves limits ir 1362,7 tūkstoši m³ smilts – grants un 1163,7 tūkstoši m³ smilts.

Derīgo izrakteņu ieguve īpašumā ”Mazapiņi” tiek plānota 25,5 ha platībā, gadā iegūstot līdz 360000 m³ derīgo izrakteņu. Karjera izstrāde paredzēta ar atklāto paņēmienu trīs kārtās (rakšanas dziļums 4 m līdz 6 m).

Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumā norādīts, ka plānotajā smilts – grants un smilts ieguves tehnoloģiskajā procesā ietilpst:

• smilts – grants un smilts ieguve ar ekskavatoru (virs un zem gruntsūdeņu līmeņa) vai frontālo iekrāvēju (virs gruntsūdeņu līmeņa);

• smilts – grants un smilts apstrāde – drupināšana, šķirošana, atūdeņošana un novietošana krautnēs.

Šķirošanas – skalošanas iekārtas ūdensapgādei paredzēts izmantot ūdeni no karjera teritorijā izveidotajiem dīķiem (kopumā 3 dīķi), kuros plānots savākt atsegto slāņu gruntsūdeni un nokrišņu ūdeņus. Ražošanas procesā veidojošos notekūdeņus pēc attīrīšanas dīķos paredzēts atkārtoti izmantot ražošanā. Notekūdeņu novadīšana ārpus karjera teritorijas netiek paredzēta.

Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumā norādīts, ka smilts – grants un smilts ieguvei paredzētā teritorija patlaban ir meža zeme. Dienvidu daļā teritorija robežojas ar Apiņu purvu, bet rietumu daļā - ar valsts 2.šķiras autoceļu V127 Dravnieki – Kaijas – Straupe – Līgatne, kuram blakus atrodas viena viensēta un nelielas lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Paredzētās darbības teritorija robežojas ar vietējas nozīmes arheoloģisko objektu ”Jāņkalnu viduslaiku kapsēta” (”Jāņa kalniņš”). Aptuveni 1,2 km uz austrumiem no paredzētās darbības teritorijas atrodas Tavaiņu purvs. Tuvākā lielākā apdzīvotā vieta Lielstraupe atrodas aptuveni 1,5 km uz ziemeļiem no smilts - grants un smilts ieguvei paredzētās vietas. Karjera ziemeļu daļā ir nekopta meliorācijas sistēma. Tuvākā dzīvojamā māja ”Jāņkalni” atrodas aptuveni 50 m uz dienvidrietumiem, bet dzīvojamās mājas ”Apiņi” aptuveni 450 m, ”Vēverīši” un ”Sāmiņi” aptuveni 900 m līdz 930 m uz ziemeļaustrumiem no paredzētās darbības teritorijas. Derīgo izrakteņu atradne ”Apiņi” atrodas Gaujas Nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā ”Lielstraupes – Stalbes aizsargājamā ainava”. Smilts – grants un smilts ieguvei paredzētā teritorija nav pārskatāma no blakus esošajām teritorijām. Tuvākās ainaviski nozīmīgās teritorijas ir nacionālas nozīmes augstvērtīgā Gaujas senlejas ainavu telpa (3,5 km uz dienvidiem no smilts – grants un smilts plānotās atradnes vietas), rajona nozīmes augstvērtīgā Braslas ielejas ainavu telpa (1,5 km uz dienvidrietumiem no smilts – grants un smilts plānotās atradnes vietas) un rajona nozīmes potenciāli augstvērtīgā Braslas mežu masīva ar Plaužu un Pekša ezeriem ainavu telpa (plānotās smilts – grants un smilts atradnes vietas ziemeļrietumu stūris robežojas ar šo teritoriju). Nozīmīgākais tūrisma un rekreācijas objekts atradnes teritorijas tuvumā ir Braslas upes ieleja, Braslas HES ūdenskrātuve un zivjaudzētava, kas atrodas aptuveni 3 km attālumā uz rietumiem no atradnes teritorijas.

Produkcijas transportēšanai paredzēts izmantot smagās automašīnas ar ietilpību 18 m³ un maksimālo kravnesību līdz 42 tonnām. Transportēšanu paredzēts veikt pa valsts 2.šķiras autoceļu V127 Dravnieki – Kaijas – Straupe – Līgatne, kas virzās gar karjera teritoriju un savieno karjeru ar valsts 2.šķiras autoceļu V280 Unguri – Lielstraupe – Brasla. Tālāk maršruts virzītos pa autoceļu V280 līdz valsts galvenajam autoceļam A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka), pa kuru iegūtā materiāla transportēšana iespējama gan Valmieras, gan Rīgas virzienā. Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumā norādīts, ka patlaban gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz autoceļa V127 ir 130 automašīnas, no kurām 11% ir smagās automašīnas, uz V280 autoceļa – 113 automašīnas, no kurām 14% ir smagās automašīnas, bet uz autoceļa A3 attiecīgajā posmā – 4357 automašīnas, no kurām 18% ir smagās automašīnas. Tiek prognozēts, ka paredzētās darbības rezultātā satiksmes intensitāte pieaugs par 202 smagajām automašīnām diennaktī.

Smilts – grants un smilts ieguves derīgo izrakteņu atradnē ”Apiņi” ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojums sabiedrībai bija pieejams: Straupes pagasta padomē, Plācī, ”Tautas nams”, Straupes pagastā, Cēsu rajonā; Gaujas Nacionālā parka administrācijā, Baznīcas ielā 3, Siguldā, Rīgas rajonā; Valmieras reģionālajā vides pārvaldē, L.Paegles ielā 13, Valmierā un Vides pārraudzības valsts birojā, Rūpniecības ielā 23, Rīgā.

Atbilstoši likumdošanas prasībām 2008.gada 22.aprīlī laikrakstos ”Latvijas Vēstnesis” un ”Druva” tika publicēti paziņojumi par sabiedrības iespējām iepazīties ar izstrādāto darba ziņojumu, piedalīties tā sabiedriskajā apspriešanā un iesniegt rakstveida priekšlikumus, kā arī tika nosūtīti individuāli paziņojumi nekustamo īpašumu īpašniekiem (valdītājiem), kuru īpašums ir blakus paredzētās darbības vietai.

Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma apspriešana klātienē notika 2008.gada 6.maijā Straupes pagasta padomes Tautas namā. Šo likumdošanā paredzēto iespēju piedalīties darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā izmantoja 13 interesenti. Straupes pagasta padomes priekšsēdētājs informēja klātesošos par gaidāmajiem grozījumiem Straupes pagasta teritorijas plānojumā; uzsvēra, ka būtiskākais jautājums ir ceļu saglabāšana, kā arī norādīja, ka nav pieļaujama darba apstākļu pasliktināšanās tādiem nozīmīgiem uzņēmumiem kā ”Braslas krogs” un galdniecības cehs ”Lielstraupe”; interesējās, kas būs atbildīgs par ceļu laistīšanu visā transportēšanas maršrutā laika periodā, kad ilgstoši ir augstas gaisa temperatūras un nav nokrišņu. SIA ”Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” pārstāve informēja, ka šī gada sākumā ir pabeigta valsts 2.šķiras autoceļa V127 Dravnieki – Kaijas – Straupe – Līgatne un valsts 2.šķiras autoceļa V280 Unguri – Lielstraupe – Brasla rekonstrukcija, un norādīja, ka vēl turpinās to uzlabošanas darbi, lai ceļus varētu lietot arī Lielstraupes iedzīvotāji. Kāds sanāksmes dalībnieks interesējās, vai ir vērtēta paredzētās darbības ietekme uz Apiņu purva ekosistēmu un paredzētās darbības radītā trokšņa ietekme uz dzīvniekiem. SIA ”Braslas krasti” (Braslas krogs) valdes priekšsēdētāja pauda neizpratni par darba ziņojumā iekļauto sabiedrības viedokļa vērtējumu, norādot, ka Braslas kroga darbinieku viedoklis nav ticis jautāts. Viņa pauda bažas par darba apstākļu iespējamo pasliktināšanos vai pat kroga slēgšanu pārvadājamo kravu radīto putekļu dēļ un uzskatīja, ka autoceļa laistīšana nav risinājums. VAS ”Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Cēsu nodaļas pārstāvis atgādināja, ka savulaik jau ir bijušas sarunas par to, ka krustojumu, kurā atrodas Braslas krogs, varētu noasfaltēt un asfaltēšanas izmaksas daļēji varētu segt VAS ”Latvijas valsts ceļi”, daļēji Braslas krogs un daļēji karjera izstrādātājs. Šaubas par ziņojumā sniegtajiem iedzīvotāju aptaujas rezultātiem izteica vēl kāda cita sanāksmes dalībniece un norādīja, ka 2.šķiras autoceļš V280 Unguri – Lielstraupe – Brasla paredzēts līdz 30 tonnām smagām kravām, nevis plānotajām 42 tonnas smagajām karjera kravām, uzsverot, ka šī ceļa bojāšana nav pieļaujama, jo to izmanto skolas autobuss un simtiem cilvēku, kuri dzīvo Lielstraupē. Viņa norādīja arī uz kravas automašīnu radītajiem putekļiem, kas apgrūtina vieglo automašīnu samainīšanos ar kravas automašīnām sliktās redzamības dēļ un rada avārijas situācijas uz ceļa, kā arī uzskatīja, ka ir padarīts neiespējams velotūrisms, kura maršruts iet caur Lielstraupi. Kāda cita sanāksmes dalībniece pauda neizpratni par darba ziņojumā ietverto ieteikumu saglabāt meža joslu gar autoceļu Dravnieki – Kaijas - Straupe – Līgatne (V127), norādot, ka mežs jau esot nocirsts. Dalībniece uzsvēra, ka līdz ar ceļu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos pasliktināsies arī iedzīvotāju dzīves kvalitāte, un uzskatīja, ka VAS ”Latvijas valsts ceļi” neizrāda ieinteresētību šo ceļu saglabāšanā, kā arī izteica priekšlikumu par saprātīga braukšanas ātruma noteikšanu un kravas transporta svara ierobežošanu. Gaujas Nacionālā parka administrācijas pārstāvis vēlējās uzzināt, kāds ir attālums no paredzētās darbības vietas līdz Apiņu purvam, kā arī uzsvēra, ka karjera izstrādātājiem ir jāņem vērā tas, ka populārs tūrisma objekts ir Līgatnes pārceltuve, norādot, ka karjera izstrāde nedrīkst apdraudēt tūrisma iespējas, kā arī fakts, ka dzīvojamā māja ”Jāņkalni” atrodas 50 m attālumā no karjeram paredzētās vietas. Viņš interesējās arī par to, vai ir paredzēta karjera rekultivācijas projekta izstrāde un kā šī rekultivācija tiks veikta - daļēji izstrādājot karjeru vai tikai pēc karjera izstrādes pabeigšanas. Mājas ”Jāņkalni” iedzīvotāja informēja, ka viņas bērnam ir konstatēta alerģija uz putekļiem; norādīja, ka jau pagājušajā vasarā bezvēja laikā dzīvojamās mājas pagalms bijis necaurredzams un vēlējās noskaidrot, kā paredzētā darbība ietekmēs turpmāko viņu dzīves kvalitāti. Cita dalībniece ieteica ceļu gar ”Jāņkalniem” un Braslas krogu noasfaltēt vai uzstādīt prettrokšņa sienu, vai arī veidot pavisam jaunu ceļa posmu, kas ļautu apiet šos objektus, tādējādi nepasliktinot dzīves kvalitāti. SIA ”Braslas krasti” (Braslas krogs) valdes priekšsēdētāja atgādināja par jau agrāk izteikto priekšlikumu - transporta plūsmu novirzīt caur veco autostāvvietu, vēlējās uzzināt, vai šis priekšlikums ir izvērtēts, un uzsvēra, ka vēlas saņemt rakstisku apliecinājumu tam, ka ceļš gar Braslas krogu tiks asfaltēts. VAS ”Latvijas valsts ceļi” informēja, ka autoceļš Unguri – Lielstraupe – Brasla (V280) jau patlaban tiek uzlabots, ir uzlabojusies ceļa pārredzamība un tiks izvietotas arī ātrumu ierobežojošās zīmes.

Darba ziņojuma izvērtēšanas laikā Vides pārraudzības valsts birojs saņēma:

1. Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes atsauksmi par darba ziņojumu, kurā norādīts, ka ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumā esošās situācijas raksturojumā nav iekļauta informācija par plānotā karjera un tam piegulošajās teritorijās konstatētajām putnu sugām, kā arī nav sniegts novērtējums par iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamām sugām. Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvalde iesaka darbības ierosinātājam konsultēties ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību un papildināt Noslēguma ziņojumu ar iepriekš minēto informāciju.

2. Gaujas Nacionālā parka administrācijas atsauksmi par darba ziņojumu, kurā norādīts, ka ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumā nav informācijas par Apiņu un Tavaiņu purvu aizsargjoslām; nav informācijas par līdzšinējās karjera izmantošanas ietekmi uz Apiņu purva bioloģisko daudzveidību; nav pamatota ietekmes novērtējuma uz šiem purviem; nav argumentēta pamatojuma apgalvojumam, ka gruntsūdens līmenis pazeminās virzienā no purva malām uz centru un ka gruntsūdens plūsma var samazināties vai palēnināties dienvidrietumu virzienā; nav izstrādāti priekšlikumi šo purvu aizsardzībai; netiek paredzēts Apiņu un Tavaiņu purvu monitorings, lai noteiktu iespējamās gruntsūdens līmeņa svārstības un ar tām saistītās izmaiņas purvu ekosistēmās; nav prognozes par transporta līdzekļu radītās cieto daļiņu emisijas ietekmi uz ezeriem, kas atrodas tiešā autoceļu V280 un V217 tiešā tuvumā, kā arī nav prognozes par plānotās satiksmes intensitātes ietekmi uz tūristu un it īpaši velotūristu pārvietošanos karjerā iegūto izrakteņu transportēšanas maršrutos Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Gaujas Nacionālā parka administrācija pieļauj, ka Apiņu un Tavaiņu purvu mitruma režīms nemainīsies karjera izstrādes laikā (īstermiņa), taču vienlaikus uzskata, ka paredzētā darbība veicinās Apiņu purva esošā gruntsūdens līmeņa pazemināšanos, tātad arī mitruma režīma maiņu, līdz ar to ilgstošā laika periodā tiks nosusināta Apiņu purva ziemeļu daļa, kā arī paredzams, ka garākā laika periodā negatīvi tiks ietekmēts arī Tavaiņu purvs. Gaujas Nacionālā parka administrācija uzskata, ka karjera robeža jānosaka ne tuvāk par 100 m no autoceļa V280 Unguri – Lielstraupe – Brasla, saglabājot esošo meža joslu.

3. Mājas ”Jāņkalni” iedzīvotāju S.Morozas un G.Moroza iesniegumu, kurā norādīts, ka viņu mājas atrodas paredzētās darbības ietekmes zonā, un pausta neizpratne, kāpēc nav saņemts rakstisks dokuments, kas apliecinātu plānotos pasākumus, kas tiks veikti, lai nepazeminātu viņu dzīves kvalitāti. Iesnieguma autori norāda, ka netiek sniegta informācija par sīko cieto daļiņu un paaugstināta trokšņa ietekmi uz cilvēku veselību un iespējamajām sekām.

4. Dz.Elbertes un vēl 47 Lielstraupes iedzīvotāju parakstītu iesniegumu, kurā pausts viedoklis saistībā ar SIA ”Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” sagatavoto darba ziņojumu un norādīts, ka šāda karjera izveide apdzīvotā vietā pilnībā paralizēšot iedzīvotājiem paredzēto infrastruktūru, līdz ar to, viņuprāt, jāpārskata un jāprecizē karjera izstrādes darba grafiks, 2.kategorijas autoceļiem pieļaujamās slodzes (plānots izmantot smagās automašīnas ar kravnesību 42 tonnas) un plānotās satiksmes intensitātes pieļaujamība ( palielinājums par 202 automašīnām diennaktī). Iedzīvotāji uzskata, ka nepieciešams Ceļu satiksmes drošības direkcijas atzinums par transportēšanai paredzēto 2.kategorijas ceļu posmu drošību un ceļu būves eksperta atzinums par 2.kategorijas ceļu posmu tehnisko stāvokli, pieļaujamajām slodzēm un veicamajiem darbiem ceļa posmu saglabāšanai un uzturēšanai labā tehniskā stāvoklī. Iesniegumā norādīts, ka darba ziņojumā nav novērtējuma par paredzētās darbības ietekmi uz apdzīvotās vietas kultūras mantojumu un nepilnīgs ir autotransporta ietekmes novērtējums uz cilvēku veselību un drošību. Iesniegumā norādīts, ka iedzīvotāju aptauja tikusi veikta Straupē, nevis Lielstraupē, kuras iedzīvotājus galvenokārt skars paredzētā darbība.

5. SIA ”Braslas krasti” vēstuli, kurā pausts viedoklis saistībā ar SIA ”Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” sagatavoto darba ziņojumu un norādīts, ka, veicot iedzīvotāju aptauju, faktiski nav aptaujāti tie iedzīvotāji un nav ņemtas vērā to uzņēmumu intereses, kurus būtiski skars paredzētā karjera izstrāde. SIA ”Braslas krasti” norāda, ka aptaujātas tika personas, kuras atrodas ārpus paredzētās darbības ietekmes zonas, un uzskata, ka izrakteņu transportēšana no karjera radīs draudus (putekļi) uzņēmuma pastāvēšanai, jo SIA piederošais ”Braslas krogs” atrodas valsts galvenā autoceļa A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka) un valsts 2.šķiras autoceļa V280 Unguri – Lielstraupe – Brasla krustojumā. Vēstulē norādīts, SIA ”Braslas krasti” ierosina novirzīt kravas automašīnu plūsmu caur veco autostāvlaukumu, noasfaltēt krustojumu un autoceļa V280 Unguri – Lielstraupe – Brasla 500 m pirms krustojuma, kā arī ierobežot izrakteņu pārvadājuma laiku darbadienās, izslēdzot brīvdienas.

Vides pārraudzības valsts birojs, pieaicinot ārštata ekspertu, kā arī ņemot vērā institūciju un sabiedrības komentārus un priekšlikumus izvērtēja SIA ”Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” izstrādāto ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu.

Ietekmes uz vidi novērtējuma programmas izpildes analīze un prasības noslēguma ziņojuma sagatavošanai

Darba ziņojumā ietvertā informācija kopumā atbilst Vides pārraudzības valsts biroja 2006.gada 27.decembrī izsniegtās Programmas prasībām, tomēr vairākas nodaļas ziņojumā nepieciešams precizēt un papildināt.

1. Noslēguma ziņojums jāpapildina ar karjerā izmantojamo plānoto tehnoloģisko iekārtu (tai skaitā, poliuretāna seguma filtru) detālāku aprakstu, kā arī shematiski jānorāda iekārtu, teritorijā plānoto dīķu un iekšējā ceļa izvietojumu laukumā.

2. Noslēguma ziņojumā jāsniedz viennozīmīga un detālāka informācija par gruntsūdens līmeņa pazemināšanu karjerā, iegūstot derīgos izrakteņus zem gruntsūdens līmeņa (skat. 22.lp., 23.lp., 93.lp. kur norādīts, ka, iegūstot derīgos izrakteņus zem gruntsūdens līmeņa, ūdens ar sūkņiem tiks atsūknēts un novadīts vienā no trim dīķiem; savukārt 24.lp. lasāms, ka, uzsākot karjera izstrādi, nav nepieciešams veikt nosusināšanas darbus; 25.lp. lasāms, ka karjera teritorijā izvietotajos trīs dīķos satek atsegto slāņu gruntsūdens un nokrišņi).

3. Jāprecizē un noslēguma ziņojumā jāsniedz detālāka informācija par plānoto karjera izstrādes secību (skat. 23.lp., 72.lp. un apzīmējumus 4.pielikumā).

4. Jāprecizē informācija par karjerā paredzēto darba laiku (20.lp. norādīts, ka šķirošanas līnijas darba laiks 20 stundas dienā; 23.lp. un 45.lp. - darba diena ilgs 12 stundas; 59.lp. – 16 stundas dienā).

5. Jāprecizē, vai ražošanas procesā veidojošos notekūdeņu attīrīšana paredzēta atsegto slāņu gruntsūdens un nokrišņu ūdeņu savākšanas dīķos.

6. Jānorāda karjerā plānoto nodarbināto skaitu un atbilstoši tam jāprecizē ūdens patēriņš sadzīves vajadzībām un notekūdeņu daudzums.

7. Noslēguma ziņojumā jāsniedz informācija par 26.lp. norādīto, 2. pielikumā un 4.pielikumā iezīmēto karjera teritorijā saglabājamo pārpurvoto teritoriju.

8. Noslēguma ziņojuma kartogrāfiskajā materiālā (2.1.attēls un 2.3.attēls) jānorāda numerācija autoceļiem, kurus paredzēts izmantot piebraukšanai karjeram (27.lp.).

9. Ziņojuma tekstā dzīvojamās mājas ”Sāmiņi” (skat. attēlus) nodēvētas par ”Sārmiņiem”, līdz ar to, sagatavojot noslēguma ziņojumu, jāprecizē šo māju nosaukums.

10. Atbilstoši programmas 3.7.punktam noslēguma ziņojumā jāsniedz informācija par tuvāko dzīvojamo māju ”Jāņkalni”, ”Apiņi”, ”Vēverīši” un ”Sāmiņi” ūdensapgādes avotiem, kā arī jāprecizē 3.2. tabulā sniegtā informācija. Ņemot vērā karjera izvietojumu un to, ka derīgo izrakteņu ieguvei plānotajā dziļumā būs nepieciešams novadīt gruntsūdeni no ieguves vietas, noslēguma ziņojumā jāpamato visi apgalvojumi un prognoze par to, ka karjera izstrāde neatstās nekādu iespaidu uz pazemes ūdeņu režīmu, pievienojot noslēguma ziņojumam ģeoloģisko griezumu un gruntsūdens līmeņu kartes, analizējot pazemes ūdeņu barošanās apstākļus, analizējot pētījumu un veikto aprēķinu rezultātus, kā arī analizējot iespējamo situācijas attīstību ilgstošā laika periodā (ilglaicīgi) (programmas 4.4.punkts).

11. Apkārtnes dabas vērtību raksturojums un ietekmes novērtējums uz apkārtnes bioloģisko daudzveidību jāpapildina ar informāciju par Apiņu un Tavaiņu purvu liegumiem un to aizsargjoslām, iezīmējot to kartogrāfiskajā materiālā, arī limitējošo faktoru analīze jāpapildina ar atbilstošu informāciju. Noslēguma ziņojumā jāsniedz informācija par līdzšinējās karjera izmantošanas ietekmi uz Apiņu purva bioloģisko daudzveidību. Apgalvojumi, ka paredzētās darbības rezultātā netiks ietekmēts Apiņu purva mitruma režīms, jāpamato ar hidroģeoloģiskiem aprēķiniem. Noslēguma ziņojums jāpapildina ar informāciju par plānotā karjera un tam piegulošajās teritorijās konstatētajām putnu sugām un iespējamās ietekmes novērtējumu uz tām, pievienojot noslēguma ziņojumam eksperta – ornitologa atzinumu. Jāprecizē darba ziņojuma sabiedriskajā apspriedē sabiedrības sniegtā informācija par to, ka ziņojumā saglabāšanai rekomendētā meža josla gar autoceļu Dravnieki – Kaijas - Straupe – Līgatne (V127), jau esot nocirsta.

12. Noslēguma ziņojumā jāsniedz informācija par iespējamo ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi un rekreācijas resursiem, tai skaitā, saistībā ar tūrisma iespējām, ņemot vērā plānoto būtisko satiksmes intensitātes pieaugumu.

13. Ņemot vērā sabiedriskajā apspriedē sniegto informāciju un mājas ”Jāņkalni” iedzīvotāju viedokli, ka jau patlaban ir putekļu traucējumi, kā arī to, ka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā ir iekļauta informācija par transporta kustības radīto iespējamo paaugstināto cieto daļiņu emisijām noteiktos laika periodos, noslēguma ziņojums jāpapildina vēl ar citiem iespējamajiem pasākumiem emisijas samazināšanai.

14. Ņemot vērā sabiedriskās apspriedes rezultātus un SIA ”Braslas krasti” vēstulē pausto viedokli, jāizvērtē ierosinājumi novirzīt kravas automašīnu plūsmu caur veco autostāvlaukumu, noasfaltēt krustojumu un autoceļa V280 Unguri – Lielstraupe – Brasla 500 m garu posmu pirms krustojuma ar valsts galveno autoceļu A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka), noasfaltēt ceļu gar mājām ”Jāņkalni”, kā arī ierobežot pārvadājamo kravu daudzumu un laiku, kā arī jāizvērtē un noslēguma ziņojumā jāatspoguļo sabiedriskajā apspriedē sniegtā informācija par iebrauktuves karjerā atvirzīšanu no mājām ”Jāņkalni”.

15. Ņemot vērā visas iepriekšējās prasības, nepieciešamības gadījumā jākoriģē un jāpapildina ziņojuma nodaļas ”Pasākumi ietekmes uz vidi novēršanai vai samazināšanai” un ”Vides kvalitātes novērtēšanas monitorings”. Savukārt, ņemot vērā plānoto transporta kustības ievērojamo pieaugumu, noslēguma ziņojums jāpapildina ar satiksmes drošības analīzi un plānotajiem pasākumiem satiksmes drošībai (arī attiecībā uz velobraucējiem un gājējiem).

16. Sagatavojot noslēguma ziņojumu, jānodrošina šajā atzinumā minēto prasību izpilde, rūpīgi jāizvērtē eksperta atzinums, Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes un Gaujas Nacionālā parka administrācijas atsauksmes un tajās iekļauto informāciju. Ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas rezultātus, SIA ”Braslas krasti”, mājas ”Jāņkalni” iedzīvotāju S.Morozas un G.Moroza, kā arī un Dz.Elbertes un vēl 47 Lielstraupes iedzīvotāju paustos viedokļus, noslēguma ziņojuma attiecīgajās nodaļās jāsniedz detālāka informācija par sabiedrību interesējošiem jautājumiem un jāiestrādā nepieciešamie labojumi ziņojumā.

Sagatavojot noslēguma ziņojumu, jānodrošina šajā Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā minēto prasību izpilde. Vēlams noslēguma ziņojumam pievienot šā atzinuma prasību, eksperta, Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes, Gaujas Nacionālā parka administrācijas, kā arī sabiedrības priekšlikumu izpildes uzskatāmu pārskatu. Noslēguma ziņojumam jāpievieno darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopojums un novērtējums, kā arī jānorāda, kādas izmaiņas noslēguma ziņojumā ir veiktas sabiedriskās apspriešanas un sabiedrības ieteikumu rezultātā.

Noslēguma ziņojuma trīs eksemplāri jāiesniedz izvērtēšanai Vides pārraudzības valsts birojam, kā arī pa vienam eksemplāram Valsts vides dienesta Valmieras reģionālajā vides pārvaldē, Straupes pagasta padomē un Gaujas Nacionālā parka administrācijai. Līdz ar noslēguma ziņojuma iesniegšanu Vides pārraudzības valsts birojam (arī elektroniskā formā) darbības ierosinātājam noslēguma ziņojums jāievieto savā interneta mājas lapā. Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.87 ”Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” prasībām trīs dienu laikā pēc noslēguma ziņojuma iesniegšanas Valsts vides dienesta Valmieras reģionālajai vides pārvaldei un pašvaldībai, darbības ierosinātājam jāpublicē vismaz vienā atbilstošās pašvaldības vietējā laikrakstā informācija par sagatavoto noslēguma ziņojumu un vietu, kur ar to var iepazīties, interneta mājas lapas adresi, kurā pieejams noslēguma ziņojums, kā arī par to, ka ikviena persona 20 dienas pēc ziņojuma publicēšanas var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojam rakstiskus komentārus par noslēguma ziņojumu.

IVN pabeigts
IVN tiek veikts
IVN piemērots
IVN nav piemērots
IVN pārtraukts

Lapa atjaunota: 13.06.2008
Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz VP valsts biroju obligāta
Copyright ©  VP valsts birojs