Gaisa kvalitātes uzlabošana ir viena no galvenajām prioritātēm Latvijas Vides politikā. Bez tam, ņemot vērā to, ka gaisa piesārņojumam ir raksturīga pārrobežu pārnese, šie jautājumi ir arī prioritāri ANO (Apvienoto nāciju organizācijas) un Eiropas Savienības vides politikās.
Latvija ir pievienojusies ANO EEK konvencijai „Par pārrobežu gaisa piesārņojuma samazināšanu” un visiem šīs konvencijas protokoliem.
Latvijā gaisa kvalitātes prasības un veicamos pasākumus gaisa kvalitātes nodrošināšanai reglamentē likums Par piesārņojumu (2001) un MK Noteikumi par gaisa kvalitāti (2003).
Par piesārņojumu nosaka vispārīgos pasākumus gaisa kvalitātes normatīviem un pasākumiem, kas nodrošina gaisa kvalitāti, terminus (robežlielumi, mērķlielumi, emisiju robežvērtības un limiti) un gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un kontroles vispārīgos nosacījumus.
Savukārt MK Noteikumi par gaisa kvalitāti nosaka gaisa kvalitātes normatīvus ārtelpu gaisam un to sasniegšanas termiņus, gaisa piesārņojuma paraugu ņemšanas un analīzes metodes, gaisa kvalitātes monitoringa staciju izvietojuma nosacījumus, mērījumu un izkliedes modeļu datu kvalitātes mērķus, gaisa kvalitātes novērtēšanas nosacījumus un kritērijus, prasības rīcības programmu/plānu gaisa kvalitātes uzlabošanai saturam, pieņemšanas un izpildes nosacījumiem.
Saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem, gaisa kvalitātes standartus iedala robežlielumos, mērķlielumos un ilgtermiņa mērķos.
Gadījumā, ja piesārņojuma līmenis pārsniedz robežlielumus, mērķlielumus vai ilgtermiņa mērķlielumus, pašvaldības, kuru teritorijās ir šie pārsniegumi sadarbībā ar Vides ministriju izstrādā gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas un īsteno atbilstoši programmā noteiktajiem laika grafikiem.
MK Noteikumos par gaisa kvalitāti ir noteikti gaisa kvalitātes standarti 22 vielām. Šiem gaisa kvalitātes standartiem ir norādīti arī to sasniegšanas termiņi. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (LVĢMA) reizi trijos gados veic gaisa kvalitātes novērtējumu gaisu piesārņojošām vielām un to monitoringu.
LVĢMA ne retāk kā reizi trijos gados apkopo un sagatavo informāciju par gaisa kvalitātes novērtējumu Latvijā. Bez tam ikgadēji sagatavo gaisa kvalitātes novērtējumu aglomerācijās un zonās, kurās gaisa piesārņojums pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus.
Sākot ar 2010.gadu sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem, gaistošiem organiskiem savienojumiem un amonjakam tiek noteikta maksimāli pieļaujamā emisija gaisā, ko reglamentē MK Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā. 2004.gadā ar MK rīkojumu apstiprināja Rīcības programmu Valsts kopējo emisiju gaisā samazināšanai. Rīcības programma apkopo informāciju par nepieciešamo stratēģiju un taktiku gaisa kvalitātes uzlabošanas mērķa sasniegšanai, ņemot vērā tautsaimniecības attīstības tendences. Šī rīcības programma patlaban tiek pārskatīta un 2007. gada sākumā tiks precizēta.
Lai novērstu smaku traucējumus un tādējādi nodrošinātu iedzīvotāju labsajūtu MK 2004. gadā pieņēma Noteikumus par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos. Noteikumu prasības vērstas uz smaku izplatošo darbību ierobežošanu un samazināšanu. Šajā tiesību aktā tiek noteiktas arī smaku mērīšanas metodes.
- Gaisa aizsardzības politika Eiropas Kopienā
Eiropas Kopienā (EK) Gaisa kvalitātes vides politiku patlaban nosaka Kopienas Sestā Vides rīcības programma (2001) un reglamentē piecas Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvas. Šīs gaisa kvalitātes direktīvas tiek īstenotas visās 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs saskaņā ar direktīvās noteiktajiem īstenošanas laika grafikiem.
Saskaņā ar Sesto Vides Rīcības programmu un virzībā uz vienkāršākiem Eiropas Kopienas tiesību aktiem 2005. gada septembrī Eiropas Komisija izsludināja Tematisko stratēģiju par gaisa piesārņojumu. Šajā stratēģijā ir novērtēta esošā situācija gaisa kvalitātes jomā, noteikti stratēģiskie mērķi līdz 2020. gadam, rīcība un līdzekļi to sniegšanai. Tematiskā stratēģijas sagatavošanai tika ieguldīts apjomīgs darbs, papildus veicot arī ietekmes uz vidi novērtējumu un sagatavojot virkni citu dokumentu (kopumā apmēram 2000 lappuses), kas pamato stratēģijas projekta mērķus, rīcības un ieteiktos gaisa kvalitātes normatīvus. Papildus informācija par šiem dokumentiem pieejama Interneta mājas lapā:
www.europa.eu.int/comm/environment/air/cafe/general/keydocs.htm.
Tematiskajā stratēģijā ir norādīts, ka EK joprojām pastāv gaisa piesārņojuma (gan vietēja, gan pārrobežu rakstura) negatīva ietekme uz cilvēka veselību un vidi. Lielāko satraukumu izraisa piesārņojums ar piezemes ozonu un cietajām daļiņām (smalko frakciju PM2,5), kas izraisa veselības traucējumus, sākot no nelielas ietekmes uz elpošanas sistēmas darbību līdz priekšlaicīgai mirstībai. Ekosistēmām kaitē paskābinošu vielu (slāpekļa oksīdu, sēra dioksīda un amonjaka) ietekme, radot zaudējumus florai un faunai, bet barības vielu pārmērība (amonjaks un slāpeklis) izraisa eitrofikāciju. Savukārt palielināta piezemes ozona koncentrācija izraisa lauksaimniecisko kultūru, mežu un augu fizikālus bojājumus, samazina augšanas ātrumu un ražību.
|
Kaut arī salīdzinot ar 1990. gadu, ir panākts būtisks piesārņojošo vielu emisiju samazinājums atmosfērā sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem un gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, Eiropas Kopienā joprojām 55% ekosistēmu cieš no eitrofikācijas. Īstenojot visus pašreizējos ES normatīvos aktus, arī pēc 2020. gada pastāvēs vides problēmas no gaisa piesārņojuma.
Esošais gaisa piesārņojuma ietekmē cilvēka veselību. Tā piemēram, piesārņojums ar smalkajām cietajām daļiņām (PM2,5) samazina vidējo statistisko cilvēka dzīves laiku par 8 mēnešiem (kopumā 3,6 miljonus dzīves gadus Eiropas Kopienā). Īstenojot tikai spēkā esošos ES tiesību aktus cilvēku dzīves laika zudums arī pēc 2020.gada sastādīs 5,5 mēnešus (kopumā 2,5 miljonus dzīves gadus Eiropas Kopienā). Ir aprēķināts, ka piezemes ozona ietekmes dēļ EK ik gadus iespējami apmēram 21 000 pāragras nāves gadījumu. Finansiālā izteiksmē šī veselībai kaitīgā ietekme radīs zaudējumus 189 – 609 miljardu Eiro gadā. |
Salīdzinot ar 2000. gada emisijām gaisā, Tematiskā stratēģija paredz līdz 2020. gadam samazināt: smalko cieto daļiņu koncentrācijas par 75%, piezemes ozona koncentrācijas par 60%, paskābināšanos un eitrofikāciju par 55%, kas savukārt prasīs samazināt sēra dioksīda emisijas par 82%, slāpekļa oksīda emisijas par 60%, amonjaka emisijas par 27%, gaistošo organisko savienojumu emisijas par 51% un primārās smalko cieto daļiņu emisijas PM2,5 par 59%.
Šo mērķu sasniegšanai tika ņemta vērā ieguvumu un izdevumu efektivitāte. Stratēģijas īstenošana EK finansiālā ziņā attiecībā uz cilvēku veselību dos apmēram 42 miljardus Eiro ieguvumus gadā, savukārt tās īstenošana prasīs apmēram 7,1 miljardu Eiro gadā (apmēram 0,05% no Eiropas Kopienas paredzētā IKP 2020. gadā). Tematiskās stratēģijas īstenošanai plānots izmantot ES struktūrfondus, starptautisko sadarbību. Būs nepieciešama arī politikas īstenošanas mehānismu uzlabošana un pareiza nepieciešamo politisko līdzekļu kopas izvēle.
Tomēr pilnībā novērst kritisko slodžu un līmeņu pārsniegumus šīs stratēģijas ietvaros nebūs iespējams pat piemērojot visus tehniski iespējamos līdzekļus, jo šajā laika posmā pieejamās tehnoloģijas nebūs tik tālu attīstītas, lai pietiekami samazinātu piesārņojumu, vienlaicīgi nodrošinot tautsaimniecības turpmāku attīstību.
Daļu no Tematiskās stratēģijas paredzams īstenot pārskatot esošos ES tiesību aktus, tos uzlabojot un ietverot stingrākas normas un jaunus gaisa kvalitātes standartus smalkajām cietajām daļiņām PM2,5. Jauni tiesību akti tiks pieņemti emisiju normām no jaunajiem automobiļiem, mazajām un vidējām sadedzināšanas iekārtām (ar ievadīto siltuma jaudu no 5 – 50 MW), kuģiem un lidmašīnām.
Patlaban Eiropas Padomē un Parlamentā izskata direktīvas projektu par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropā. Šajā direktīvā ir iekļautas visas iepriekšpieņemto direktīvu prasības un jauni gaisa kvalitātes normatīvi smalkajām cietajām daļiņām PM2,5. Paredzams, ka direktīva stāsies spēkā 2007. gada sākumā. Arī šīs direktīvas prasības būs jāpārņem Latvijas tiesību aktos 2007. – 2008. gada laikā.
- ES gaisa kvalitātes politikas īstenošana Latvijā
Latvijai nav būtisku problēmu pašreizējo ES tiesību aktu īstenošanas jomā, tomēr ir novērojami gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumi slāpekļa oksīdam un cietajām daļiņām PM10, kas prasa rīcību no valsts un pašvaldībām gaisa kvalitātes uzlabošanai Latvijas lielākajās pilsētās.
|
No Tematisko stratēģiju pamatojošajiem dokumentiem izriet, ka 2000. gadā Latvijā 54% ūdensteču (85 – 90% rietumu daļā un 10-30% pārējā Latvijas daļā) ir pārsniegta slāpekļa depozīcija virs kritiskā līmeņa. Paredzams, ka pēc Tematiskās stratēģijas īstenošanas slāpekļa depozīcija virs kritiskā līmeņa būs 13-15% (10-30% rietumu daļā un 0-5% pārējā Latvijas daļā).
Savukārt attiecībā uz vidējo statistisko cilvēka dzīves ilgumu, 2000. gadā Latvijā gaisa piesārņojuma (smalko cieto daļiņu PM2,5 un piezemes ozona piesārņojuma ietekmē) dēļ tas bija par 4 – 6 mēnešiem mazāks par normālo (bez šāda piesārņojuma ietekmes). Tematiskās stratēģijas īstenošanas rezultātā tas būs vidēji par 2 mēnešiem mazāks par normālo. |
Īstenojot Tematisko stratēģiju, Latvijā līdz 2020. gadam būs jāsamazina slāpekļa oksīdu emisijas par 27%, sēra dioksīda emisijas par 25%, gaistošo organisko savienojumu emisijas par 15% un primāro cieto daļiņu emisijas par 17% salīdzinot ar 2000. gadu.
Ikgadējie ieguvumi Latvijā cilvēku veselības aizsardzībā īstenojot Tematisko stratēģiju būs 19 – 35 miljoni Eiro gadā, savukārt izmaksas būs apmēram 13 – 17 miljonus Eiro gadā.
