Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2006.-2012.gadam ir noteikti šādi atkritumu apsaimniekošanas mērķi:
-
Novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu;
Attiecībā uz jau radītajiem atkritumiem nodrošināt, ka:
-
atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un veselībai;
-
lielākā daļa atkritumu tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā (piemēram, komposts) vai nekaitīgā formā;
-
apglabājamo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz minimumam un atkritumi tiek iznīcināti vai apglabāti cilvēku veselībai un videi drošā veidā;
-
atkritumi tiek apstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām.
Organizējot, plānojot un veicot atkritumu apsaimniekošanu, jāievēro šādas prasības minētajā prioritārajā secībā:
1. jānovērš atkritumu rašanās cēloņi, tai skaitā jāattīsta tīrās tehnoloģijas;
2. jāsamazina atkritumu daudzums (apjoms) un bīstamība;
3. atkritumi jāpārstrādā, jāiegūst atkārtoti izmantojami materiāli un enerģija;
4. atkritumi jāapglabā tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, vide, kā arī personu manta;
5. jāslēdz izgāztuves saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī jānodrošina slēgto izgāztuvju un poligonu rekultivācija.
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam 2006.-2012.gadam galvenās rīcības jomas atkritumu apsaimniekošanā ir saistītas ar sekojošu atkritumu veidu apsaimniekošanu:
1) sadzīves atkritumi;
2) izlietotais iepakojums;
3) bīstamie atkritumi;
4) izlietotās baterijas un akumulatori;
5) polihlorētie bifenili un polihlorētie terfenili;
6) naftas produktu atkritumi;
7) nolietotās automašīnas;
8) medicīnas atkritumi;
9) bioloģiski noārdāmi atkritumi
10) elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi
11) azbesta šķiedras saturoši atkritumi.
I. Sadzīves atkritumi
Latvijā ik gadus rodas 700 000 – 800 000 tonnu sadzīves atkritumu un aptuveni puse no šī daudzuma ir uzskatāmi par bioloģiski noārdāmiem sadzīves atkritumiem. Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības. Lielākā savāktā sadzīves atkritumu un citu savākto atkritumu daļa tiek apglabāta izgāztuvēs bez iepriekšējas apstrādes. Apmēram 40% no savāktajiem atkritumiem tiek apglabāti Rīgas rajonā, Getliņu poligonā.
Vidēji 46 % sadzīves atkritumu tiek radīti uzņēmumu darbības rezultātā, bet pārējo daļu veido mājsaimniecību radītie atkritumi. Uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu īpatsvars kopējā atkritumu daudzumā pakāpeniski palielinās.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. – 2012.gadam paredz Latvijas teritorijā izveidot 10 - 12 jaunus reģionālus sadzīves atkritumu poligonus un veicināt atkritumu dalītu vākšanu, bet esošās izgāztuves slēgt un rekultivēt. Visi šie projekti paredz kompleksu risinājumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sektorā:
1. līdz 2009.gadam reģionālo poligonu izbūvi atbilstoši direktīvas 1999/31/EK prasībām;.
2. esošo izgāztuvju slēgšana līdz 2009.gadam un to pilnīga rekultivācija līdz 2012.gadam;
3. projektos iespējama arī atkritumu savākšanas, šķirošanas, pārstrādes iekārtu iegāde.
4. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācijas reģionu veidošanās notiek uz pašvaldību vienošanās pamata.
Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2006.-2012.gadam, valsts tiek iedalīta 10 atkritumu apsaimniekošanas reģionos. Visiem šiem reģioniem ir izstrādāti reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni. Rīgas pilsēta un Rīgas atkritumu apsaimniekošanas reģions ir izstrādājis atsevišķu atkritumu apsaimniekošanas plānu. Visi atkritumu apsaimniekošanas plāni, izņemot Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas plānu, ir apstiprināti Ministru kabinetā. Rīgas pilsētas pašvaldība organizēja atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādādi savai administratīvajai teritorijai un pēc saskaņošanas ar Vides ministriju apstiprināja to.
Līdz 2008.gada vidum ekspluatācijā ir nodoti šādi sadzīves atkritumu poligoni:
II. Bīstamie atkritumi
2007. gadā Latvijā tika radītas aptuveni 30 000 tonnas bīstamo atkritumu. Pašlaik bīstamie atkritumi tiek īslaicīgi uzglabāti komercsabiedrībās un speciāli aprīkotās atkritumu uzglabāšanas vietās. Reizi gadā komercsabiedrības iesniedz informāciju par saražotajiem un uzglabātajiem atkritumiem reģionālajām vides pārvaldēm, bet Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra apkopo savākto informāciju.
Vides ministrija ir atbildīga par bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu un koordinēšanu, kā arī par bezsaimnieka bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Vides ministrija arī organizē nacionālās nozīmes bīstamo atkritumu pārstrādes objektu sadedzināšanas iekārtu un poligonu ierīkošanu un apsaimniekošanu.
Lai izveidotu Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanas normām atbilstošu, videi drošu valsts mēroga bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā, pašreiz tiek īstenots projekts, kura ietvaros tiks uzbūvēts bīstamo atkritumu poligons Zebrenē, Dobeles rajonā. Paredzams, ka poligona būvniecība tiks pabeigta un poligons nodots ekspluatācijā līdz 2008.gada vidum.
III. Izlietotais iepakojums, izlietotās baterijas un akumulatori, nolietoti transportlīdzekļi, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2006.-2012.gadam un Latvijas normatīvajos aktos ir noteiktas prasības šo atkritumu plūsmu apsaimniekošanai, tai skaitā arī noteikti šo atkritumu savākšanas un pārstrādes mērķi atbilstoši ES normatīvo aktu prasībām. Minēto atkritumu apsaimniekošanu būtiski ietekmē ar dabas resursu nodokļa piemērošana. Dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka ar nodokli tiek aplikts gan Latvijā ražotu preču un produktu, gan importēto preču un produktu iepakojums un vienreiz lietojamie trauki un galda piederumi, kā arī videi kaitīgas preces (eļļas filtri, baterijas un akumulatori, riepas, elektriskās un elektroniskās iekārtas) un transportlīdzekļi. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu, no šī nodokļa tiek atbrīvoti tie komersanti, kas izveidojuši un piemēro izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku un galda piederumu, videi kaitīgu preču atkritumu vai nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un noslēgušas līgumu ar Vides ministriju vai arī noslēgušas līgumu ar attiecīgo preču atkritumu apsaimniekotāju. Šo preču atkritumu apsaimniekotājam, kurš noslēdzis līgumu ar VIDM par šo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu.
Katra Elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI) ražotāja pienākums ir reģistrēties EEI ražotāju reģistrā. Reģistrs ir Valsts informācijas sistēma, kas nodrošina EEI atkritumu apsaimniekošanai un uzraudzībai nepieciešamās informācijas apriti. Informācija par EEI ražotāju reģistrācijas kārtību - www.elektroregistrs.lv
Anketas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu informatīvajiem ziņojumiem