Aizsargjoslas ir noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.
Ir šādi aizsargjoslu veidi:
1) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas;
2) ekspluatācijas aizsargjoslas;
3) sanitārās aizsargjoslas;
4) drošības aizsargjoslas.
Saeima 1997.gadā pieņēma Aizsargjoslu likumu. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma prasībām ir izstrādātas metodikas - Ministru kabineta noteikumi. Vides ministrija ir izstrādājusi sekojošas metodikas:
Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.86 „Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika”
Ministru kabineta 1998.gada 4.augusta noteikumi Nr.284 „Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika”
Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumi Nr.198 „Noteikumi par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodiku”
