Vides pārraudzības valsts birojs

 
Atzinums Nr. 3

par SIA „Būve Intex” atpūtas kompleksa izvietošanas nekustamajā īpašumā „Griestiņi” ietekmes uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000) - dabas parku „Dridža ezers” - novērtējuma ziņojuma galīgo redakciju

Derīgs līdz 2011.gada 11.septembrim.

Darbības ierosinātājs: SIA „Būve Intex”, adrese: Senču iela 4, Rīga, LV-1012.

Novērtējuma ziņojuma izstrādātājs - SIA „Vides konsultāciju birojs”, reģistrācijas Nr.400038282693, adrese: Ezermalas iela 24/26, Rīga, LV-1014.

Pamatojoties uz 2008.gada 18.augustā Vides pārraudzības valsts birojā SIA „Vides konsultāciju birojs” iesniegto SIA „Būve Intex” atpūtas kompleksa izvietošanas Krāslavas rajona Skaistas pagasta nekustamajā īpašumā „Griestiņi” 1.zemesgabalā (kadastra Nr.60880040093) un 2.zemesgabalā (kadastra Nr.60880040036) ietekmes uz NATURA 2000 teritoriju - dabas parku “Dridža ezers” - novērtējuma ziņojuma galīgo redakciju, tika uzsākta atzinuma sagatavošanas un izdošanas procedūra saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4.¹panta (2)daļu.

Īss esošās situācijas un paredzētās darbības raksturojums

SIA „Būve Intex” savā nekustamajā īpašumā „Griestiņi” Krāslavas rajona Skaistas pagastā 1.zemesgabalā (kadastra Nr. 60880040093) plāno izvietot:

• autostāvvietu (20,5 x 33,0 m) 25 automašīnām ar šķembu klājumu 676,5 m² platībā,

• aptuveni 30 telšu vietas uz esošā (zāles) seguma aptuveni 3018 m² platībā;

• tualetes un dušas uz pāļu pamatiem (15,0 m x 10,0 m) 150 m² platībā. Ēkas ūdensapgādei paredzēts ierīkot lokālu ūdensapgādes urbumu, bet sadzīves notekūdeņus no tās novadīt hermētiskā izsmeļamajā bedrē,

• sporta laukumu (50,0 m x 50,0 m) uz esoša (zāles) seguma ar kopējo platību aptuveni 2500 m²;

• treileru stāvvietu (30,0 m x 60,0 m) apmēram 18 treileriem 1800 m² platībā;

2.zemesgabalā (kadastra Nr. 60880040036), kas atrodas dabas parka teritorijā, paredzēts izvietot:

• viesu māju uz lentveida pamatiem ar apbūves laukumu (12 x 25 m) 300 m² platībā;

• saimniecības ēku (9 x 20 m) uz pāļiem ar apbūves laukumu 180 m²;

• pirti ar apbūves laukumu 160 m² (10 x 16 m);

• 4 atpūtas mājiņas uz pāļiem ar katras apbūves laukumu 36 m² (6 x 6 m) aptuveni 50 m attālumā no ezera;

• atpūtas māju ar pirti uz pāļiem ar apbūves laukumu 90 m² (9 x 10 m) aptuveni 50 m attālumā no ezera;

• sporta laukumu (40,0 m x 20,0 m) uz esoša (zāles) seguma ar kopējo platību aptuveni 800 m².

Atpūtas kompleksa būvniecības procesa ietvaros nav paredzēts veikt ceļu būvniecību, bet gan izveidot gājēju celiņus un takas, taču paredzētās darbības ierosinātājs neizslēdz iespēju izbūvēt koka laipu Dridža ezera piekrastē. Vides pārraudzības valsts birojs, ņemot vērā biedrības „Latvijas ezeri” ieteikumus iespējamo ietekmju samazināšanai, rekomendē laipu izbūvēt, ja tas ir iespējams 2 m platumā, ne garāku kā 10 m un ne dziļāku kā līdz 2 m. Piebraukšanai pie atpūtas kompleksa ir paredzēts izmantot esošo grants seguma pašvaldības ceļu Traptiški – Luni – Traptiški. Apbūve atpūtas kompleksa teritorijā nav plānota blīva, nav paredzēti ievērojami ēku augstumi, ēkas tiks būvētas no koka ar niedru jumtiem, lai iekļautos ainavā. Maksimālais vienlaikus atpūtnieku skaits nepārsniegs 50 cilvēkus. Ņemot vērā ēku un objektu izvietojumu teritorijā, attālumus starp tiem, kā arī lai ūdensvadu apgādes tīklu izbūve neradītu lielākus zemsedzes bojājumus un lielāku ūdens zudumu risku plānots, ka ēku ūdensapgādi nodrošinās 4 lokāli ierīkoti artēziskie urbumi, ap kuriem tiks noteikta aizsargjosla. Notekūdeņus paredzēts novadīt 4 sadzīves notekūdeņu izsmeļamos rezervuāros ar kopējo tilpumu 30 m3. Kompleksam darbojoties ar pilnu slodzi maksimālais sadzīves notekūdeņu diennakts apjoms prognozēts 7,5 m3. Papildus teritorijā paredzēts uzstādīt biotualetes. Krājrezervuāru un biotualešu iztukšošana paredzēta, izmantojot SIA „Būve Intex” specializēto tehniku, kas arī izvedīs notekūdeņus uz Krāslavas rajona Skaistas pagasta sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Krājrezervuāriem jābūt hermētiskiem un nav pieļaujama notekūdeņu novadīšana Dridža ezerā.

SIA „Būve Intex” piederošais nekustamais īpašums „Griestiņi” izvietots Krāslavas rajona Skaistas pagastā divos zemesgabalos. Visai SIA „Būve Intex” piederošajai teritorijai ir raksturīgs reljefa slīpums uz Dridža ezera pusi. Atpūtas kompleksa būvniecībai paredzētā teritorija atradīsies Dridža ezera aizsargjoslā. Abi zemesgabali izvietoti viens otram blakus un ir atdalīti ar pašvaldības ceļu Traptiški – Luni – Traptiški. 1.zemes gabals (kadastra Nr.60880040093) ar kopējo platību 5,1 ha izvietots ārpus dabas parka „Dridža ezers” teritorijas. Savukārt 2.zemes gabals (kadastra Nr.60880040036) ar kopējo platību 2,4 ha atrodas dabas parka „Dridža ezers” teritorijā, kas ir arī Latvijas NATURA 2000 Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija. Saskaņā ar likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikumu dabas parks „Dridža ezers” (B, LV0300900) ir noteikts īpaši aizsargājamo sugu, izņemot putnus, un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai. Dabas parks „Dridža ezers” sākotnēji dibināts 1977.gadā 25,2 km² platībā kā Dridža ezera kompleksais dabas liegums un atrodas Krāslavas rajona Krāslavas, Kombuļu un Skaistas pagastā. Dabas parks izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Latgales augstienes dienviddaļai raksturīgo ezeru un pauguru ainavu. Dabas parkā konstatētas daudzas Latvijā aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, tostarp arī Eiropas Savienības Putnu un Biotopu direktīvu sugas. No parka kopējās platības (2627 ha) pats Dridža ezers aizņem 753,2 ha un ir izvietojies dabas parka centrālajā daļā. Kopā ar salām Dridža platība ir 772 ha. Ezerā ir 9 salas, vidējais ezera dziļums 12,8 m, bet dziļākais - 65,1 m. Ezera krasta līnija ir ļoti izrobota, starp paugurainām pussalām atrodas gari un šauri līči. Ziņojumā sniegta informācija, ka dažādos literatūras avotos Dridža ezera trofiskais stāvoklis raksturots atšķirīgi – Dabas aizsardzības pārvaldes interneta mājas lapā kā mezotrofs, bet Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras interneta mājas lapā - kā eitrofs ezers. Līdz ar to var rasties situācijas, kad Dridža ezers tiek raksturots, piemēram, kā daļēji mezotrofs ezers ar izteikti eitrofākiem līčiem vai, kad, lai raksturotu Dridža ezera biotopu, tiek lietoti abi termini. Saskaņā ar ziņojumam pievienoto Daugavpils Universitātes Augu sugu un biotopu eksperta atzinumu, kas balstīts uz teritorijas apsekojumiem dabā 2007.gada 11.maijā, Dridža ezers uzskatāms par Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/94/EEC biotopu – dabīgo eitrofo ezeru (kods 3150). Ņemot vērā biedrības „Latvijas ezeri” ietekmes uz vidi novērtējuma 1.redakcijas sabiedriskās apspriešanas laikā sniegtos aizrādījumus par Dridža ezera biotopu analīzi, paredzētās darbības ierosinātājs no 2008.gada 4. augusta līdz 13.augustam veica atkārtotu Dridža ezera floras un biotopu pētījumu, pieaicinot ekspertu - Dr. biol. Egitu Zviedri. Pētījuma laikā noteiktas dominējošās ūdensaugu sugas, kā arī meklētas retās un aizsargājamās augu sugas, veikta ezera biotopu izpēte. Eksperte savā atzinumā ir norādījusi, ka līču un šauro ezera daļu krasti raksturojami kā stipri eitroficējušies, uz ko norāda augājs. Ezerā sastopamas daudzas eitrofiem biotopiem raksturīgas augu sugas. Tomēr antropogēnā ietekme uz ezeru pagaidām ir bijusi neliela, kā arī daudzviet saglabājušies smilšaini un akmeņaini krasti ar skraju veģetāciju, kas liecina, ka ezers Latvijas apstākļos ir vērtējams kā augstas kvalitātes eitrofs ezers. Dridža ezers pēc biotopu klasifikācijas atbilst dabīga eitrofa ezera ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju novērtējumam (biotopa kods – 3150).

Patlaban dabas parkam „Dridža ezers” nav apstiprināti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un zonējums, līdz ar to šajā teritorijā spēkā ir Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumi Nr.415 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Novērtējuma ziņojumā norādīts, ka Skaistas pagastam teritorijas attīstības plānojums nav apstiprināts, taču Skaistas pagasta padome 2006.gada 28.septembra sēdes protokolā Nr.8 ir norādījusi, ka neiebilst pret atpūtas kompleksa būvniecību 1.zemesgabalā (kadastra Nr.60880040093) un 2.zemesgabalā (kadastra Nr. 60880040036) ar nosacījumu, ka SIA „Būve Intex” nebojās esošā pašvaldības ceļa segumu un neierobežos satiksmi uz pašvaldības ceļa Traptiški – Luni – Traptiški. Savukārt Krāslavas rajona teritoriālplānojums līdz 2014.gadam nosaka, ka dabas pamatnes teritorijās ir pieļaujama tūrisma un rekreācijas infrastruktūras attīstība, ievērojot vides aizsardzības prasības un ilgtspējīgas principu un kā viens no 11 Krāslavas rajona attīstības mērķiem paredz veicināt un attīstīt tūrismu Krāslavas rajonā, attīstot tūrisma nozari augstā līmenī ar iespējami zemām izmaksām, veicinot tūrisma iekļaušanos kultūras un ekonomiskajā apritē. Arī Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojumā 2006. - 2026.gadam kā viena no četrām prioritātēm ir minēta tūrisma attīstība. Krāslavas rajona būvvalde 2006.gada 19.oktobrī ir izsniegusi paredzētajai darbībai plānošanas un arhitektūras uzdevumu Nr.71.

Tuvākais jau esošais tūrisma un atpūtas komplekss- atpūtas vieta „Ezeri” - izvietots aptuveni 2,7 km attālumā uz ziemeļrietumiem, brīvdienu mājās „Mežābeles” un „Skaistkalni” - aptuveni 3,3 km un 4,3 km uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, atpūtas un sporta komplekss „Sauleskalns” aptuveni 5,5 km uz rietumiem, bet atpūtas vieta „Dridži” aptuveni 2,8 km uz ziemeļaustrumiem. Tuvākā dzīvojamā māja atrodas nedaudz vairāk kā puskilometra attālumā, bet tuvākā apdzīvotā vieta aptuveni 4 km attālumā no nekustamā īpašuma „Griestiņi”. Ziņojumā norādīts, ka vairāki atpūtas un tūrisma kompleksi šobrīd ir projektēšanas stadijā un nav zināms, vai šie kompleksi tiks uzbūvēti, piemēram, „Jaunstandziņi” aptuveni 7,5 km uz rietumiem no īpašuma „Griestiņi”, „Pasaciņas” aptuveni 1,8 km uz ziemeļiem, „Saulkrasti” aptuveni 5,1 km uz rietumiem un atpūtas bāze „Krasti” aptuveni 3,7 km uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem no īpašuma „Griestiņi”.

Nekustamā īpašuma „Griestiņi” 1.zemesgabalā (ar kadastra Nr. 60880040093) visā tā platībā ir lauksaimniecības zemes, bet 2. zemesgabalā (ar kadastra Nr. 60880040036) 0,6 ha meža zemes un 1,8 ha lauksaimniecības zemes. Ziņojumā norādīts, ka, 1.zemesgabalā nepieciešams transformēt 1,63 ha lauksaimniecības zemes, bet 2.zemesgabalā 1,61 ha lauksaimniecības zemes. Nav paredzēta meža zemju transformācija. Ietekmes novērtējuma ziņojumā norādīts, ka atpūtas kompleksa izvietošanai paredzētā teritorija nav aplūstoša. Ziņojumā norādīts, ka tehniskajā projektā laikā tiks precizēta 1.zemesgabalā (kadastra Nr. 60880040093) paredzētās autostāvvietas, treileru stāvvietas, telšu vietu un sporta laukuma izvietojums, jo patlaban objekti ir izvietoti elektrisko tīklu aizsargjoslā. Paredzēts, ka šos objektus pārvietos ārpus elektrisko tīklu aizsargjoslas. Līdz ar to paredzēts izvietot autostāvvietu apmēram 160 – 200 m attālumā, sporta laukumu apmēram 200 m attālumā, treileru stāvvietu apmēram 130 m attālumā un telšu vietu apmēram 160 – 200 m attālumā no Dridža ezera.

Ziņojumā sniegta informācija, ka atpūtas kompleksa izbūves laikā radīsies zemsedzes bojājumi, tomēr šī ietekme zemsedzes sugu sastāva dēļ vērtējama kā maznozīmīga. Ziņojumā norādīts, ka nav izslēdzama ietekme uz augsnes un grunts kvalitāti, jo automobiļu un treileru stāvlaukumus nav paredzēts asfaltēt. Līdz ar to paredzētās darbības īstenotājam būtu nepieciešams teritorijā uzglabāt nelielas absorbenta rezerves, kuras nepieciešamības gadījumā jāpielieto, piemēram, iztecējušas eļļas no mašīnas savākšanai, kā arī ziņojumā rekomendēts zem šķembu klājuma ieklāt pretinfiltrācijas segumu – plēvi, kas izslēgtu ietekmi uz augsni un grunti.

Ziņojumam pievienotajā augu sugu un biotopu eksperta dr. biol. Pētera Evarta - Bundera novērtējumā norādīts, ka, apsekojot teritoriju dabā, atpūtas kompleksa izvietošanai paredzētajā teritorijā konstatēti antropogēni, pārveidoti biotopi - aptuveni 15 gadus vecas atmatas, dominējošas sugas – ārstniecības pienene, parastā vībotne, māllēpe, pļavas āboliņš, kamolzāle, timotiņš, bet šaurā joslā gar ezeru - mitrie bērzu un melnalkšņu meži. Nekustamā īpašuma „Griestiņi” teritorijā nav konstatētas īpaši aizsargājamās augu sugas un īpaši aizsargājami biotopi, kā arī Latvijā sastopamie Eiropas Savienības prioritārie biotopi. Līdz ar to, realizējot paredzēto darbību, netiks iznīcinātas īpaši aizsargājamās augu sugas un īpaši aizsargājami biotopi. Ziņojumam pievienotajā ekspertes dr. biol. Egitas Zviedres novērtējumā arī norādīts, ka Dridža ezera galvenie apdraudošie faktori ir barības vielu ieplūšana ezerā un, plānojot apbūvi, jānovērš jebkādu notekūdeņu noplūdi ezerā, kā arī nav pieļaujams izcirst ezera krastā kokus. Vienlaicīgi novērtējumā norādīts, ka peldvietu izpļaušana atpūtas vietās ir pieļaujama un ir vēlama, taču nopļautie augi ir jāizvāc no ezera, lai mazinātu ezera eitrofikāciju.

Ziņojumam pievienotajā ainavu arhitektes Natālijas Ņitavskas slēdzienā norādīts, ka teritorija ir piemērota atpūtas bāzes veidošanai - pateicoties ezera krasta sašaurinājumam un otra krasta mežiem, kas aizsedz apkārtni, veidojas slēgta un ierobežota ainaviska telpa, kas nav saskatāma no lielākajiem ceļiem. Novērtējumā konstatēts, ka atpūtas kompleksa būvniecība neradīs nozīmīgas lokālas izmaiņas ainavā, kā arī norādīts, ka 2.zemesgabalā (kadastra Nr. 60880040036) būvniecība ir pieļaujama, saudzējot esošo reljefu un iekļaujot celtnes ainavā.

Ziņojumā izvērtētas divas teorētiskas alternatīvas – „nulles” tipa alternatīva un alternatīvi varianti pašreizējo būvniecības objektu izvietojumam plānojumā, mainot māju un citu paredzēto būvju atrašanās attālumu un pozīciju attiecībā pret ezera krastu, izvietojot būves tuvāk par 50 metriem ezera krastam vai izvietojot būves 50 metru attālumā no ezera krasta vai arī izvietojot visas ēkas un objektus 1.zemesgabalā (ar kadastra Nr. 60880040093). Izvērtējot „nulles” alternatīvu, kad paredzētā darbība netiek īstenota, sniegta informācija, ka teritorijā turpināsies dabas videi raksturīgi procesi, taču paredzētās darbības ierosinātājs norāda, ka zemes gabali ir iegādāti tieši ar mērķi izveidot atpūtas kompleksu. Izvērtējot alternatīvu, kas visas ēkas un objektus izvieto1.zemesgabalā (kadastra Nr. 60880040093), secināts, ka tā radīs vislielāko ietekmi uz ainavu, jo zemes gabalā būs daudz lielāka apbūves intensitāte, ēkas būs izvietotas teritorijas augstākajās vietās. Savukārt izvietojot ēkas un būves tuvāk par 50 m no ezera krasta, paredzētā darbības radīs lielāku ietekmi uz Dridža ezeru. Līdz ar to, izvērtējot piedāvātos alternatīvos variantus un ņemot vērā konkrētos apkārtējās vides nosacījumus un ekonomiskos apsvērumus, SIA „Būve Intex” paredz izvietot ēkas un būves gan 1.zemesgabalā, gan 2.zemesgabalā 50 metru attālumā no ezera krasta.

Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novēršanai vai mazināšanai ir paredzēts:

• paredzēta atsevišķu teritorijas vietu attīrīšana no krūmāja, taču nav paredzēta meža zemju transformācija, koku izciršana;

• paredzēts 10 m aizsargjoslas robežās ap ezeru nodrošināt nogāžu koku un krūmu saglabāšanu;

• paredzēts transformēt tikai to zemes platību, kas atradīsies zem un starp ēkām, būvēm un laukumiem (telts vietas, stāvlaukumi, sporta laukumi).

• lai atpūtas komplekss iekļautos ainavā, atpūtas kompleksa teritorijas apbūve nav plānota blīva, nav paredzēti ievērojami ēku augstumi, kā arī ēkas tiks būvētas no koka ar niedru jumtiem;

• visas būves, izņemot viesu māju, paredzēts izvietot uz pāļiem;

• paredzēts, ka vienlaicīgi atpūtas kompleksā apmesties varēs 50 cilvēki;

• nevienu ēka nav plānots izvietot 50 m joslā ap ezeru. Visām ēkām piekļuve tiks organizēta pa grantētiem gājēju celiņiem, tādējādi organizējot atpūtnieku plūsmu un saudzējot zemsedzi;

• netiek plānota teritorijas nožogošana, kas nodrošinās pieeju pie ezera iedzīvotājiem un makšķerniekiem;

• ēku ūdensapgādi nodrošinās 4 lokāli ierīkoti artēziskie urbumi, lai ūdensvadu apgādes tīklu izbūve neradītu lielākus zemsedzes bojājumus, kā arī lielāku ūdens zudumu risku;

• ūdens ieguvei un izmantošanai tiks uzstādītas modernas iekārtas un santehnika, kas samazinās ūdens patēriņu;

• Lai neietekmētu Dridža ezera ūdens kvalitāti, notekūdeņus paredzēts uzkrāt 4 sadzīves notekūdeņu izsmeļamos rezervuārus un izvietot biotualetes. Krājrezervuāru un biotualešu iztukšošana notiks, izmantojot SIA „Būve Intex” specializēto tehniku, kas nogādās notekūdeņus uz Krāslavas rajona Skaistas pagasta sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

• paredzēta regulāra notekūdeņu izsmeļamo rezervuāru kontrole, lai izslēgtu notekūdeņu pārplūdes;

• paredzēta teritorijas labiekārtošana un pēc būvniecības darbu pabeigšanas teritorijas apzaļumošana. Teritorijā nav paredzēta kādu eksotisku un vietai neraksturīgu augu sugu ieviešana;

• pateicoties ierobežotai ainaviskai telpai, atpūtas bāzes būvniecība neradīs nozīmīgas izmaiņas ainavā.

Ziņojuma sabiedriskā apriešana likumdošanā noteiktajā kārtībā notika no 2008.gada 20.jūnija līdz 2008.gada 23.jūlijam, kuras laikā tika saņemti biedrības „Latvijas ezeri” priekšlikumi novērtējuma ziņojuma 1.redakcijas pilnveidošanai. SIA „Būve Intex” atpūtas kompleksa izvietošanas nekustamajā īpašumā „Griestiņi” ietekmes uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000) - dabas parku „Dridža ezers” – novērtējuma ziņojuma galīgā redakcija bija pieejama interneta mājās lapā www.vkb.lv un www.vidm.gov.lv/ivnvb/. Novērtējuma ziņojuma galīgās redakcijas izvērtēšanas laikā netika saņemtas sabiedrības atsauksmes un priekšlikumi.

Vides pārraudzības valsts birojs, pamatojoties uz izvērtētās dokumentācijas analīzi, secina, ka, realizējot novērtējuma ziņojumā paredzētos pasākumus ietekmes uz vidi novēršanai vai mazināšanai, paredzētā darbība negatīvi neietekmēs Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritorijas (NATURA 2000) - dabas parka „Dridža ezers” - ekoloģiskās funkcijas, integritāti un nebūs pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem.

Vides pārraudzības valsts biroja lēmums

Ņemot vērā iepriekš minēto informāciju, pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumu Nr.455 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000)” 17.punktu Vides pārraudzības valsts birojs nolemj atzīt, ka atbilstoši novērtējuma ziņojumam nav pamata aizliegt SIA „Būve Intex” nekustamajā īpašumā „Griestiņi” Krāslavas rajona Skaistas pagastā novadā atpūtas kompleksa būvniecību, paredzot ēku, būvju un objektu izvietojumu atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām, projekta tālākajā izstrādē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošinot novērtējuma ziņojumā iekļauto pasākumu ietekmes uz vidi novēršanai vai mazināšanai izpildi.

Šo Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas, iesniedzot pieteikumu administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam (Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmā daļa).

2008.gada 11.septembrī

Lapa atjaunota: 17.09.2008
Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz VP valsts biroju obligāta
Copyright ©  VP valsts birojs