Vides pārraudzības valsts birojs

 
Rīgā, 2008.gada 8.maijā.

Darbības ierosinātājs: SIA ”CMC Ozoli”, reģistrācijas Nr.40003656849, adrese: ”Liepas” 9, Brodi, Ābeļu pag., Jēkabpils rajons, LV – 5226.

Izvērtētie materiāli: SIA ”CMC Ozoli” cūkkopības kompleksa izveides Jēkabpils rajona Mežāres pagastā ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojums, 1 sējums, kuru sagatavojusi SIA ”Firma L4”, reģistrācijas Nr.40003236001, adrese: Jelgavas ielā 90, Rīgā, LV - 1004.

Pamatojums: saskaņā ar likuma ”Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 16.pantu Vides pārraudzības valsts biroja 2007.gada 22.novembrī izsniegtā Programma ietekmes uz vidi novērtējumam Jēkabpils rajona Mežāres pagastā.

Atzinums sagatavots, izvērtējot 2008.gada 18.martā Vides pārraudzības valsts birojā iesniegto SIA ”CMC Ozoli” cūkkopības kompleksa izveides Jēkabpils rajona Mežāres pagastā ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu, un izdots paredzētās darbības ierosinātājam – SIA ”CMC Ozoli” atbilstoši likuma ”Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 18.panta un Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.87 ”Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” VI sadaļas prasībām.

Saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumā sniegto informāciju SIA ”CMC Ozoli” plāno izveidot pilna cikla cūku audzēšanas kompleksu. Vaislas ganāmpulku sākotnēji paredzēts ievest no Dānijas un tālāk to ataudzēt kompleksā. Kompleksā paredzēts turēt 1800 sivēnmātes, izejot apmēram 2,5 pilnus ražošanas ciklus gadā. No vienas sivēnmātes plāno iegūt 27 sivēnus gadā, pieņemot, ka sivēnu mirstība ir 2%. Plānots, ka cūku audzēšanas kompleksu veidos 8 kūtis, kas savā starpā savienotas ar gaiteņiem, un saimnieciskais korpuss, kurā tiktu izvietotas biroja telpas, veterinārtelpa, ģērbtuves, sadzīves telpas, kā arī barības sagatavošanas cehs un barības izejvielu noliktava. Kompleksā paredzētas 15040 vietas nobarojamām cūkām, 1480 – sivēnmātēm bez sivēniem un jauncūkām, 320 - sivēnmātēm ar sivēniem un 7520 - atšķirtajiem sivēniem. Kompleksa ūdens ieguvei paredzēts ierīkot artēzisko urbumu, sadzīves notekūdeņu attīrīšanai izbūvēt lokālās notekūdeņu attīrīšanas ietaises, kā arī izveidot lietus ūdeņu no jumtiem un no laukumiem ar cieto segumu novadīšanas sistēmas.

Ziņojumā norādīts, ka gadā kompleksā veidosies līdz 41448 m³ šķidrmēslu. Šķidrmēsli no aizgaldiem nonāks zemgrīdas mēslu kanālos, tālāk ar pašteci tiks novadīti uz šķidrmēslu savākšanas priekštvertni un no tās tālāk - uz lagūnas tipa slēgtām, ar ģeomembrānas pārklājumu pilnībā nosegtām, šķidrmēslu krātuvēm. Kompleksā plānots izveidot četras lagūnas tipa šķidrmēslu krātuves ar kopējo ietilpību 36000 m³ (vienas krātuves ietilpība 9000 m³), kas nodrošinās šķidrmēslu uzkrāšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Saskaņā ar ziņojumā sniegto informāciju SIA ”CMC Ozoli” lietošanā (īpašumā un nomā) ir 1368,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tai skaitā, Mežāres pagastā – 940,85 ha, Vīpes pagastā – 354,95 ha un Turku pagastā – 72,5 ha. Aprēķinātā šķidrmēslu daudzuma utilizācijai (izkliede, iestrāde) nepieciešami 1137 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumā cūkkopības kompleksa izveidei tiek izvērtētas divas alternatīvas vietas Jēkabpils rajona Mežāres pagastā:

1.alternatīvā vieta – zemes gabals ”Golubovi” (kadastra Nr.5676 008 0105), kura platība 19,6 ha. Patlaban tā ir lauksaimniecības zeme.

2. alternatīvā vieta – zemes gabals ”Vecdruķi” (kadastra Nr.5676 008 0099), kura platība ir 9,4 ha. Zemes gabalu veido 8,1 ha lauksaimniecības zeme, 1,1 ha meža zeme un 0,2 ha citas zemes.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam pievienotajā Lauku atbalsta dienesta Viduslatvijas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes 2008.gada 4.marta vēstulē Nr.1.1-10/397 norādīts, ka zemes gabals ”Golubovi” atrodas Mežāres pagasta meliorācijas objektā ”Luksti”, aptuveni 200 m attālumā no Odzes upes. Platība ir drenēta, un zemes gabalu šķērso liela diametra kolektors, kura drenu sistēmas kopumā nosusina 63,5 ha lielu platību. Savukārt zemes gabals ”Vecdruķi” atrodas Mežāres pagasta meliorācijas objektā ”Druķi – Vecumi”, aptuveni 2 km attālumā no Odzes upes. Platība ir drenēta, un zemes gabalu šķērso drenu sistēma, kas nosusināšanas funkciju veic 33 ha platībā. Teritorijas kontūrgrāvis savāc no meža uzplūstošos virszemes ūdeņus. Vēstulē norādīts, ka, veicot paredzēto darbību, abos zemes gabalos nepieciešama meliorācijas sistēmu pārkārtošana.

Cūku audzēšanas kompleksam piedāvātais zemes gabals ”Golubovi” izvietots Mežāres pagasta dienvidu daļā, pie Vīpes pagasta robežas un apmēram 1,5 km attālumā no Turku pagasta robežas. Zemes gabala ziemeļrietumu stūris robežojas ar Odzes upi, bet gar tā ziemeļu robežu iet pašvaldības ceļš Ļamāni – Luksti, kas aptuveni pēc 3,7 km (ziemeļu virzienā) savienojas ar 2.šķiras autoceļu V795 Mežāre – Vīpe – Stūrnieki. Aptuveni 6,4 km un 4,5 km attālumā uz ziemeļiem no zemes gabala ”Golubovi” atrodas attiecīgi dzelzceļš Krustpils – Rēzekne un valsts galvenais autoceļš A12 Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova). Būvniecībai paredzēto teritoriju pārsvarā ieskauj privātās lauksaimniecības zemes. Aptuveni 1,2 km uz dienvidiem un dienvidrietumiem no zemes gabala ”Golubovi” tek Neretas un Atašas upes, bet aptuveni 1,4 km uz austrumiem - Mārsnas upe. Zemes gabalam ”Golubovi” tuvākā dzīvojamā māja ”Svētaiņi” atrodas aptuveni 1,1 km attālumā uz rietumiem Vīpes pagastā. Mežāres pagasta tuvākās ”Pērkoņu” mājas atrodas aptuveni 1,7 km attālumā ziemeļaustrumu virzienā. Citas tuvākās viensētas atrodas vairāk kā 2 km attālumā, bet Vīpes pamatskola - aptuveni 3,5 km attālumā no plānotā kompleksa teritorijas. Aptuveni 1,7 km attālumā uz dienvidaustrumiem no zemes gabala ”Golubovi” atrodas Latvijas ”NATURA 2000” Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorija – dabas liegums ”Gaiņu purvs”.

Savukārt zemes gabals ”Vecdruķi” atrodas Mežāres pagasta dienvidu daļā aptuveni 3,7 km uz dienvidrietumiem no pagasta centra, aptuveni 6,1 km uz dienvidaustrumiem no apdzīvotas vietas Kūkas un aptuveni 5,2 km uz ziemeļrietumiem no apdzīvotas vietas Turki Preiļu rajonā. Gar zemes gabalu iet pašvaldības autoceļš Ļamāni – Luksti, bet aptuveni 300 m attālumā - 2.šķiras autoceļš V795 Mežāre – Vīpe – Stūrnieki. Aptuveni 3,3 km un 1,5 km attālumā uz ziemeļiem no zemes gabala ”Vecdruķi” atrodas attiecīgi dzelzceļš Krustpils – Rēzekne un valsts galvenais autoceļš A12 Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova). Cūku audzēšanas kompleksam piedāvāto zemes gabalu galvenokārt ieskauj privātas lauksaimniecības zemes un tikai ziemeļrietumu malā – mežs. Saskaņā ar ziņojumā sniegto informāciju uz ziemeļiem no kompleksa izveidei paredzētās teritorijas atrodas pamestas un pussagruvušas govju fermas paliekas, tuvākā dzīvojamā māja ”Druķu Vecumi” atrodas aptuveni 200 m attālumā uz ziemeļaustrumiem, bet dzīvojamās mājas ”Bērzi” un ”Vecumi” aptuveni 300 m attālumā uz dienvidiem no plānotā kompleksa teritorijas. Savukārt daudzas citas viensētas (”Kalna Kropiņi”, ”Kropiņi”, ”Zvirgzdiņi”, ”Rožlejas”, ”Dimanti”, ”Ļamāni”, ”Lināres”, ”Rudzīši”, ”Baloži”, ”Aizupes”, u.c.) atrodas vismaz 700 m attālumā no piedāvāto zemes gabala. Mežāres pamatskolas ēka, kuru plānots iekļaut kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā, atrodas aptuveni 1,6 km attālumā uz ziemeļaustrumiem no plānotā kompleksa. Aptuveni 700 m attālumā uz ziemeļaustrumiem no zemes gabala ”Vecdruķi” atrodas Mārsnas upe. Aptuveni 3,8 km dienvidrietumiem no zemes gabala ”Vecdruķi” atrodas Latvijas ”NATURA 2000” Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorija – dabas liegums ”Gaiņu purvs”.

Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojums par SIA ”CMC Ozoli” cūkkopības kompleksa izveidi Jēkabpils rajona Mežāres pagastā sabiedrībai bija pieejams: SIA ”CMC Ozoli”, ”Liepas” 9, Brodi, Ābeļu pagastā; Mežāres pagasta padomē, ”Druvasnieki” 16a, Mežārē; Vīpes pagasta padomē, ”Neretas” 6, Vīpē; Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālajā vides pārvaldē, Raiņa ielā 28, Daugavpilī un Vides pārraudzības valsts birojā, Rīgā, Rūpniecības ielā 23.

Atbilstoši likumdošanas prasībām 2008.gada 25.martā laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis”, 2008.gada 27.martā Jēkabpils rajona laikrakstā ”Brīvā Daugava” (izdevumos latviešu un krievu valodās) un 2008.gada 26.martā Preiļu rajona laikrakstā ”Novadnieks” tika publicēti paziņojumi par sabiedrības iespējām iepazīties ar izstrādāto darba ziņojumu, piedalīties tā sabiedriskajā apspriešanā un iesniegt rakstveida priekšlikumus, kā arī tika nosūtīti individuāli paziņojumi pašvaldībām un nekustamo īpašumu īpašniekiem (valdītājiem), kuru īpašums ir blakus paredzētās darbības vietām.

Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana klātienē notika 2008.gada 3.aprīlī Mežāres pagasta kultūras namā Mežārē. Šo likumdošanā paredzēto iespēju piedalīties darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā izmantoja 31 interesents. Daži sanāksmes dalībnieki izteica šaubas par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras izsniegtā atzinuma par zemes gabala ”Golubovi” applūšanas iespējamību ar 1% pārsniegšanas varbūtību atbilstību reālajai situācijai, kā arī apšaubīja esošo ceļu piemērotību plānotajiem kravu pārvadājumiem. Tika jautāts par plānoto satiksmes intensitāti, pārvadājamo kravu svaru, kā arī sanāksmes dalībnieki vēlējās uzzināt, kas un par kādiem līdzekļiem veiks sabojāto ceļu remontdarbus. Dalībnieki interesējās par to, kāds ieguvums no plānotā cūkkopības kompleksa būs pagastiem un iedzīvotājiem, vai Mežāres pagastam ir izstrādāts teritorijas plānojums, izteica viedokli, ka cūkkopības kompleksa radītās smakas var padarīt neciešamu vietējo iedzīvotāju dzīvi un atbaidīt vietējo kultūras pasākumu apmeklētājus, kā arī norādīja, ka daudzi lauki, uz kuriem paredzēta šķidrmēslu izkliede, atrodas apdzīvotu vietu tuvumā. Tika izteiktas bažas arī par iespējamo troksni, kā arī par lauku pārmēslošanas iespējamību. Dalībnieki interesējās par kompleksā veidojošos atkritumu apsaimniekošanu, kūtsmēslu iestrādes tehnoloģijām, kā arī norādīja uz darba ziņojumā iekļauto pretrunīgo informāciju, uzskatot, ka kūtsmēslu izkliedi nevar sākt 1.martā, kad zeme vēl ir sasalusi, tas pats attiecas arī uz novembri un decembri. Kāds sanāksmes dalībnieks norādīja, ka šķidrmēslu izkliede Turku pagastā laukā Nr.2 ir nepieļaujama, jo lauks atrodas aptuveni 300 m no apdzīvotas vietas Grudules. Arī Mežāres pagasta priekšsēdētāja norādīja, ka ziņojumā ir daudz pretrunīgas informācijas, it īpaši par šķidrmēslu izkliedi, norādīja, ka šķidrmēslu izkliedei joprojām ir paredzēti lauki Nr.18., 19. un 44., kas atrodas pie Mežāres centra un 1.pamatskolas, uzskatīja, ka nekorekta ir informācija par to, ka šķidrmēslu transportēšanas maršrutu tuvumā esošo māju iedzīvotāju skaits ir 2 – 3 cilvēki, norādīja uz viņasprāt neveiksmīgi formulēto zemes gabala ”Golubovi” applūšanas iespējamību un ainavas raksturojumu. Mežāres pagasta priekšsēdētāja izteica viedokli, ka, iespējams, jāveido mazākas jaudas kompleksu. Kopumā sanāksmes dalībnieki pauda negatīvu attieksmi saistībā ar plānotā cūkkopības kompleksa izveidi.

SIA ”CMC Ozoli” ir informējusi Vides pārraudzības valsts biroju, ka 2008.gada 17.aprīlī ir notikusi tikšanās ar Mežāres pagasta padomi, kurā pašvaldība tika detāli iepazīstināta ar projekta ieceri, tā realizāciju un vadību nākotnē, kā arī kopīgi tika meklēti risinājumi pašvaldībai un iedzīvotājiem svarīgos jautājumos saistībā ar projekta realizāciju, galvenokārt jautājumos, kas saistīti ar smaku samazināšanu mēslu izkliedes laikā, noslodzi uz ceļiem un sociāli – ekonomiskiem aspektiem. Tikšanās rezultātā SIA ”CMC Ozoli” ietekmes uz vidi noslēguma ziņojumā apņēmusies iestrādāt šādus risinājumus:

1) Uzņēmums mainīs mēslu izkliedes lauku struktūru, mēslu izkliedi koncentrējot pēc iespējas tuvāk kompleksam, tādējādi tiks samazināts gan izkliedei nepieciešamais laiks, gan atslogoti pagasta ceļi, gan samazināta smaku izplatības teritorija izkliedes laikā.

2) Mēslu izvešanai uz laukiem, kas izvietoti kompleksa tuvākajā apkārtnē, cik vien iespējams, tiks izmantota tehnoloģija, kad mēslus līdz izkliedes laukiem aizsūknē pa slēgtām cauruļvadu sistēmām, iesūknējot uz lauka izvietotās hermētiskās tvertnēs. No šīm tvertnēm mēsli tiek iesūknēti izkliedes tehnikā un lokāli izkliedēti uz attiecīgajiem laukiem. Šai tehnoloģijai ir šādas priekšrocības:

a. Tiek samazināta noslodze uz pagasta ceļiem.
b. Tiek samazināts mēslu izvešanas un izkliedes laiks, tātad arī periods, kurā ir smakas no izkliedes.
c. Tiek samazināts patērētās degvielas apjoms, kas ir ekonomiski izdevīgi operatoram un turklāt draudzīgi videi.

3) Mēslu izkliedei uz lauka tiks izmantota moderna tehnika, kas mēslus vienmērīgi izkliedē uz lauka, nodrošinot tūlītēju iestrādi (kur tas iespējams) vai pēc iespējas drīzāku iestrādi augsnē.

4) Uzņēmums apņemas uzlabot un uzturēt grants ceļa (Vecdruķi - Golubovi) segumu, kas ved uz abām piedāvātajām kompleksa vietām un ap tiem izvietotajām mēslu izkliedes platībām.

5) Uzņēmums apņemas nodrošināt grantēto ceļu seguma sakārtošanu (greiderēšanu) periodos, kad uzņēmuma tehnika noslogo attiecīgos ceļus, radot seguma bojājumu.

6) Uzņēmums apņemas informēt pagastu un iedzīvotājus par mēslu izkliedes laikiem.

7) Uzņēmums apņemas vēlreiz organizēt papildus sabiedrisko apspriešanu iedzīvotājiem klātienē pēc Noslēguma ziņojuma izstrādes, lai iedzīvotājiem vēlreiz izstāstītu par saimniekošanas principiem, papildus ieviestajiem pasākumiem saistībā ar projekta realizāciju.

SIA ”CMC Ozoli” norāda, ka sociāli-ekonomiskie ieguvumi no projekta realizācijas būs:

1) Jaunas, labi atalgotas darba vietas (pašreizējais vid. algas līmenis uzņēmuma darbiniekiem neto ir 500 LVL):

a. Celtniecības procesā (1,5 – 2 gadi) objektā darbu varēs rast relatīvi liels darbinieku skaits.
b. Kompleksā – 10 darba vietas.
c. Administrācijā – 2-3 cilvēki.
d. Augkopībā – 2-3 cilvēki.
e. Saistītajā uzņēmējdarbībā – elektriķi, santehniķi, mehāniķi, transports u.c.

2) Projekta realizācija veicinās, ka pagastā paliek dzīvot, audzina un izglīto savus bērnus uzņēmumā nodarbinātie darbinieki.

3) Pašvaldībai būs papildus nodokļu ieņēmumi:

a. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi no ražošanas objekta (kompleksa).
b. Iedzīvotāju ienākuma nodokļi no jaunradītām darba vietām, gan projekta realizācijas rezultātā, gan no uzņēmējdarbības aktivitātēm, ko veicinās kompleksa saimnieciskā darbība.
c. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi.

4) Samazināsies ietekme uz vidi no mākslīgā mēslojuma lietošanas, jo lauku mēslošanai tiks lietots organiskais mēslojums, kas videi ir draudzīgāks un veicina augsnes kvalitātes uzlabošanos.

5) Sakopta vide. Apstrādāti lauki.

6) Projekta realizācija veicinās arīdzan gaļas pārstrādes uzņēmumu attīstību valstī kopumā, piedāvājot vietējam tirgum Latvijā ražotu gaļu (pašreizējais Latvijas iedzīvotāju patēriņš ir gandrīz par 50% lielāks, nekā cūkaudzētāju spēja saražot).

7) Modernas lauksaimnieciskās ražošanas attīstība ir veids kā veicināts lauku teritoriju ekonomisko attīstību un piesaistīt/paturēt iedzīvotājus dzīvei laukos.

Darba ziņojuma izvērtēšanas laikā Vides pārraudzības birojs saņēma:

1. A.Baltgalves iesniegumu, kurā pausts viedoklis saistībā ar SIA ”Firma L4” sagatavoto ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu un tajā sniegto pretrunīgo informāciju par šķidrmēslu izvešanu, par platībām, kurās paredzēta šķidrmēslu utilizācija, kā arī pausta neizpratne, kāpēc ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts divām alternatīvām vietām, norādīts uz ziņojumā sniegto nekorekto informāciju par mēslojamo lauku izvietojumu attiecībā pret mājām un apdzīvotām vietām, par zemes gabala ”Golubovi” applūšanas iespējamību, norādīts, kuras šķidrmēslu utilizācijai paredzētās platības, viņasprāt, ir applūstošas, un tas, ka ziņojumā nav informācijas par saimniecībām, kuras nodarbojas ar biškopību, nav analīzes par ceļu stāvokli un nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai tos varētu izmantot šķidrmēslu transportēšanai, kā arī izteikts viedoklis par to, ka jau pašreizējā lauksaimnieciskajā darbībā tiek ignorēti ūdensteču aizsargjoslās noteiktie aprobežojumi, kā arī tas, ka darba ziņojumā nepietiekami ir novērtēta iespējamā ietekme uz sabiedrību. A. Baltgalves iesniegumam ir pievienoti 168 Mežāres, Vīpes un Turku pagastu iedzīvotāju paraksti, kas pievienojas iesniegumā paustajiem viedokļiem.

2. Jēkabpils rajona Vīpes pagasta padomes vēstuli, kurā ir izteikts viedoklis par to, ka darba ziņojumā nepietiekami ir atspoguļoti mēslojuma iespējamās noplūdes un līdz ar to virszemes ūdeņu piesārņojuma aspekti, kā arī pausts viedoklis, ka Vīpes pagasta padome neiebilstu plānotā cūkkopības kompleksa būvniecībai, ja organiskais mēslojums tiktu pārstrādāts un uz mēslojamiem laukiem nonāktu substrāta veidā, kā arī tiktu izveidots un veikts izmantojamo platību noteču (noplūdes) monitorings.

3. Mežāres pagasta padomes pārsūtīto A.Baltgalves un T.Engemana iesniegumu, kurā kategoriski iebilsts pret plānoto darbību, jo teritorijas ”Vecdruķi” tuvumā ir vairākas saimniecības, kas iesaistījušās Eiropas finansētos ekoloģiskos projektos, un cūkkopības kompleksa izveide varētu pasliktināt esošo dzīves kvalitāti daudzo saimniecību un dzīvojamo māju iedzīvotāju, radot vides piesārņojumu (smakas, troksnis, ūdeņu piesārņojums). Savukārt saistībā ar piedāvāto teritoriju ”Golubovi” iesniegumā norādīts, ka tās tuvumā ir Odzes upe un dabas liegums ”Gaiņu purvs”, nav piemērotu piebraukšanas ceļu, kā arī norādīts, ka lauki regulāri pārplūst, līdz ar to iesnieguma autori uzskata, ka teritorija ”Golubovi” nav piemērota paredzētajai darbībai.

4. A.Baltgalves atsūtītās 7 fotogrāfijas, kurās, kā norāda A.Baltgalve, redzamas š.g. aprīļa vidū applūdušas teritorijas cūkkopības kompleksa izveidei piedāvātas teritorijas ”Golubovi” apkārtnē.

5. Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes pārsūtīto A.Baltgalves iesniegumu ar tam pievienotajiem 168 Mežāres, Vīpes un Turku pagastu iedzīvotāju parakstiem, kas pievienojas iesniegumā paustajiem viedokļiem.

Vides pārraudzības valsts birojs, pieaicinot ārštata ekspertu, kā arī ņemot vērā institūciju un sabiedrības komentārus un priekšlikumus izvērtēja SIA ”Firma L4” izstrādāto ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu.

Ietekmes uz vidi novērtējuma programmas izpildes analīze un prasības noslēguma ziņojuma sagatavošanai.

Darba ziņojumā iekļautā informācija kopumā atbilst Vides pārraudzības valsts biroja 2007.gada 22.novembrī izsniegtās Programmas prasībām, tomēr vairākas ziņojuma nodaļas nepieciešams papildināt un precizēt.

1. Ziņojuma nodaļa ”Vides aizsardzības normatīvo aktu prasību analīze” jāpapildina ar pēdējiem likumu un Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, tai skaitā, 2008.gada 14.februāra grozījumiem Vides aizsardzības likumā, 2008.gada 6.marta grozījumiem Aizsargjoslu likumā, 2007.gada 16.janvāra un 2008.gada 15.aprīļa grozījumiem Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumos Nr.34 ”Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”.

2. Noslēguma ziņojumā jāprecizē un jāsniedz viennozīmīga informācija par cūkkopības kompleksā audzējamo cūku vecuma grupām un attiecīgo cūku skaitu, nepieciešamības gadījumā koriģējot 33.lp. 2.9.1.tabulā sniegto informāciju, jo Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumu Nr.531 ”Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” 4.pielikuma 3.punktā ir norādīts attiecīgās lauksaimniecības dzīvnieku sugas un vecuma grupas vienam dzīvniekam atbilstošais dzīvnieku vienību skaits, izņemot nobarojamās cūkas, kurām ir norādīts arī vienai vietai kūtī atbilstošais dzīvnieku vienību skaits.

3. Noslēguma ziņojumā jāiekļauj detālāks cūkkopības kompleksā veidojošos šķidrmēslu aprēķins, sniedzot precīzas atsauces uz informācijas avotu (Programmas 2.7.punkts).

4. Ņemot vērā augsto gruntsūdens līmeni cūkkopības kompleksa būvniecībai piedāvātajās teritorijās (skat. 63.lp.), noslēguma ziņojumā jāsniedz detālāka informācija par plānoto lagūnas tipa šķidrmēslu krātuvju izbūves iespējām un nosacījumiem konkrētajās teritorijās. Atbilstoši Programmas 2.8.punktam noslēguma ziņojumā jāiekļauj detālāka informācija par šķidrmēslu krātuvju pārsega veidu un tā darbības principu, jāsniedz pamatojums pieņemtajam smaku samazinājumam no šķidrmēslu krātuvēm, kā arī noslēguma ziņojumā jāiekļauj šķidrmēslu krātuvju uzpildes un iztukšošanas nosacījumi.

5. Noslēguma ziņojuma kartogrāfiskajā materiālā (4., 5.pielikumi) jāiezīmē pagastu teritoriju robežas un 29.lp. norādītie autoceļi, kā arī jāsniedz detālāka informācija par kompleksa piebraukšanas ceļu un koplietošanas ceļu (arī zemes ceļu) pašreizējo tehnisko stāvokli un to piemērotību šķidrmēslu izvešanai ar plānotajiem transporta līdzekļiem, kā arī konkrēti jāraksturo nepieciešamie šo ceļu būvniecības vai uzlabošanas darbi (Programmas 2.4., 2.10.punkti). Konkrētāk jāraksturo kūtsmēslu transportēšanas maršruti, norādot, kuri zemes gabali pa attiecīgo maršrutu ir sasniedzami, kā arī plānoto reisu skaits.

6. Jāprecizē cūkkopības kompleksa darbībai nepieciešamo ūdens daudzumu un tā izmantošanu, tai skaitā, dzīvnieku novietņu mazgāšanai, visiem izmantotajiem raksturlielumiem sniedzot precīzu atsauci uz informācijas avotu.

7. Situācijas plānā jāiezīmē cūkkopības kompleksā paredzētā artēziskā urbuma, šķidrmēslu savākšanas priekštvertnes, lokālo sadzīves notekūdeņu attīrīšanas ietaišu un lietus ūdeņu no laukumiem ar cieto segumu attīrīšanas ietaišu (ja tiek plānotas) iespējamās atrašanās vietas.

8. Ziņojuma 8.pielikumā jānorāda iezīmēto upju nosaukumi, kā arī tuvāko virszemes ūdens objektu raksturojums jāpapildina ar tiem noteikto ūdeņu tipiem un izmantošanu un ūdensteču ūdens līmeņu svārstību ietekmēto sauszemes teritoriju raksturojumu (Programmas 3.4.punkts).

9. Jāprecizē un jānovērš pretrunīgā informācija par izpētes teritoriju absolūtajām augstuma atzīmēm ziņojuma tekstā (ziņojuma 56., 57.lp.) un 11.pielikumā.

10. Sagatavojot noslēguma ziņojumu, jānovērš darba ziņojumā iekļautā pretrunīgā informācija, piemēram, 37.lp. lasāms, ka ”....maršrutu un mēslu izkliedes lauku tuvumā (zonā līdz 200m) atrodas 80 mājas...”, bet 44.lp. apgalvots, ka maršruti nevirzās gar/caur blīvi apdzīvotām teritorijām; 61.lp. norādīts, ka Mežāres pagasta teritorijā kopumā ”... potenciāli bīstamākais un aktīvākais ir pārpurvošanās process, kuru veicina līdzenais reljefs, vāji caurlaidīgās gruntis un apgrūtinātā virszemes ūdeņu notece un augstais gruntsūdens līmenis. Minētais ir raksturīgs zemes gabalam Vecdruķi, taču pārpurvošanās var aktivizēties arī zemes gabala Golubovi teritorijā”, lai gan 56.lp. lasāms, ka ”...Vecdruķi... nav konstatētas purvainas augsnes vai nogulumi...”; 37.lp. rakstīts ”...mēslu izkliede netiks plānota uz laukiem, kuri.... sasaluši...”, 54.lp. lasāms, ka ”... parasti vislielākais augsnes sasaluma dziļums ir martā – vidēji 40 cm, bet maksimāli – 120 cm”, tai pašā laikā 34.lp. rakstīts, ka ”...mēslu izvešanu un izkliedi paredzēts veikt laikposmā no 1.marta līdz 15.decembrim”. Ņemot vērā iepriekš minēto, noslēguma ziņojumā jāprecizē kūtsmēslu izkliedes termiņi un iespējas ar uzņēmuma rīcībā esošajiem tehniskajiem agregātiem, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumu Nr.531 ”Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” prasības.

11. Ņemot vērā sabiedriskās apspriedes rezultātus un iedzīvotāju norādes, noslēguma ziņojumā jāiekļauj informācija par saimniecībām, kuras nodarbojas ar biškopību (Programmas 3.10., 5.3.punkti), jāiezīmē to atrašanās vietas kartogrāfiskajā materiālā un jānovērtē paredzētās darbības iespējamā ietekme uz tām. Jāizvērtē sabiedrības prasība neizkliedēt šķidrmēslus 4.pielikumā ar numuriem 2., 18., 19.un 44. apzīmētajos laukos, kā arī jāprecizē šķidrmēslu izkliedes iespējas biotopu eksperta norādītajos laukos Nr.73. un 75, veicot papildus apsekojumus maijā – jūnijā.

12. Ņemot vērā sabiedriskās apspriedes rezultātus, jāprecizē kompleksa būvniecībai piedāvāto teritoriju un šķidrmēslu transportēšanas maršrutu tuvumā esošo māju iedzīvotāju skaits. Ņemot vērā vietējos apstākļus, jānovērtē arī ar šķidrmēslu izkliedi saistīto smaku izplatību, norādot smakas izplatības teritoriju, regularitāti un smakas traucējumiem pakļauto iedzīvotāju skaitu. Jāprecizē gaisa kvalitātes robežlielums cietajām daļiņām PM₁₀ un ar to saistītais aprēķins.

13. Jāsniedz viennozīmīga informācija par zemes gabala ”Golubovi” applūšanas iespējamību. Jāizvērtē A.Baltgalves sniegtā informācija par zemes gabalu ”Golubovi” un tā applūšanas iespējām un jāprecizē ziņojumā sniegtā informācija, ņemot vērā 2008.gada 6.marta grozījumus Aizsargjoslu likumā.

14. Noslēguma ziņojumā situācijas plānā jāiezīmē nodaļā ”Ainaviskais un kultūrvēsturiskais teritorijas nozīmīgums” minēto Spilvu, Bērzkalnu senkapu (72.lp.) un Padomju karavīru Brāļu kapu (73.lp.) atrašanās vietas, kā arī jānovērtē to izvietojums attiecībā pret šķidrmēslu transportēšanas maršrutiem.

15. Ņemot vērā sabiedriskās apspriedes rezultātus un iedzīvotāju norādes, noslēguma ziņojumā jāiekļauj informācija par tuvākajiem tūrisma objektiem un Trepes spēkstacijas izvietojumu.

16. Ņemot vērā visas iepriekšējās prasības un SIA ”CMC Ozoli” 2008.gada 17.aprīļa tikšanās ar Mežāres pagasta padomi rezultātus, jākoriģē un jāpapildina ar atbilstošu informāciju nepieciešamās ziņojuma nodaļas, kā arī jāizvērtē papildus pasākumu nepieciešamība smaku izplatības ierobežošanai.

17. Sagatavojot noslēguma ziņojumu, jānodrošina šajā Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā minēto prasību izpilde un jāpapildina to, rūpīgi jāizvērtē eksperta atzinums, iedzīvotāju un Vīpes pagasta padomes vēstulēs minētos faktus, informāciju un priekšlikumus, nepieciešamos labojumus iestrādājot noslēguma ziņojumā.

Sagatavojot noslēguma ziņojumu, jānodrošina šajā Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā minēto prasību izpilde. Vēlams noslēguma ziņojumam pievienot šā atzinuma prasību, eksperta atzinuma prasību, iedzīvotāju un Vīpes pagasta padomes priekšlikumu un prasību izpildes analīzi. Noslēguma ziņojumam jāpievieno darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopojums un novērtējums.

Noslēguma ziņojuma trīs eksemplāri jāiesniedz izvērtēšanai Vides pārraudzības valsts birojam, kā arī pa vienam eksemplāram Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālajai vides pārvaldei un Mežāres un Vīpes pagastu padomēm, Līvānu novada domei un Turku pagasta pārvaldei. Līdz ar noslēguma ziņojuma iesniegšanu Vides pārraudzības valsts birojam (arī elektroniskā formā) darbības ierosinātājam noslēguma ziņojums jāievieto savā interneta mājas lapā. Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.87 ”Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” prasībām trīs dienu laikā pēc noslēguma ziņojuma iesniegšanas Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālajai vides pārvaldei, Mežāres un Vīpes pagastu padomēm, Līvānu novada domei un Turku pagasta pārvaldei SIA ”CMC Ozoli” jāpublicē vismaz vienā vietējā laikrakstā informācija par sagatavoto noslēguma ziņojumu un vietu, kur ar to var iepazīties, interneta mājas lapas adresi, kurā pieejams noslēguma ziņojums, kā arī par to, ka ikviena persona 20 dienas pēc paziņojuma publicēšanas var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojam rakstiskus komentārus par noslēguma ziņojumu. Vides pārraudzības valsts birojs atbalsta un uzskata par lietderīgu SIA ”CMC Ozoli” priekšlikumu rīkot Noslēguma ziņojuma sabiedrisko apspriedi.

IVN pabeigts
IVN tiek veikts
IVN piemērots
IVN nav piemērots
IVN pārtraukts

Lapa atjaunota: 09.05.2008
Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz VP valsts biroju obligāta
Copyright ©  VP valsts birojs