Vides pārraudzības valsts birojs

Derīgs līdz 2011.gada 19.augustam.

Paredzētās darbības ierosinātājs - VAS “Latvijas Valsts Ceļi”, reģistrācijas Nr. 40003344207, adrese: Gogoļa ielā 3, Rīgā, LV - 1050, tālr. 7028169.

Noslēguma ziņojuma izstrādātājs - SIA ”JZ”, reģistrācijas Nr.5003620491, adrese: Eksporta ielā 5, Rīgā, LV – 1010, sadarbībā ar konsorciju ”SFS Latvian Roads”.

Pamatojoties uz 2008.gada 1.jūlijā Vides pārraudzības valsts birojā iesniegto valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) rekonstrukcijas posmā no Rīgas robežas (9,9. kilometrs) līdz autoceļa 48,5. kilometram ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu, tika uzsākta atzinuma sagatavošanas un izdošanas procedūra saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 19.pantu.

1.  Paredzētās darbības nosaukums - valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) rekonstrukcija posmā no Rīgas robežas (9,9. kilometrs) līdz autoceļa 48,5. kilometram.

2.  Paredzētās darbības iespējamā norises vieta – ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava- Lietuvas robeža (Meitene) posmam no Rīgas pilsētas administratīvās robežas (9,9. kilometrs) līdz autoceļa 48,5. kilometram uz dienvidiem no Jelgavas. Rekonstruējamā autoceļa posma sākums skar Mārupes pagasta teritoriju un tālāk virzās pa Olaines pagasta, Ozolnieku novada, Jaunsvirlaukas pagasta, Jelgavas pilsētas un Platones pagasta teritorijām.

 
3. Īss paredzētās darbības raksturojums

Ietekmes uz vidi novērtējums valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) rekonstrukcijai posmā no Rīgas robežas (9,9. kilometrs) līdz autoceļa 48,5. kilometram tika uzsākts 2006.gada 15.februārī, kad Vides pārraudzības valsts birojs, izskatot Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2006.gada 1.februāra sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu Nr.5-7/396 un Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes 2006.gada 3.februāra sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu Nr.3.3.32-5/230, pieņēma lēmumu Nr.103 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu paredzētajai darbībai, pamatojoties uz likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4.panta (1)daļu, 11., 13. un 14.panta 1.daļu.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā sniegta informācija, ka patlaban rekonstruējamais autoceļa A8 posms ir sekojošs:

• no posma sākuma (9,9. kilometrs) līdz sazarojumam uz Ozolniekiem (P100) aptuveni 30,8. kilometrā autoceļu veido divas brauktuves (2x2 joslas) ar nostiprinātu apstāšanās nomali katra braukšanas virziena malā un centrālo sadalošo joslu. Šajā posmā visi ceļamezgli ir vienlīmeņa, izņemot divlīmeņu mezglu autoceļa A8 aptuveni 15. kilometrā, kurā to šķērso valsts galvenais autoceļš A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte);

• no autoceļu sazarojuma 30,8. kilometrā līdz mezglam ar autoceļu P93 Jelgava - Iecava aptuveni 40,7. kilometrā - viena brauktuve ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā. Jau ir izveidots uzbērums brauktuves rietumu pusē, bet šobrīd vēl nav izbūvēts ceļa segums otrai brauktuvei, kā arī plānotajam četrjoslu ceļam jau ir uzbūvēts pārvads pār dzelzceļa līniju un tilts pār Iecavas upi. Šajā posmā visi ceļamezgli ir vienlīmeņa. Savukārt šķērsojumam ar autoceļu P93 ir izbūvēts divlīmeņu mezgls ar vienu brauktuvi;

• no mezgla ar autoceļu P93 Jelgava - Iecava 40,7. kilometrā līdz lielajam Jelgavas apļveida krustojumam 44,5. kilometrā - viena brauktuve ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā. Šajā posmā vairāki ceļi pievienojas autoceļam A8;

• no lielā apļveida krustojuma 44,5. kilometrā līdz rekonstruējamā posma beigām 48,5. kilometrā autoceļš A8 virzās rietumu virzienā uz Jelgavu un Lietuvas šoseju.

Atbilstoši ziņojumā sniegtajai informācijai, uz valsts galvenā autoceļa A8 dominē reģionālā satiksme no un uz Rīgu, mazāk - vietējā satiksme no un uz Jelgavu un citām mazākām apdzīvotām vietām, bet vismazāko satiksmes plūsmu veido starptautiskā tranzīta satiksme. Būtiskākie vienlīmeņa ceļumezgli ar vietējiem autoceļiem, kas apkalpo autoceļa A8 rekonstruējamajam posmam piegulošās teritorijas, ir ar valsts 1.šķiras autoceļiem P93 Jelgava – Iecava, P94 Jelgava – Staļģene – Code, P100 Ozolnieki – Dalbe, valsts 2.šķiras autoceļiem V13 Tīraine – Jaunolaine, V8 Jaunolaine – Plakanciems, V18 Olaines pievedceļš, V1067 Dalbe – Jaunpēternieki – Palejas un V1068 Ozolnieki – Brankas – Brankstūri. Kopumā satiksmes intensitāte rekonstruējamajā autoceļa posmā pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojusies, taču ceļa segums pārsvarā ir sliktā stāvoklī. Saskaņā ar 2006.gada datiem autoceļa A8 posmu no Rīgas līdz krustojumam ar valsts galveno autoceļu A5 izmantoja vidēji 18400 automašīnas diennaktī (no tām 9% kravas transports), ceļa posmu līdz Dalbei 15000 automašīnas diennaktī (no tām 9% kravas transports), posmu līdz Brankām - vidēji 6670 automašīnas diennaktī ( no tām 15% kravas transports), posmu līdz Ānei - vidēji 9000 automašīnas diennaktī (no tām 17% kravas transports), savukārt apļveida krustojumu, izbraucot caur Jelgavas pilsētu - vidēji 10070 automašīnas diennaktī (no tām 16% kravas transports). Tiek prognozēts, ka, realizējot plānoto autoceļa A8 rekonstrukcijas projektu, 2030.gadā satiksmes kustības intensitāte posmā līdz krustojumam ar autoceļu A5 būs 33230 automašīnas diennaktī (no tām 9% kravas transports), posmā līdz Dalbei 29260 automašīnas diennaktī (no tām 9% kravas transports), posmā līdz Brankām - 26760 automašīnas diennaktī (no tām 8% kravas transports), posmā līdz Ānei - 22110 automašīnas diennaktī (no tām 15% kravas transports) un apļveida krustojumā, virzienā uz Jelgavas pilsētu, - 21140 automašīnas diennaktī (no tām 13% kravas autotransports).

Ziņojumā norādīts, ka valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) posma no Rīgas robežas (9,9. kilometrs) līdz autoceļa 48,5. kilometram rekonstrukcijas nepieciešamību nosaka pieaugošā satiksmes plūsma un ar to saistītā satiksmes kustības nepieciešamā optimizācija, ceļumezglu caurlaides nepietiekamība, ceļa klātnes fiziskais nolietojums, kā arī nepieciešamība atdalīt vietējās satiksmes plūsmu no reģionālās/ stapreģionālās un tranzīta plūsmas un maksimālas satiksmes drošības nodrošināšana autoceļa izmantotājiem - braucējiem, gājējiem, velosipēdistiem. Rekonstruējamā autoceļa posms virzās pa Olaines pagasta, Ozolnieku novada, Jaunsvirlaukas pagasta, Jelgavas pilsētas un Platones pagasta teritorijām, taču patlaban šajā autoceļa A8 posmā nav sakārtoti gājēju plūsmas organizācijas jautājumi. Kopumā gar autoceļu esošās apdzīvotās teritorijas var sadalīt blīvi apdzīvotās (Jelgava, Olaine, Jaunolaine), izkaisītas mazāk apbūvētas apdzīvotas vietas (Gaismas, Bērzpils, Stūnīši, Skrundas, Grēnes, Dalbe u.c.), viensētas un vasarnīcu ciemi, kas pārvēršas par mazciemiem (Medemciems, Ezītis, Aizupes, Brankas u.c.). Arī četri “melnie punkti”, kuros notiek visvairāk negadījumu, atrodas šajā autoceļa posmā ( krustojumi ar V18 Olaines pievedceļu, ar P100 Ozolnieki – Dalbe, Jaunolaines krustojumi, pagrieziens uz Gaismām/Medemciemu). Autoceļam piegulošajās teritorijās strauji aug iedzīvotāju skaits un savrupmāju apbūve.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā norādīts, ka valsts galvenais autoceļš A8 ir Eiropas transporta koridora 1A sastāvdaļa un no Rīgas apvedceļa (Salaspils – Babīte) līdz Jelgavai tas ir E77 maršruta Pleskava (Krievija) – Rīga – Šauļi – Tolpaki – Kaļiņingrada – Elblaga – Varšava – Radoma – Krakova – Ruzomberoka – Zvolena – Budapešta sastāvdaļa, līdz ar to autoceļu A8 jāizveido par ērtu un drošu ceļu, kas ir integrēts Eiropas transporta koridoru sistēmā. Rekonstrukcijas rezultātā netiks radīts jauns satiksmes koridors, jo projekts paredz esošo autoceļu A8 pārveidot par Eiropas standartiem atbilstošu automaģistrāli (NP29,5) ar četrām braukšanas joslām un divlīmeņa šķērsojuma ceļumezgliem, kas nodrošinātu drošus, ātrus (braukšanas ātrums līdz 130 km/h), ērtus un rentablus pārvietošanās apstākļus lielam skaitam šī ceļa posma izmantotāju.

Projekta ietvaros paredzēts rekonstruēt esošā autoceļa A8 posmu no 9,9. līdz 30,8.kilometram (NP 29.5 + 0.5) un atjaunot tiltu pār Misu, pārveidot autoceļa posmu no 30,8. līdz 44,7. kilometram par četrjoslu ceļu (NP 29.5) un rekonstruēt/atjaunot pārvadus pār dzelzceļu un autoceļu P93 Jelgava – Iecava un tiltus pār Iecavas upi, Lielupi un Vircavas upi, izveidot jaunu divjoslu autoceļu - Jelgavas dienvidu apvedceļu - posmā no 44,9. līdz 48,5. kilometram (NP11) un izbūvēt pārvadu pār pašvaldības ceļu no Apšeniekiem uz Jelgavas Romas ielu un tiltu pār Platones upi, kā arī uzlabot/papildināt vietējās satiksmes ceļu tīklu un sabiedriskā transporta sistēmu automaģistrāles posmam piegulošajās teritorijās, maksimāli izmantojot jau esošos valsts un pašvaldības ceļus, meža ceļus un stigas, un izbūvēt 7 vietējo ceļu pieslēgumu divlīmeņu mezglus autoceļam A8. Vietējai satiksmei paredzēts pagarināt esošo ceļu V13 Tīraine – Jaunolaine, kas virzās paralēli A8 uz Jaunolaini cauri Gaismām un šķērso A5, izbūvējot satiksmes pārvadus pār dzelzceļu Rīga – Jelgava un A8, lai ceļš V13 turpinātos caur Jaunolaini, Ezīti, Olaini, Pēterniekiem, Dalbi un tālāk – līdz sazarojumam ar P100. Tālāk jaunais V13 ar satiksmes pārvadu šķērsotu A8 un dzelzceļu Rīga – Jelgava un pievienotos esošajam P100 Ozolnieki – Dalbe. Mājas un ciemati, kam pašlaik ir tieši pieslēgumi A8, tiktu pievienoti jaunajam ceļam V13. Savukārt lielie ceļi, kam pašlaik ir tieši vienlīmeņa šķērsojumi ar A8, nākotnē gan A8, gan dzelzceļu Rīga – Jelgava šķērsotu ar satiksmes pārvadiem vai tiktu pievienoti jaunajam ceļam V13. Olaines posmā tiek plānots izbūvēt gar A8 rietumu malu vēl vienu paralēlu ceļu (aptuveni 6 km), kas no Jaunolaines dienvidu daļas virzītos caur Olaini uz Andrīšiem, tādējādi nodrošinot A8 rietumu malā esošo māju sasniedzamību. Tā kā autoceļš A8 sadala Jaunolaines teritoriju, tad tiek paredzēta gājēju un vietējā transporta pārvadu izbūve. Autoceļa A8 aptuveni 42,5.kilometrā, kur Lielupe un Vircavas upe veido pussalu, blakus autoceļam atrodas restorāns ar nelielu viesnīcu un atpūtas teritoriju “Līči”. Rekonstrukcijas rezultātā tiktu likvidēts pieslēgums šai teritorijai, tāpēc automaģistrāles abās pusēs paredzēts izveidot autostāvvietas, nobraukšanas rampas veidojot kā satiksmes mezglā, un saistībai – gājēju tuneli. Tā kā jaunveidojamie ceļi šķērso vairākas ūdensteces – Olainīti, Misu, Biržiņu, Iecavu, tad šķērsojuma vietās paredzēts izbūvēt tiltus (7). Arī esošās autobusu pieturas paredzēts izvietot uz piegulošajiem ceļiem, izņemot ekspres- autobusu pieturu Jaunolainē. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā norādīts, ka netiks slēgta neviena esošā dzelzceļa Rīga – Viļņa pārbrauktuve, nepieciešamības gadījumā tikai dažas tiks nomainītas ar divlīmeņu pārvadiem. Savukārt gājēju un velosipēdistu pārvietošanos paredzēts nodrošināt, izveidojot A8 šķērsojumu vietas autoceļa 12., aptuveni 29. un 43,4. kilometrā paredzot gājēju pārejas kopā ar autoceļa pārvadiem, bet 19,2., 19,8. un 22,9.kilometrā - ierīkojot gājēju tiltus. Savukārt citos plānotajos A8 šķērsojumos tiek paredzētas gājēju ietves. Gājēju un velosipēdistu pārvietošanās tiks nodrošināta arī Jelgavas dienvidu apvedceļa trasē. Gājēju ietves/ velosipēdistu celiņus paredzēts izbūvēt arī citos A8 šķērsojumos.

Rekonstruējamais autoceļa posms virzās caur blīvi apdzīvotām (Jelgava, Olaine, Jaunolaine) un mazāk apdzīvotām teritorijām, izklaidus esošām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un meža zemēm. Trase virzās pa līdzena reljefa teritoriju, gar izstrādātiem kūdras purviem, šķērsojot vairākas ūdensteces (Olainīte, Misa, Iecava, Biržiņa, Lielupe, Vircava, Platone, Pupla), virzoties gar diviem nelieliem ezeriem – Stūrīšu un Stūnīšu un vairākām ūdenstilpēm - izstrādātiem karjeriem. Kopumā teritoriju raksturo augsti gruntsūdens līmeņi (0,3 m līdz 0,5 m no zemes virsmas, sausajā gada periodā līdz 1,3 m) un izveidotās daudzās meliorācijas sistēmas tikai daļēji uzlabo vājo dabīgo teritorijas drenāžu. Ūdensapgādei tiek izmantoti Amatas un

Gaujas svītu smilšakmens ūdensnesējslāņi, kas ir pārklāti ar zemas ūdens caurlaidības (morēnas mālsmilts un smilšmāls, aleirīti un māli) slāņiem, kas tos pasargā no iespējamā virszemes piesārņojuma. Rekonstruējamais autoceļa posms vai ar to saistītie vietējās nozīmes ceļi šķērso ūdensgūtnes “Tetele” ķīmisko aizsargjoslu, kā arī 6 citu uzņēmumu ūdensapgādes avotu ķīmisko aizsargjoslu. Teritorijā starp Rīgu un Olaini, kā arī uz ziemeļiem no Iecavas upes atrodas plašas pārpurvotas teritorijas. Sezonāli plūdi praktiski ir iespējami visu upju piegulošajās teritorijās. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā norādīts, ka teritorijas, kuras atrodas zem atzīmes 4,0 m v.j.l., ir uzskatāmas par paaugstināta riska teritorijām – applūstošas teritorijas. Jāatzīmē, ka “Aizsargjoslu likuma” 2008.gada 6.marta grozījumi nosaka, ka applūstošajās teritorijās ir pieļaujama transporta būvju būvniecība, uzberot teritoriju paredzētās būvniecības īstenošanai. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija noteikumu Nr.406 “Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” 11.punktu, ja applūstošo teritoriju nosaka, izmantojot inženiertehniskos aprēķinus, pieņem, ka applūduma atkārtošanās biežums ir vismaz reize desmit gados (ar 10 % applūduma varbūtību), nevis reize simts gados (ar 1% applūduma varbūtību kā tas bija noteikts līdz Aizsargjoslu likuma grozījumiem). Līdz ar to turpmākā projektēšanā ir precizējamas iespējamās faktiski applūstošās teritorijas, paredzot nepieciešamos inženiertehniskos risinājumus (ceļa klātnes veidošana, caurtekas, aizvari, pieslēgumu un šķērsojumu izvietojumi u.c.), lai nodrošinātu autoceļa funkcionēšanu arī plūdu gadījumos, izbūvējot jaunus ūdensteču šķērsojumus un ceļus, nedrīkst tikt pasliktināti esošie noteces apstākļi. Plānotie rekonstrukcijas darbi var skart vairāku virszemes ūdensobjektu (vietējo ceļu uzlabošana – Olainītes, Misas, Biržiņas, Platones) aizsargjoslas, līdz ar to rekonstrukcijas rezultātā jānodrošina Aizsargjoslu likumā noteikto aprobežojumu ievērošana. Virszemes ūdeņu noteci no ceļu klātnēm paredzēts novadīt ceļu sāngrāvjos.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā norādīts, ka teritoriju, kuras šķērso rekonstruējamais autoceļa A8 posms, attīstības plānos autoceļš A8 ir iezīmēts kā esoša starpvalstu maģistrāle, izņemot Jelgavas dienvidu apvedceļa trasi, un autoceļa rekonstrukcija atbilst šo teritoriju attīstības plānojumiem.

Saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā sniegto informāciju jaunas teritorijas tiks skartas saistībā ar vietējo ceļu tīklu uzlabošanu un papildus izveidi, autoceļa paplašināšanu posmā no 40,7.kilometra līdz lielajam Jelgavas apļveida krustojumam 44,5.kilometrā un jaunā Jelgavas apvedceļa trasē. Esošā ceļa V13 Tīraine – Jaunolaine jaunbūvējamie posmi un izveidojamie pārvadi skartu jaunas un vidēja vecuma mežaudzes ar blīvu meža ceļu tīklu, apsaimniekotas lauksaimniecības zemes un aizlaistas lauksaimniecības zemes, gar kurām notiek intensīva apbūve, atsevišķos posmos tas virzītos pa dabā esošiem vietējas nozīmes ceļiem ar grants/ betona/ asfalta segumu, šķērsotu aizaugušu Misas palieni, apdzīvotas vietas, Iecavas palieni ar koptām un aizaugušām pļavām. Jaunā Jelgavas apvedceļa trase šķērsotu jaunas un vidēja vecuma galvenokārt priežu audzes, apstrādātas lauksaimniecībā izmantojamas zemes, krūmiem aizaugušu Platones palieni. Kopumā nepieciešams transformēt līdz 13 ha meža un lauksaimniecības zemes, kas galvenokārt ir vidēja vecuma un jaunas priežu un bērzu audzes un nav nozīmīgas apkārtnes bioloģiskajai daudzveidībai. Projekta realizācijai kopumā jānojauc 7 ēkas: divas dzīvojamās mājas pie A8 ceļa 19,8.kilometrā, divas viensētas 22,7.kilometrā, viena dzīvojamā māja 29,1.kilometrā un divas mājas 44,3.kilometrā.

Šā ietekmes uz vidi novērtējuma izpētes teritorija ir aptuveni 3 km abpus autoceļam A8, kas bioloģiskās daudzveidības raksturošanai tika apsekota dabā 2006. un 2007.gadā, kā arī tika izmantota datu bāzēs pieejamā informācija Latvijas Dabas fonda projektā “Pļavu inventarizācija Latvijā” iekļautā informācija. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā norādīts, ka apsekotās teritorijas mežos ilgstoši ir veikta intensīva mežsaimnieciska darbība, tāpēc tajos nav sastopamas dabisko mežu indikatorsugas. Arī citi biotopi ir vairāk vai mazāk cilvēku darbības skarti. Gar upēm saimnieciskā darbība notiek gandrīz līdz krastiem, tāpēc tikai dažviet ir sastopami dabisko pļavu fragmenti, atsevišķu koku grupas un krūmāji. Dabisko pļavu indikatorsugu skaits nepārsniedz 6 sugas, tāpēc ziņojumā norādīts, ka šīs pļavas neatbilst īpaši aizsargājamu biotopu statusam. Arī Misas upes labā krasta un Iecavas labā krasta esošās teritorijas nav pļautas un ganītas, līdz ar to sugu daudzveidība ir minimāla (konstatētas tikai dažas dabisko pļavu indikatorsugas), sugu sastāvs degradējies un tās nevar uzskatīt par bioloģiski vērtīgu zālāju. Arī Vircavas upes krastu pļavas no botāniskā viedokļa nav vērtīgas, jo ir bijušas kultivētas un dabiskā veģetācija ir tikai atsevišķās vietās pašos upes krastos. Vairums no izpētes teritorijā esošajām pļavām jau ir ceļu vai dzelzceļa transporta ietekmētas. Rekonstruējamais autoceļa posms aptuveni 250 m garā posmā virzās gar Latvijas “NATURA 2000” Eiropas nozīmes aizsargājamās daba teritorijas – dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” (C, LV0523100) - III.teritoriju. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam pievienotajā ornitologa atzinumā norādīts, ka dabas liegums “Lielupes palienes pļavas” ir putniem starptautiski nozīmīga vieta. III.teritoriju rekonstrukcija tieši neskar, jo autoceļa paplašināšana tiek plānota uz pretējo pusi, nemainot robežu starp autoceļa nodalījuma joslu un III.teritoriju. Eksperts uzskata, ka autoceļa paplašināšana un tilta pār Lielupi rekonstrukcija būtisku ietekmi uz III.teritoriju neatstās, jo ceļa parametri tiek mainīti aiz dabas lieguma teritorijas robežas, un rekonstruētā autoceļa ietekmes kvantitatīvam novērtējumam salīdzinājumā ar esošo autoceļu novērtējuma metodikas kļūdas robežas varētu ievērojami pārsniegt ietekmes izmaiņas. Eksperts norāda, ka dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” I., II. un IV.teritorija atrodas pietiekami tālu no rekonstruējamā autoceļa, tāpēc paredzētā darbība tās neskars ne tieši, ne netieši. Putnu aizsardzībai III.teritorijā ir paredzēts ierīkot prettrokšņa sienu/vizuālo ekrānu uz Lielupes tilta un noteikt ātruma ierobežojumu. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā norādīts, ka, lai novērtētu putnu faunu, autoceļa rekonstruējamais posms, kā arī pievedceļu un jaunveidojamo ceļu teritorijas un tām piegulošās teritorijas tika apsekotas 2007.gada 3., 12. un 13.jūlijā. Apsekojot teritorijas, tika konstatētas Latvijai parastas putnu sugas ar stabilām un lielām populācijām, bet netika konstatētas īpaši aizsargājamas putnu sugas. Tā kā visas teritorijas ir cilvēka saimnieciskās darbības stipri ietekmētas (lauksaimniecības zemes, apbūve, jaunas un vidēja vecuma mežaudzes), tad netika konstatēti arī putniem nozīmīgi biotopi. Aptuveni 1 km attālumā no plānotā Jelgavas apvedceļa atrodas vidējā dzeņa mikroliegums. Apsekotajās teritorijās netika konstatētas arī īpaši aizsargājamas abinieku un rāpuļu sugas. Rekonstruējamā autoceļa A8 posma tuvumā nav zināmas arī ievērojamas sikspārņu, kas iekļauti Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumu Nr.396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” 1.pielikumā, ziemošanas vietas un šeit neatrodas nozīmīgas sikspārņu barošanās vietas. Ziņojumā norādīts, ka sikspārņiem potenciāli nozīmīgu barošanās vietu (mežu) skar jaunā Jelgavas apvedceļa trase, tāpēc ir paredzēts ierīkot 2 līdz 3 neapgaismotas pārlidošanas vietas ar augstu un blīvu veģetāciju pie ceļmalām, kā arī vismaz 1,5 m augstas caurtekas ūdenstecēm. Ziņojuma autori norāda, ka, veicot plānotos pasākumus, netiks būtiski traucēta saistība starp sikspārņu dzīvotnēm un barošanās biotopiem, kā arī norāda, ka, rekonstruējot esošo autoceļu un veidojot jaunus ceļa posmus, būtiski netiks ietekmētas sugu sabiedrības un populācijas, kā arī biotopu zudums nebūs nozīmīgs, jo tie tiks iznīcināti vai pārveidoti salīdzinoši nelielās platībās.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam pievienotajā Latvijas Zivju resursu aģentūras atzinumā norādīts, ka ūdensteču (Lielupe, Iecava, Olainīte, Pupla, Misa, Biržiņa, Platone, Vircava) šķērsojumu izbūve vai rekonstrukcija var negatīvi ietekmēt zivju resursus, jo darbi, kas tieši saistīti ar ūdens vidi, izraisa bentosa organismu bojāeju, kā arī pārveido zivju dzīvotnes un nārsta vietas. Tā rezultātā zināmā laika periodā samazinās darbu ietekmētās upes daļas zivsaimnieciskā produktivitāte. Bez tam būtisks riska faktors ir ūdens piesārņojums un uzduļķojums, kā arī tiltu aizvietošana ar caurtekām vai caurteku pagarināšana. Atzinumā rekomendēts maksimāli samazināt darbus upju gultnēs; novērst ūdeņu iespējamo piesārņošanu un maksimāli samazināt uzduļķojumu un tā izplatīšanos; neveikt darbus ūdens vidē no 16.aprīļa līdz 20.jūnijam; maksimāli izvairīties no caurteku būvniecības, aizvietojot tās ar tiltiem; izvairīties no upju šķērsojumu izbūves nozīmīgās zivju nārsta vietās, straujteču posmos vai to tuvumā; veikt speciālus pasākumus no izveidotajām būvēm notekošo ūdeņu (lietusūdeņu) piesārņojuma samazināšanai.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā norādīts, ka autoceļš A8 sadala divus starptautiski nozīmīgus ekoloģiskos koridorus – Lielupes un Daugavas ielejas, kuri savienoti ar nacionālas nozīmes koridoriem – Misas un Iecavas upēm un to piekrastes zonām. Līdz ar to autoceļa iežogošana var radīt nopietnas izmaiņas meža dzīvnieku ierastajos pārvietošanās maršrutos, jo Rīgas rajona teritorijā uzturas ievērojams skaits stirnu, kas izskaidrojams ar to, ka šeit ir vienīgais mežainais apvidus, kas savieno Ķekavas apkārtni un Tīreļu mežus un purvus. Otrs meža masīvs ir Jelgavas rajona teritorijā starp Misas un Iecavas upēm. Pārējais A8 posms ir intensīvi apbūvēts. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā norādīts, ka visas zīdītāju sugas var pārvietoties zem ūdensteču tiltiem, kas izbūvēti tā, lai paliktu pietiekami platas sauszemes joslas, kā arī tiek izvērtēta iespēja izbūvēt ekoloģisko tuneli autoceļa A8 aptuveni 10. – 11.kilometrā, esošo pārvadu pār bijušo dzelzceļu pārveidot par ekoloģisko tuneli visām dzīvnieku sugām autoceļa A8 aptuveni 36. – 37.kilometrā, paplašinot tiltu pār Iecavu vienlaikus paplašināt krasta joslu zem tilta autoceļa A8 aptuveni 38.kilometrā un izveidot visām dzīvnieku sugām piemērotas pietiekami platas sauszemes joslas zem Misas tilta autoceļa A8 aptuveni 31.kilometrā. Ņemot vērā, ka nožogotas automaģistrāles izveide pilnībā izslēgtu dzīvnieku migrācijas iespējas, dzīvnieku koridoru nodrošināšana ir obligāti nepieciešama, kas jānodrošina ne vien tieši zem automaģistrāles, bet arī jāsaglabā un nodrošina piekļuves iespējas šiem šķērsojumiem teritoriju plānojumos. Ozolnieku novadā atrodas arī 5 īpaši aizsargājami koki. Nevienu no tiem neskar pagarinātā V13 trase Dalbes dienvidos.

Rekonstruējamais autoceļa posms šķērso vairāku kultūras pieminekļu un kapsētu aizsargjoslas – Olaines pagasta un Olaines pilsētas teritorijās: Otrā Pasaules kara Brāļu kapi pie “Sileniekiem”, Pirmā un Otrā Pasaules karu Brāļu kapi pie Jaunolaines, Olaines ev. luterāņu baznīca, Vidzemes – Kurzemes – Zemgales robežstabi, Otrā

Pasaules kara Brāļu kapi pie Siliņiem, Olaines kapi un Bērzkalnu (Pēternieku) kapi; Ozolnieku novada teritorijā: Dalbes luterāņu baznīca un 1919.gadā cīņās ar bermontiešiem kritušo karavīru piemiņas vieta pie Skuju skolas; Jaunsvirlaukas pagasta teritorijā: Vecsvirlaukas muižas magazīnes klēts; Jelgavas pilsētas teritorijā: Jelgavas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams, Pirmā Pasaules kara Brāļu kapi un Otrā Pasaules kara upuru piemiņas vieta, kapsētas - Meža, Miera, Vācu, Stalplača, Romas, Ebreju un 1905.gada upuru - Bauskas, Miera un Zālītes ielu rajonā. Līdz ar to darbu veikšanai nepieciešams Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas/ Latvijas Brāļu kapu komitejas/ Jelgavas rajona kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņojums. Autoceļa apkārtnē ir maz ēdināšanas uzņēmumu un rekreācijas objektu – Jaunolainē kafejnīca, Jelgavas rajonā komplekss “Līči – Zemnieka cienasts” un nepabeigta viesnīca Dalbē. Lai saglabātu komplekss “Līči” pieslēgumu autoceļam A8, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tiek piedāvāts izveidot stāvvietas abpus autoceļam A8 (aptuveni 42,5.kilometrā) saistībā ar gājēju tuneli. Nobraukšanas rampa tiktu izveidota kā satiksmes mezglā, līdz ar to arī “pussalas” iedzīvotājiem tiktu nodrošināta pieeja automaģistrālei. Šajā posmā, mainot ceļa klasifikāciju, ir iespējams izveidot pieslēgumu pie Kārniņu ceļa ar apļveida rampu uz dienvidiem un divām paralēlām rampām uz ziemeļiem. Šajā gadījumā stāvlaukumu var izveidot tieši pie Kārniņu ceļa. Nemainot autoceļa A8 klasifikāciju šajā posmā, būs nepieciešams izveidot A8 -Kārniņiem pieslēgumu Miera ielai (pie lielā apļveida krustojuma) paralēli A8 dienvidu pusē.

Savukārt potenciālās labiekārtotās pludmales varētu būt peldvietas pie Libertu dīķa un Kārniņos. Ūdenstūrisma attīstība tiek saistīta arī ar Lielupi.

Jelgavas dienvidu apvedceļam tiek piedāvāti divi trases izvietojuma varianti, kas, atbilstoši ziņojumā sniegtajai informācijai, Jelgavas pilsētas un Platones pagasta teritoriju plānojumos iestrādāti kā perspektīvā Jelgavas apvedceļa izbūves teritorijas. Jelgavas pilsētas teritoriju plānojumā 1999. – 2010.gadam Jelgavas dienvidu apvedceļa trases 1.variants paredzēts no apļveida krustojuma Bauskas/Miera ielas rajonā. Trases 2.variants, kas novirzīts aptuveni 300 m uz dienvidiem, paredzēts no vietas, kur Rīgas – Olaines – Jelgavas šoseja krusto Jelgavas pilsētas administratīvo robežu pie Kārniņu ceļa, un virzās gar Mežciema rietumu daļu. Abi trases varianti pievienotos Jelgavas – Šauļu šosejai mazā apļveida krustojumā Platones pagasta teritorijā. Šī pieslēguma vieta izvēlēta tā, lai nākotnē būtu iespējams izbūvēt Jelgavas dienvidu apvedceļu līdz autoceļam P97 Jelgava – Dobele – Annenieki Jelgavas dienvidrietumos.

Jaunā Jelgavas apvedceļa izbūvei nepieciešams transformēt aptuveni 3 ha meliorēta meža zemes 1.varianta trases izbūvei vai aptuveni 5 ha meliorēta meža zemes 2.varianta trases izbūvei, kā arī abos variantos jātransformē kultivētu lauksaimniecības zemi. 1.varianta trases izbūvei nepieciešams atpirkt daļu saimniecības “Pārslas” teritorijas. Izbūvējot apvedceļu, tiks izbūvēts arī projekta ietvaros vienīgais jaunais Platones upes šķērsojums (visu citu ūdensteču šķērsojumi tiks uzlaboti vai paplašināti).

Kopumā abi piedāvātie apvedceļa varianti ietekmes uz vidi aspektā ir salīdzinoši līdzīgi, proti, 1.varianta priekšrocības un trūkumi – nepieciešama meža zemes transformācija mazākā platībā, tādējādi tiktu iznīcinātas mazākas biotopu platības un mazākā posmā fragmentēts mežs, bet trase izvietota ļoti tuvu Romas ielas mikrorajonam, kas tiks pakļauts trokšņa ietekmei, kā arī sadārdzinātos tilta izbūve pār Platoni, jo tas jāizvieto ļoti tuvu pieslēgumam uz Lietuvas šosejas. 2.varianta priekšrocības un trūkumi – trase izvietota tālāk no Romas ielas mikrorajona, līdz ar to mazāka trokšņa ietekme, Platones upes šķērsojums tālāk no pieslēguma uz Lietuvas šosejas, taču nepieciešama meža zemes transformācija lielākā platībā un lielākā posmā mežs tiks fragmentēts. Izslēdzoši apstākļi nav konstatēti nevienam no izskatītajiem variantiem.

Veiktie gaisu piesārņojošo vielu (NO₂, PM₁₀, un SO₂) emisijas izkliedes modelēšanas aprēķini esošajam autoceļam parāda, ka esošais gaisa piesārņojums netuvojas normatīvos noteiktajām robežvērtībām cilvēka aizsardzībai, un netiek prognozēti to pārsniegumi nākotnē. Taču uz autoceļa A8 klātnes gada robežvērtība NO₂ tuvojas ekosistēmu aizsardzības robežvērtībai un nākotnē pie Jaunolaines tā varētu tikt pārsniegta, taču jau 10 m attālumā (ārpus ceļa uzbērumam) robežvērtības pārsniegumi netiek prognozēti.

Transportlīdzekļu radītā trokšņa līmeņi jau patlaban līdz pat 660 m attālumā pārsniedz noteiktos vides trokšņa nakts robežlielumus mazstāvu dzīvojamo ēku teritorijām. Pieaugot satiksmes intensitātei, vides trokšņa nakts robežlielumi 2030.gadā varētu tikt pārsniegti līdz pat 1100 m attālumā no ceļa ass, ja netiek veikti troksni ierobežojošie pasākumi. Līdz ar to ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā ir paredzēti konkrēti pasākumi (prettrokšņa ekrāni, logu nomaiņa, atklātu poru asfalts, ātruma ierobežojumi), lai mazinātu un novērstu diskomfortu rekonstruējamā autoceļa A8 posma, jaunbūvējamā Jelgavas apvedceļa un jaubūvējamo vietējo ceļu apkārtnē.

Vides pārraudzības valsts birojs, pamatojoties uz izvērtētās dokumentācijas analīzi, secina, ka:

• rekonstruējamais valsts galvenā autoceļa A8 posms ir Eiropas transporta koridora 1A sastāvdaļa un no Rīgas apvedceļa (Salaspils – Babīte) līdz Jelgavai tas ir E77 maršruta Pleskava (Krievija) – Rīga – Šauļi – Tolpaki – Kaļiņingrada – Elblaga – Varšava – Radoma – Krakova – Ruzomberoka – Zvolena – Budapešta sastāvdaļa;

• esošā autoceļa A8 posma tehniskie parametri un maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumi nespēj nodrošināt arvien pieaugošās satiksmes drošības un kvalitātes prasības;

• no rekonstruējamā autoceļa A8 posma sākuma (9,9.kilometrs) līdz 30,8.kilometram ir divas brauktuves (2x2 joslas) ar nostiprinātu apstāšanās nomali katra braukšanas virziena malā un centrālo sadalošo joslu;

• autoceļa A8 rekonstruējamajā posmā no 30,8.kilometra līdz 40,7.kilometram ir viena brauktuve ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, kurai ir izveidots uzbērums otrai brauktuvei;

• autoceļa A8 rekonstruējamajā posmā no 40,7.kilometra līdz lielajam Jelgavas apļveida krustojumam 44,5.kilometrā ir viena brauktuve ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā;

• esošā autoceļa rekonstrukcija neradīs jaunu satiksmes koridoru un jaunu nozīmīgu satiksmes plūsmu, taču izmainīs piekļūšanas iespējas autoceļam A8;

• autoceļa jaunbūvējamais posms ir no lielā apļveida krustojuma 44,5.kilometrā līdz rekonstruējamā posma beigām 48,5.kilometrā;

• pēc rekonstrukcijas valsts galvenā autoceļš A8 posmā no 9.9.kilometra līdz 44,5.kilometram būs divbrauktuvju četrjoslu autoceļš ar normālprofilu NP 29,5, savukārt Jelgavas dienvidu apvedceļš - divjoslu autoceļš ar normālprofilu NP11;

• Jelgavas dienvidu apvedceļam paredzētā teritorija Jelgavas pilsētas un Platones pagasta teritoriju plānojumos iestrādātas kā perspektīvā Jelgavas auto apvedceļa izbūves teritorijas;

• apvedceļa izveidei tiek piedāvāti un ziņojumā izvērtēti divi alternatīvi trašu izvietojuma varianti, kas ietekmes uz vidi aspektā ir salīdzinoši līdzīgi;

• projekta ietvaros paredzēta jauna vietējās satiksmes autoceļa izbūve, pagarinot esošo ceļu V13 Tīraine – Jaunolaine, kā arī vairāku citu jaunu ceļu izveide esošā autoceļa A8 tuvumā, lai nodrošinātu piebraukšanas iespējas īpašumiem;

• braukšanas ātrums rekonstruējamajā autoceļa posmā tiek plānots līdz 130 km/h, bet uz vietējās nozīmes ceļiem – 90 km/h, nepieciešamības gadījumā nosakot papildus ātruma ierobežojumus;

• rekonstrukcijas rezultātā paredzēts izveidot vietējo ceļu pieslēgumu divlīmeņa mezglus autoceļam A8, rekonstruēt/atjaunot pārvadus pār dzelzceļu, tiltus pār šķērsojamām ūdenstecēm, ierīkot gājēju/velobraucēju pārejas kopā ar autoceļa pārvadiem vai izveidot gājēju/velobraucēju tiltus autoceļam A8 šķērsošanai;

• rekonstruējamais autoceļa posms virzās caur salīdzinoši blīvi apdzīvotām teritorijām, kurās ar pievedceļiem jānodrošina piekļuve rekonstruējamajam autoceļa A8 posmam;

• rekonstruējamais autoceļa posms aptuveni 250 m garā posmā virzās gar Latvijas “NATURA 2000” Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju, taču, ņemot vērā izvēlētos risinājumus, netiek prognozēta negatīva ietekme uz to;

• projekta realizācijai papildus nepieciešama aptuveni 13 ha platība, kas galvenokārt ir meža zeme;

• rekonstruējamais autoceļa posms, jaunbūvējamais Jelgavas dienvidu apvedceļš un jaunizveidojamie vietējo ceļu posmi tiešā veidā neizpostītu nevienu īpaši aizsargājamo sugu atradni vai biotopu;

• tā kā praktiski no jauna tiek būvēts tikai Jelgavas dienvidu apvedceļš aptuveni 2 km garumā, tad būtiski netiks ietekmētas sugu sabiedrības un populācijas, kā arī biotopu zudums nebūs nozīmīgs, jo tie tiks iznīcināti vai pārveidoti salīdzinoši nelielās platībās;

• trases iežogošana radīs “barjeras” efektu apkārtnē esošo sugu migrācijai, tāpēc ir paredzēta papildus ekoloģisko tuneļu izveide, izveidojot visām dzīvnieku sugām piemērotas pietiekami platas sauszemes joslas zem rekonstruējamajiem tiltiem; šie risinājumi detalizējami turpmākā projektēšanā, saglabājot arī piekļuves iespējas šiem koridoriem;

• Jelgavas dienvidu apvedceļa trasē ir paredzēti pasākumi, kas nodrošinātu, ka netiek būtiski traucēta saistība starp sikspārņu dzīvotnēm un barošanās biotopiem;

• rekonstruējamā autoceļa A8 posma apkārtnē ir apzinātas esošās dabas vērtības, nav konstatēta un netiek prognozēta negatīva ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju ekoloģiskajām funkcijām, integritāti un to izveides mērķiem, netiek iznīcināti Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamie biotopi un trase tieši neskar īpaši aizsargājamo putnu ligzdošanas vietas;

• rekonstruējamais autoceļa posms šķērso vairāku dzeramā ūdensapgādes avotu ķīmiskās aizsargjoslas, kā arī vairāku kultūras pieminekļu aizsargjoslas;

• realizējot projektu, jānojauc 7 dzīvojamās ēkas;

• realizējot projektu, tiks rekonstruēti/atjaunoti ūdensteču (Lielupe, Iecava, Olainīte, Pupla, Misa, Biržiņa, Vircava) šķērsojumi un uzbūvēts jauns tilts pār Platoni Jelgavas dienvidu apvedceļa trasē;

• rekonstruējamā autoceļa A8 posmam piegulošajās dzīvojamās apbūves teritorijās jau patlaban ir pārsniegti normatīvos noteiktie trokšņa līmeņa robežlielumi un bez papildus pasākumu veikšanas nākotnē tie varētu tikt pārsniegti līdz pat 1100 m attālumā no ceļa ass, tāpēc ir paredzēti pasākumi (prettrokšņa ekrāni, logu nomaiņa, atklātu poru asfalts, ātruma ierobežojumi), lai mazinātu un novērstu trokšņa diskomfortu;

• pamatojoties uz 2030.gadam prognozēto satiksmes intensitāti, gaisu piesārņojošo vielu normatīvos noteiktās robežvērtības cilvēka aizsardzībai netiks pārsniegtas, taču nākotnē uz autoceļa A8 klātnes pie Jaunolaines gada ekosistēmu aizsardzības robežvērtība NO2 varētu tikt pārsniegta, bet ārpus ceļa uzbērumam robežvērtības pārsniegumi netiek prognozēti;

• nav konstatēta neatbilstība spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, kas nepieļautu projekta realizāciju, ievērojot ziņojumā paredzētos un šajā atzinumā iekļautos obligātos nosacījumus un turpmākajā projektēšanā veicamos pasākumus;

• realizējot projektu, tiks uzbūvēts Eiropas standartiem atbilstošs autoceļš, nodrošinot nepieciešamo satiksmes kustības drošību un braukšanas ātrumu, vienlaikus atslogojot esošo transporta plūsmu Jelgavas pilsētā.

Jāatzīmē, ka iedzīvotājus visvairāk ietekmēs ar autoceļa rekonstrukciju saistītās būtiskās izmaiņas esošo ceļu pieslēgumos autoceļam A8, to likvidācija vai pārveide un sabiedriskā transporta maršrutu pārveide, kā arī jaunu vietējo ceļu izveide. Līdz ar to darbības ierosinātāja pamatuzdevums turpmākā projektēšanā ir nodrošināt visu īpašumu sasniedzamību iespējami optimālākā veidā, līdzsvarojot satiksmes drošības, zemes īpašnieku un pašvaldību intereses.

• Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2006.gada 1.februāra sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums Nr.5-7/396 – 8 lapas.

• Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes 2006.gada 3.februāra sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums Nr.3.3.32-5/230 – 3 lapas.

• Vides pārraudzības valsts biroja 2006.gada 15.februāra lēmums Nr.103 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) rekonstrukcijai posmā no Rīgas robežas (9,9. kilometrs) līdz autoceļa 48,5. kilometram – 4 lapas.

• VAS “Latvijas Valsts Ceļi” 2007.gada 12.jūlija iesniegums Nr.2.1/2464 pieteikums ietekmes novērtējuma Programmas sagatavošanai – 30 lapas.

• Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības Jelgavas rajona inspekcijas 2007.gada 30.jūlija vēstule Nr.15.12-02/8, kurā sniegta informācija par rekonstruējamā autoceļa tuvumā esošajiem mākslas un arhitektūras pieminekļiem – 1 lapa.

• AS “Latvijas Gāze” ekspluatācijas iecirkņa “Gāzes transports” 2007.gada 1.augusta vēstule Nr.GT-1-4/2238 par maģistrālā gāzesvada novietni Jelgavas rajona teritorijā – 3 lapas.

• Olaines pagasta padomes 2007.gada 31.jūlija vēstule Nr.2200 saistībā ar vides apstākļiem rekonstruējamā autoceļa posmā – 1 lapa.

• Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes 2007.gada 24.jūlija vēstule Nr.1-10/968 par meliorācijas sistēmām jaunbūvējamajam Jelgavas dienvidu apvedceļam paredzētajā teritorijā – 1 lapa.

• Platones pagasta padomes 2007.gada 26.jūlija vēstule Nr.3.-10/163, kurā pausts atbalsts Jelgavas dienvidu apvedceļa 1.variantam – 2 lapas.

• Ozolnieku novada pašvaldības administrācijas 2007.gada 30.jūlija priekšlikumi ietekmes uz vidi novērtējumam (vēstule Nr.3-12/687) – 3 lapas.

• Jelgavas pašvaldības administrācijas 2007.gada 31.jūlija priekšlikumi ietekmes uz vidi novērtējumam (vēstule Nr.2-16/9903) un paustais atbalsts Jelgavas dienvidu apvedceļa 2.variantam – 1 lapa.

• Jaunsvirlaukas pagasta padomes 2007.gada 31.jūlija priekšlikumi Jaunsvirlaukas pagasta ceļu sistēmas sakārtošanai (vēstule Nr.3-4/271) – 1 lapa.

• Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas 2007.gada 24.jūlijā Olaines kultūras un sporta centrā protokols – 7 lapas.

• Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas 2007.gada 24.jūlijā Ozolnieku novada domē protokols – 7 lapas.

• Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas 2007.gada 25.jūlijā Platones pagasta padomē protokols – 4 lapas.

• Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas 2007.gada 25.jūlijā Jaunsvirlaukas pagasta padomē protokols – 6 lapas.

• Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas 2007.gada 25.jūlijā Jelgavas reģionālajā pieaugušo izglītības centrā protokols – 3 lapas.

• Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas 2007.gada 26.jūlijā Olaines pagasta padomē protokols – 11 lapas.

• L. Ozoliņas 2007.gada 26.jūlija paziņojums – 1 lapa.

• A. Arnicāna 2007.gada 27.jūlija Iesniegums – 1 lapa.

• SIA “Dreamway” 2007.gada 25.jūlija Iesniegums – 1 lapa.

• P. Traniņa 2007.gada 26.jūlija paziņojums – 1 lapa.

• SIA “Bairons LBC” 2007.gada 25.jūlija Iesniegums – 1 lapa.

• M. Eihes 2007.gada 26.jūlija viedoklis un priekšlikumi ietekmes uz vidi novērtējumam – 3 lapas.

• R. Seleckas 2007.gada 27.jūlija viedoklis un priekšlikumi ietekmes uz vidi novērtējumam – 2 lapas.

• B. Slokas 2007.gada 27.jūlija viedoklis un priekšlikumi ietekmes uz vidi novērtējumam – 1 lapa.

• A. Kalniņa 2007.gada 27.jūlija viedoklis un priekšlikumi ietekmes uz vidi novērtējumam – 1 lapa.

• M. Šteingoldes 2007.gada 30.jūlija viedoklis saistībā ar paredzēto darbību – 1 lapa.

• L. Tihonovas, J. Šatrovska, M. Šatrovskas, L. Kļavnieka un V. Kļavnieces 2007.gada 30.jūlija iesniegums – 1 lapa.

• S. Bitēnas 2007.gada 26.jūlija iesniegums – 1 lapa.

• A. Bitēna 2007.gada 26.jūlija iesniegums – 1 lapa.

• A. Dukātes un M. Freimanes 2007.gada 26.jūlija iesniegums – 2 lapas.

• Dz. Podrečikas 2007.gada 27.jūlija viedoklis un priekšlikumi ietekmes uz vidi novērtējumam – 1 lapa.

• I. Štolcas, “Rūķu”, “Saulstariņu”, “Noru”, “Dalbju”, “Viju” un “Laurīšu” īpašnieku 2007.gada 26.jūlija kolektīvais iebildumu – priekšlikumu iesniegums – 8 lapas.

• SIA “GEKSANS” 2007.gada 30.jūlija iesniegums – 10 lapas.

• I. Liepiņas 2007.gada 30.jūlija priekšlikumi ietekmes uz vidi novērtējumam – 2 lapas.

• V. Daudiša 2007.gada 30.jūlija iesniegums – 2 lapas.

• M. Jansona 2007.gada 29.jūlija priekšlikumi saistībā ar paredzēto darbību – 1 lapa.

• S. Plataces 2007.gada 29.jūlija priekšlikums – ierosinājums saistībā ar paredzēto darbību – 1 lapa.

• B. Grīsles 2007.gada 30.jūlija iesniegums – 1 lapa.

• A. Vaičuļa 2007.gada 30.jūlija priekšlikumi ietekmes uz vidi novērtējumam – 1 lapa.

• I. Romas 2007.gada 31.jūlija iesniegums – 1 lapa.

• SIA “Pamats JT” 2007.gada 1.augusta viedoklis saistībā ar paredzēto darbību – 1 lapa.

• SIA “Gersi”, SIA “Dūces”, SIA “Maiva”, SIA “Barauka” un SIA “Berna” 2007.gada 30.jūlija viedoklis saistībā ar paredzēto darbību – 4 lapas.

• A. Ieviņa 2007.gada 31.jūlija viedoklis saistībā ar paredzēto darbību – 2 lapas.

• I. Igaunes un vēl 31 Grēnes ciema iedzīvotāja 2007.gada 28.jūlija priekšlikumi ietekmes uz vidi novērtējumam – 4 lapas.

• E. Andermanes 2007.gada 30.jūlija iesniegums – 2 lapas.

• E. Vītola un vēl 37 dārzkopības kooperatīva “Ezītis” 2007.gada 30.jūlija iesniegums – 4 lapas.

• A. Andermaņa 2007.gada 30.jūlija iesniegums – 1 lapa.

• A. Akmentiņas 2007.gada 2.augusta viedoklis saistībā ar paredzēto darbību – 1 lapa.

• J. Deičmaņa 2007.gada 30.jūlija iesniegums – 1 lapa.

• V. Vēvera 2007.gada 31.jūlija viedoklis saistībā ar paredzēto darbību – 3 lapas.

• V. Barkovas 2007.gada 31.jūlija viedoklis saistībā ar paredzēto darbību – 2 lapas.

• A. Tamaņa, R. Tamanes, V. Kovaļčuka un J. Kovaļčuka 2007.gada 2.augusta iesniegums – 1 lapa.

• O. Ševko un vēl 11 Olaines pagasta iedzīvotāju 2007.gada 31.jūlija priekšlikumi ietekmes uz vidi novērtējumam – 1 lapa.

• E. Kupeņa un vēl 20 Olaines pagasta iedzīvotāju 2007.gada 30.jūlija iesniegums – 2 lapas.

• Z. Freibergas 2007.gada 31.jūlija iesniegums – 1 lapa.

• Ž. Čurilovas 2007.gada 27.jūlija viedoklis saistībā ar paredzēto darbību – 1 lapa.

• R. Buko 2007.gada 31.jūlija iesniegums – 1 lapa.

• H. Pielēna – Pelēna 2007.gada 3.augusta prasība nodrošināt piekļūšanu īpašumam – 3 lapas.

• 2007.gada 13.augusta Programma ietekmes uz vidi novērtējumam valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) rekonstrukcijai posmā no Rīgas robežas (9,9. kilometrs) līdz autoceļa 48,5. kilometram – 6 lapas.

• Olaines pagasta padomes 2007.gada 27.augusta vēstule Nr.2343, ar kuru tiek pārsūtīts A. Jevdokimova iesniegums ar pieprasījumu nodrošināt piekļūšanu īpašumam “Kastaņi” – 2 lapas.

• AS “Latvijas Gāze” Stratēģijas un attīstības daļas 2007.gada 30.augusta vēstule Nr.14-4-1/2513 par gāzes regulēšanas stacijas un augsta spiediena sadales gāzesvadu izvietojumu rekonstruējamā autoceļa posma tuvumā – 2 lapas.

• A. Austeres – Maspānes, V. Puriņas, A.Aušeikas, M. Jansona un R. Veinberga 2007.gada 14.novembra viedoklis saistībā ar paredzēto darbību – 3 lapas.

• Valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) rekonstrukcijas posmā no Rīgas robežas (9,9. kilometrs) līdz autoceļa 48,5. kilometram ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojums, 1 sējums, 154 lapas un pielikumi 22 lapas.

• Valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) rekonstrukcijas posmā no Rīgas robežas (9,9. kilometrs) līdz autoceļa 48,5. kilometram ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma kopsavilkums – 24 lapas.

• Olaines pilsētas domes 2008.gada 15.februāra atsauksme Nr.2.6./633 par darba ziņojumu – 2 lapas.

• Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2008.gada 26.februāra atsauksme Nr.5-10/877 par darba ziņojumu – 2 lapas.

• A. Picalcelmas 2008.gada 22.februāra iesniegums – 4 lapas.

• Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas 2008.gada 25.februārī Platones pagasta padomē protokols – 3 lapas.

• Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas 2008.gada 25.februārī Jaunsvirlaukas pagasta padomē protokols – 3 lapas.

• Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas 2008.gada 26.februārī Jelgavas reģionālajā pieaugušo izglītības centrā protokols – 4 lapas.

• Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas 2008.gada 27.februārī Olaines pagasta padomē protokols – 8 lapas.

• Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas 2008.gada 28.februārī Olaines kultūras un sporta centrā protokols – 5 lapas.

• Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas 2008.gada 28.februārī Ozolnieku novada domē protokols un tam pievienotais kolektīvais priekšlikumu – iebildumu iesniegums – 11 lapas.

• A. Kalniņa 2008.gada 29.februāra iesniegums – 1 lapa.

• M. Kukšas 2008.gada 6.marta vēstule – 1 lapa.

• SIA “Sekvoja” 2008.gada 6.marta iebildumu – priekšlikumu iesniegums – 2 lapas.

• I. Štolcas, īpašumu “Rūķi”, “Saulstariņi”, “Noras”, “Dalbes”, “Vijas”, “Laurīši” un “Ķirši” īpašnieku un viņu ģimenes locekļu 2008.gada 7.marta kolektīvais iebildumu – priekšlikumu iesniegums – 4 lapas.

• M. Šteingoldes 2008.gada 10.marta vēstule – 1 lapa.

• A. Gertsona, L. Didrihsones un A. Sveņķes 2008.gada 10.marta iesniegums – 2 lapas.

• P. Šveisberga un vēl 172 personu un SIA ”Defkon”, SIA ”DEFKON PLAST”, SIA ”EIROLINE” un SIA ”Auto fons” pieprasījums ceļumezgla risinājumam Kārniņu tuvumā – 17 lapas.

• A. Vilnes, I. Zeizas un Dz. Zeizas 2008.gada 10.marta pretenzija – 1 lapa.

• S. Rožkova un vēl 29 Sieramuižas iedzīvotāju parakstīta 2008.gada 13.marta vēstule – 1 lapa.

• J. Deičmaņa 2008.gada 10.marta viedoklis saistībā ar paredzēto darbību – 1 lapa.

• J. Zuja 2008.gada 10.marta iesniegums – 1 lapa.

• A. Vaņjakovas 2008.gada 9.marta iesniegums – 1 lapa.

• AS “Latvenergo” 2008.gada 7.marta vēstule Nr.01VL00-14/1541 par elektrolīnijām, kuras šķērso rekonstruējamo autoceļa posmu – 1 lapa.

• Jelgavas pašvaldības administrācijas 2008.gada 10.marta atsauksme Nr.2-16/1739 par darba ziņojumu – 1 lapa.

• Platones pagasta padomes 2008.gada 10.marta vēstule Nr.3-10/74, kurā izteikts atbalsts Jelgavas dienvidu apvedceļa 1.variantam – 1 lapa.

• Ozolnieku novada pašvaldības administrācijas 2008.gada 13.marta priekšlikumi Nr.3-12/308 darba ziņojuma pilnveidošanai (vēstule Nr.3-12/308) – 4 lapas.

• Ekspertu atzinumi par ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu – 25 lapas.

• Vides pārraudzības valsts biroja 2008.gada 2.aprīļa Atzinums par valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) rekonstrukcijas posmā no Rīgas robežas līdz autoceļa 48,5. kilometram ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu – 13 lapas.

• Valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) rekonstrukcijas posmā no Rīgas robežas (9,9. kilometrs) līdz autoceļa 48,5. kilometram ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums, 1 sējums, 177 lapas un pielikumi 89 lapas.

• Ozolnieku novada pašvaldības administrācijas 2008.gada 17.jūlija komentāri Nr.3-12/777 par noslēguma ziņojumu – 2 lapas.

• Jelgavas pašvaldības administrācijas 2008.gada 22.jūlija priekšlikumi Nr.2-16/7226 noslēguma ziņojumam – 1 lapa.

• Olaines pagasta padomes 2008.gada 23.jūlija komentāri Nr.1952 par noslēguma ziņojumu – 3 lapas.

• Olaines pilsētas domes 2008.gada 25.jūlija priekšlikumi Nr.7.4./2436 noslēguma ziņojumam – 1 lapa.

• H. Pielēna – Pelēna 2008.gada 17.jūlija prasība nodrošināt piekļūšanu īpašumam – 2 lapas.

Informatīvie materiāli par valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) rekonstrukciju posmā no Rīgas robežas (9,9. kilometrs) līdz autoceļa 48,5. kilometram bija pieejami: Olaines pagasta padomē, Meža ielā 2, Jaunolainē; Olaines pilsētas domē, Zemgales ielā 33, Olainē; Ozolnieku novada domē, Stadiona ielā 10, Ozolniekos; Jelgavas pilsētas domē, Lielajā ielā 11, Jelgavā; Jaunsvirlaukas pagasta padomē, ”Upeskrastos”, Staļģenē; Platones pagasta padomē, ”Atspulgos”, Platones pagastā; Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, Rūpniecības ielā 23, Rīgā; Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālajā vides pārvaldē, Kazarmes ielā 17a, Jelgavā un Vides pārraudzības valsts birojā, Rūpniecības ielā 23, Rīgā.

Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriede klātienē notika 2007.gada 24.jūlijā Olaines kultūras un sporta centrā, Zeiferta ielā 11, Olainē, un Ozolnieku novada domē, Stadiona ielā 10, Ozolniekos; 2007.gada 25.jūlijā Platones pagasta padomē, ”Atspulgos”, Jaunsvirlaukas pagasta padomē, ”Upeskrastos”, un Jelgavas reģionālajā pieaugušo izglītības centrā, Svētes ielā 33, Jelgavā; 2007.gada 26.jūlijā Olaines pagasta padomē, Meža ielā 2, Jaunolainē.

Sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā Olaines kultūras un sporta centrā piedalījās 46 interesenti. Atklājot sanāksmi, Olaines pilsētas domes priekšsēdētājs pauda viedokli, ka pašvaldība atbalsta šo projektu. VAS “Latvijas Valsts Ceļi” pieaicinātais konsultants interesentiem sniedza informāciju par plānoto darbību un uzklausīja sanāksmes dalībnieku viedokļus un ierosinājumus. Sanāksmes dalībnieki interesējās, vai projektā tiks piedāvāti risinājumi, kā nodrošināt abinieku un ežu migrāciju; kāds sanāksmes dalībnieks pauda šaubas par paredzētās darbības lietderību; vislielākā interese bija par to, kā tiks nodrošināta konkrētu īpašumu un dzelzceļa stacijas sasniedzamība, kā iedzīvotāji šķērsos rekonstruēto maģistrāli, kā tiks risināti kompensāciju jautājumi; klātesošie ierosināja vietējo ceļu izveidei izmantot jau esošos ceļus un teritorijas, kuras nav apsaimniekotas, kā arī norādīja, ka vietējie ceļi jāplāno pa īpašumu robežām un ka upju šķērsojumi nedrīkst sašaurināt to gultnes, tādējādi paaugstinot ūdens līmeni; iedzīvotāji interesējās par plānotajiem pasākumiem trokšņa līmeņa samazināšanai, par vietējo ceļu plānoto segumu, par sabiedriskā transporta kustības maršrutiem pēc rekonstrukcijas, par plānoto braukšanas ātrumu, par projekta realizācijas termiņiem un vai iespējams mainīt piedāvāto trašu novietojumu; jautāja, vai tiks ierīkoti gājēju un veloceliņi, un par projekta turpmāko virzību.

Sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā Ozolnieku novada domē piedalījās 28 interesenti. VAS “Latvijas Valsts Ceļi” pieaicinātais konsultants interesentiem sniedza informāciju par plānoto darbību un uzklausīja sanāksmes dalībnieku viedokļus un ierosinājumus. Ozolnieku novada domes izpilddirektors norādīja, ka ceļa trase ir iezīmēta pāri teritorijai, kurā ir Dalbes dižozols. Kāda sanāksmes dalībniece norādīja, ka kartē nav atrodami īpašumi. Sanāksmes dalībnieki interesējās, vai ceļš tiks paplašināts, par iespējamo satiksmes intensitāti, vai vietējiem ceļiem tiks izveidoti arī gājēju celiņi, vai ir paredzama būvju nojaukšana, kā tiks nodrošināta konkrētu īpašumu un Dalbes stacijas sasniedzamība, un vai tiks slēgtas dzelzceļa pārbrauktuves pie Skuju skolas un Ozolnieki – Brankas, kā iedzīvotāji šķērsos rekonstruēto maģistrāli un kā tiks nodrošināta nokļūšana Skuju skolā no vecās šosejas, kas iet caur Ozolniekiem; “Rūķu” īpašniece pauda bažas, ka īpašums paliks starp diviem ceļiem un augstsprieguma līniju, un norādīja, ka nav saņēmusi paziņojumu par paredzēto darbību; kāds iedzīvotājs interesējās, kā un kad tiks risināti kompensāciju jautājumi; tika jautāts par vietējo ceļu statusu un norādīts uz nepieciešamību atrisināt meliorācijas jautājumus, jo jau tagad ceļam piegulošās teritorijas regulāri pārplūstot; iedzīvotāji interesējās par plānotajiem pasākumiem trokšņa līmeņa samazināšanai. Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs norādīja, ka jānodrošina piekļūšana pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem pie Skuju skolas, un ierosināja Ozolnieku pievedceļu veidot pa ziemeļu pusi. Kāds sanāksmes dalībnieks ierosināja, ka apdzīvotās vietās arī vietējiem ceļiem jāveido gājēju celiņi.

Sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā Platones pagasta padomē piedalījās 8 interesenti. VAS “Latvijas Valsts Ceļi” pieaicinātais konsultants interesentiem sniedza informāciju par plānoto darbību un uzklausīja sanāksmes dalībnieku viedokļus un ierosinājumus. Sanāksmes dalībnieki interesējās par ceļu pieslēgumu izveidi autoceļam A8, par jaunbūvējamo ceļu parametriem, to segumu, par atļauto braukšanas ātrumu; jautāja, vai ceļš būs maksas; norādīja, ka pļavās dzīvojot stārķi un jautāja par iespējamo ietekmi uz tiem. Platones pagasta padomes izpilddirektors informēja, ka Jelgavas apvedceļa pieslēgumu tuvumā tiek plānota individuālā apbūve, līdz ar to pieaugs satiksmes intensitāte pa grantēto Romas ielu, un vēlējās uzzināt, kā šie jautājumi tiks risināti, vai nākotnē arī Jelgavas apvedceļam tiks izveidotas četras joslas un vai darbības ierosinātājam ir vienalga, kuru apvedceļa variantu īstenot. Kāds sanāksmes dalībnieks interesējās, vai Jelgavas apvedceļa 2.varianta izbūves gadījumā atlikušo teritoriju drīkst izmantot individuālai apbūvei un kā tiks risināti zemes atpirkšanas jautājumi, kā arī interesējās par piekļūšanu kompleksam “Līči”.

Sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā Jaunsvirlaukas pagasta padomē piedalījās 13 interesenti. VAS “Latvijas Valsts Ceļi” pieaicinātais konsultants interesentiem sniedza informāciju par plānoto darbību un uzklausīja sanāksmes dalībnieku viedokļus un ierosinājumus. Kāda sanāksmes dalībniece pauda skeptisku attieksmi pret aicinājumu nosūtīt priekšlikumus saistībā ar paredzēto darbību, jo līdz šim neviena iedzīvotāju prasība neesot ņemta vērā – uzbūvējot šoseju, netika nodrošināta solītā autobusu satiksme, lietusūdeņi no šosejas aizplūst pa laukiem, un tikai pēc vairākkārtējiem aicinājumiem esot izrakts viens grāvis, tāpēc apšaubīja, vai arī tagad tiks nodrošināts viss ieprojektētais. Sanāksmes dalībnieki interesējās par plānotajiem vietējiem ceļiem un norādīja, ka daudzi no esošajiem beidzoties pļavās, jo neesot līdz galam izprojektēti un uzbūvēti; interesējās par piekļūšanu īpašumiem, nokļūšanu Kārniņos un līdz kapiem, par maģistrāles šķērsošanu; jautāja par pasākumiem trokšņa līmeņa samazināšanai, norādot, ka lielākā daļa prettrokšņa bērziņu stādījumu, kurus ierīkoja blakus esošajam ceļam, iznīka, bet īpašās šķirnes kārkli – vispār nepieauga. “Jūsmiņu” saimniece norādīja, ka viņas māja jau tagad cieš no garām braucošā transporta, un pauda bažas par to, kas notiks pēc autoceļa rekonstrukcijas; interesējās, kā tiks risināti zemes atpirkšanas jautājumi, kā tiks novadīti virszemes ūdeņi no ceļa klātnes; “Jaunlīču” saimnieks interesējās, kas notiks ar Vircavas upi, kur plānots tilts, jo upe jau tagad esot daļēji aizbērta, un interesējās par projekta tālāko virzību. Iedzīvotāji norādīja, ka nobrauktuve no Jelgavas apļa uz Romas krogu iezīmēta pāri kapiem un ka patlaban tur esot Ebreju kapi. Tika izteikts priekšlikums ierīkot pieslēgumu Miera ielai, jo tur esot izstrādāts degvielas uzpildes stacijas projekts.

Ierosināja izveidot velosipēdistu celiņu gar rekonstruējamo autoceļa trasi un ierīkot ietves abiem tiltiem.

Sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā Jelgavas reģionālajā pieaugušo izglītības centrā piedalījās 13 interesenti. VAS “Latvijas Valsts Ceļi” pieaicinātais konsultants interesentiem sniedza informāciju par plānoto darbību un uzklausīja sanāksmes dalībnieku viedokļus un ierosinājumus. Sanāksmes dalībnieki interesējās par zemes atpirkšanu ceļa vajadzībām un kad tas notiks; kas un kad pieņems galīgo lēmumu par Jelgavas apvedceļa izbūves variantu; jautāja par pasākumiem trokšņa līmeņa samazināšanai. E.Jansons interesējās, kāpēc jānojauc mājas, ja ceļu var paplašināt uz meža pusi, un vai Jaunsvirlaukā gājēju tunelis būs piemērots arī lauksaimniecības tehnikai. Kāds sanāksmes dalībnieks interesējās, vai gar maģistrāli tiks izveidots veloceliņš. U.Šķinķis pauda neizpratni, kāpēc kartogrāfiskajā materiālā nav līdz galam iezīmētas piebrauktuves īpašumiem, bet pievedceļi vienkārši beidzas pļavā, interesējās par projekta tālāko virzību.

Sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā Olaines pagasta padomē piedalījās 96 interesenti. Sanāksmi atklāja Olaines pagasta padomes priekšsēdētāja, uzsverot, ka paredzētā darbība ir izraisījusi lielu iedzīvotāju interesi un ka galvenais, realizējot projektu, ir nodrošināt iedzīvotājiem īpašumu un citu objektu sasniedzamību, kā arī aicināja klātesošos piedalīties diskusijā. VAS “Latvijas Valsts Ceļi” pieaicinātais konsultants interesentiem sniedza informāciju par plānoto darbību un uzklausīja sanāksmes dalībnieku viedokļus un ierosinājumus. Sanāksmes dalībnieki interesējās par prognozēto satiksmes intensitāti un pauda šaubas par paredzētās darbības lietderību; jautāja par konkrētu īpašumu sasniedzamību, par maģistrāles šķērsošanas iespējām, kā šķērsos maģistrāli Gaismās dzīvojošie, kā tiks organizēta satiksme Cukurciemā pie stacijas, kā Grēnes ciema iedzīvotāji nokļūs Jaunolainē, Olainē, Jelgavā vai Rīgā, kāpēc tiek slēgta dzelzceļa pārbrauktuve pie Grēnēm, kā no Jaunolaines nokļūs Olainē, kā gājēji sasniegs dzelzceļa staciju “Jaunolaine”, kā nokļūs līdz dārzkopības sabiedrībai “VEF – Baloži”, kas notiks uz autoceļa V8, kā kursēs satiksmes autobusi un kur būs pieturas, vai ir nepieciešamība nojaukt mājas; interesējās par papildus nepieciešamajām zemes platībām. Olaines pagasta plānotāja informēja, ka patlaban notiek Olaines pagasta teritorijas plānojuma otrās redakcijas izstrāde un autoceļa rekonstrukcijai nepieciešamā teritorija plānojumā tiks apzīmēta kā turpmākās izpētes teritorija. Olaines pagasta plānotāja norādīja, ka Satiksmes ministrija saistībā ar plānoto autoceļa rekonstrukciju nav ņēmusi vērā atsevišķus pagasta priekšlikumus, lai nodrošinātu visa pagasta savstarpējo saikni, proti, saikni starp teritorijām abpus plānotajai maģistrālei, kā arī norādīja uz virszemes noteces problēmām ne tikai autoceļa tuvumā, bet arī tālāk no tā. Sanāksmes dalībnieki jautāja par pasākumiem trokšņa līmeņa samazināšanai, par ceļa aizsargjoslas platumu, par projekta realizācijas termiņiem un secību; interesējās, vai tas būs maksas ceļš, kuras esošās piebrauktuves tiks slēgtas; norādīja, ka nav pieļaujama ūdens noteku likvidēšana. “Mediņu” īpašnieks informēja, ka viņa mājai jau tagad nav izbrauktuves, jo jau iepriekš, būvējot ceļu, to neierīkoja, un pauda bažas, ka arī šajā projektā tas netiks atrisināts. Tika ierosināts izveidot divlīmeņu gājēju pāreju pretim Dārziņiem un Pēterniekiem, neslēgt dzelzceļa pārbrauktuvi pie Grēnēm, ierīkot skaņas barjeru pie “Ērgļiem”.

Ietekmes uz vidi novērtējuma Programmas sagatavošanas laikā Vides pārraudzības valsts birojs saņēma:

• L. Ozoliņas paziņojumu par to, ka projektējamais ceļš apgrūtina viņai piederošo īpašumu “Irši” un nebūs iespējams izmantot īpašumu atbilstoši iecerētajam, līdz ar to L. Ozoliņa iebilst pret paredzētās darbības projekta risinājumiem daļā, kas skar viņas īpašumu, kamēr nav atrisināti kompensāciju jautājumi;

• A. Arnicāna Iesniegumu par to, ka autoceļa rekonstrukcijas rezultātā ievērojami pasliktināsies dzīves apstākļi īpašumā “Rogas” Olaines pagastā, kā arī zudīs vērtība zemes īpašumiem “Mazrogas” un “Vecrogas”, tāpēc A. Arnicāns iebilst pret paredzēto darbību;

• P. Traniņa paziņojumu par to, ka jebkuras izmaiņas attiecībā pret īpašuma “Rampas” lietošanu un izmantošanu ir iespējamas tikai divpusējās sarunās;

• SIA “Dreamway” iesniegumu par to, ka autoceļa rekonstrukcijas rezultātā jānodrošina piebraukšana īpašumam “Smilšlejas” no ceļa Brankas – Ozolnieki. SIA “Dreamway” lūdz nepārtraukt dzelzceļa pārbrauktuves Ozolnieki – Brankas darbību, jo tas traucētu SIA “Dreamway” un citu uzņēmumu saimniecisko darbību;

• SIA “Bairons LBC” lūgumu nodrošināt piebraukšanu īpašumam “Smilškrasti” no ceļa Brankas – Ozolnieki ar esošo servitūta ceļa pieslēgumu, kas iet caur īpašumiem “Smilškalni”, “Smilškrasti” un “Smilšlejas”;

• M. Eihes vēsluli, kurā izteiktas prasības nodrošināt piekļuvi īpašumam “Stariņ – Jāņi” Olaines pagastā un Olaines pilsētai, uzlabot meliorācijas sistēmu darbību, atrisināt kompensāciju jautājumus;

• R. Seleckas vēsluli par to, ka rekonstrukcijas rezultātā tiks liegta piekļuve zemesgabalam “Mējas 1, 2” Olaines pagastā;

• B. Slokas vēsluli par to, ka vienlaikus ar autoceļa rekonstrukciju jāveic meliorācijas pasākumi apdzīvotajā teritorijā “VEF – Baloži”, kas atrodas starp A8 un dzelzceļu;

• A. Kalniņa iesniegumu par to, ka Jelgavas apvedceļa izbūves 2.variants skar līdz 10 ha saimniecības “Apšenieki” īpašumā esošo zemju, kas tiek izmantotas lauksaimniecības produkcijas audzēšanai, līdz ar to kardināli mainīsies saimniecības apstākļi un jārisina jautājumi par atlikušās zemes platības izmantošanas iespējām. A. Kalniņa iesniegumā ir arī priekšlikumi ietekmes uz vidi novērtējumam un vietējo ceļu pieslēgumam maģistrālei;

• M. Šteingoldes ierosinājumu jaunā vietējās nozīmes ceļa trasi Ozolnieku novadā pārvietot augstsprieguma līnijas dienvidu pusē, apejot īpašumu “Saulstariņi” un priekšlikumus ietekmes uz vidi novērtējumam;

• L. Tihonovas, J. Šatrovska, M. Šatrovskas, L. Kļavnieka un V. Kļavnieces iesniegumu ar lūgumu jaunā vietējās nozīmes ceļa trasi Olaines pagastā novietot iespējami tuvu dzelzceļam;

• S. Bitēnas iesniegumu par to, ka jaunais vietējās nozīmes ceļš Ozolnieku novadā no Skuju skolas līdz Dalbei šķērso S. Bitēnas īpašumu, un ierosinājumu ceļa trasi pārvietot Dienvidu elektrotīklu augstsprieguma līnijas dienvidu pusē, tādējādi apejot īpašumu “Rūķi”;

• A. Bitēna iesniegumu ar prasību nodrošināt piekļūšanu īpašumam “Vecpīrāgi” Ozolnieku novadā;

• A. Dukātes un M. Freimanes iesniegumu ar prasībām jaunā vietējās nozīmes ceļa trasi Ozolnieku novadā pārvietot augstsprieguma līnijas dienvidu pusē, nodrošināt piekļūšanu īpašumiem, kas atrodas teritorijā starp Skuju dzelzceļa pārbrauktuvi un Dalbi, izbūvēt pievedceļus ar notekgrāvjiem un ierīkot nepieciešamās caurtekas, kā arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju nokļūt stacijā Dalbe;

• Dz. Podrečikas vēstuli par to, ka jaunais vietējās nozīmes ceļš posmā no Skuju dzelzceļa pārbrauktuves līdz Dalbei šķērso īpašumu “Laurīši”, un ierosinājumu ceļa trasi pārvietot Dienvidu elektrotīklu augstsprieguma līnijas dienvidu pusē, tādējādi apejot īpašumu;

• I. Štolcas (īpašums “Akoti”), “Rūķu”, “Saulstariņu”, “Noru”, “Dalbju”, “Viju” un “Laurīšu” īpašnieku kolektīvo iebildumu – priekšlikumu iesniegumu, kurā izteiktas pretenzijas saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriedes organizēšanu, un ierosināts jaunā vietējās nozīmes ceļa trasi Ozolnieku novadā pārvietot Dienvidu elektrotīklu augstsprieguma līnijas dienvidu pusē, nodrošināt piekļūšanu īpašumiem, izveidojot piebraucamos ceļus katram īpašumam, nodrošināt iedzīvotājiem iespēju nokļūt stacijā Dalbe, izveidot Dalbē pārvadu pār automaģistrāli;

• SIA “GEKSANS” iesniegumu par to, ka autoceļa A8 rekonstrukcija izolēs zemesgabalu “RONAS” Olaines pagastā, kā arī viadukta izbūve būtiski skars zemesgabalu “RONAS” un līdz ar to SIA “GEKSANS” tiks liegta iespēja realizēt tās biznesa plānus;

• I. Liepiņas prasības nodrošināt posmā no Skuju dzelzceļa pārbrauktuves līdz Dalbei dzīvojošajiem nokļūšanu uz automaģistrāles, izveidot pievedceļus katram īpašumam no jaunbūvējamā vietējās nozīmes ceļa, nodrošināt iespēju izmantot dzelzceļa pakalpojumus, jaunā vietējās nozīmes ceļa trasi Ozolnieku novadā pārvietot Dienvidu elektrotīklu augstsprieguma līnijas dienvidu pusē;

• V. Daudiša iesniegumu ar prasību nodrošināt piekļūšanu zemesgabalam “Vecjūrnieki” Olaines pagastā;

• M. Jansona priekšlikumus ietekmes mazināšanai pie kompleksa “Līči” autoceļa A8 aptuveni 43.kilometrā (pirms Vircavas upes šķērsojuma), izveidojot caurspīdīgu skaņas barjeru, izvēloties mazāk trokšņainu asfalta segumu, paredzot lietusūdeņu savākšanu novadgrāvjos u.c.;

• S. Plataces, kuras mājas “Ozoliņi” Olaines pagastā autoceļa rekonstrukcijas rezultātā paredzēts nojaukt, atbalstu projekta īstenošanai;

• B. Grīsles prasības nodrošināt piekļūšanu īpašumam “Pīrāgi” Olaines pagastā un nodrošināt tā turpmāko izmantošanu saskaņā ar Olaines pagasta teritorijas plānojumā noteikto, nodrošināt piekļūšanu autoceļam A8 un izveidot virszemes ūdeņu novadīšanas sistēmu, kā arī priekšlikumus ietekmes uz vidi novērtējumam;

• A. Vaičuļa priekšlikumus ietekmes uz vidi novērtējumam;

• I. Romas iesniegumu, kurā paustas bažas par dzīves apstākļu pasliktināšanos īpašumam “Dzintari” Olaines pagastā;

• SIA “Pamats JT” viedokli saistībā ar nobrauktuves slēgšanu pie “Jauntīreļiem” un priekšlikumus transporta plūsmas organizēšanai starp Olaines pilsētu un Grēnes ciemu;

• SIA “Gersi”, SIA “Dūces”, SIA “Maiva”, SIA “Barauka” un SIA “Berna” priekšlikumus transporta plūsmas organizēšanai Vectīreļu virzienā Olaines pagastā;

• A. Ieviņa priekšlikumu dzelzceļa pārbrauktuves Ozolnieki - Brankas saglabāšanai un prasību nodrošināt uzbrauktuvi uz ceļa Ozolnieki – Brankas pie Smilškalnu mājām;

• I. Igaunes un vēl 31 Grēnes ciema iedzīvotāja viedokli par to, ka autoceļa A8 rekonstrukcijas rezultātā nav pieļaujama dzelzceļa pārbrauktuves Olaines pagastā pie Grēnes slēgšana, prasības nodrošināt Grēnes ciema iedzīvotājiem nokļūšanu Jaunolaines dzelzceļa stacijā, Jaunolainē un piekļūšanu Olaines pagasta objektiem (padomei, pastam, veikaliem u.c.) un priekšlikumus veloceliņa izbūvei gar Pionieru ielu, prettrokšņa pasākumu veikšanai un Grēnes ciema pieslēgumam Olaines satiksmes pārvadam;

• E. Andermanes iesniegumu par to, ka, izbūvējot vietējo ceļu, tiek sadalīts īpašums “Pļavkalni 1” Olaines pagastā, un prasību novirzīt ceļu pa īpašuma robežu;

• E. Vītola un vēl 37 dārzkopības kooperatīva “Ezītis” dalībnieku iesniegumu ar prasību nodrošināt saikni starp dārzkopības kooperatīvu un Olaines pilsētu;

• A. Andermaņa iesniegumu par to, ka, izbūvējot vietējo ceļu, tiek sadalīts īpašums “Pļavkalni” Olaines pagastā, un prasību novirzīt ceļu pa īpašuma robežu;

• A. Akmentiņas prasību Olaines pagastā izveidot vienotu, visiem pieejamu ceļu tīklu un priekšlikumu posmā no Jaunolaines līdz autoceļam A5 paralēli maģistrālei izveidot vietējo brauktuvi, izmantojot daļēji saglabājušos lauku ceļu;

• J. Deičmaņa iesniegumu, kurā izteikta negatīva attieksme pret Jelgavas apvedceļa 1.variantu;

• V. Vēvera vēstuli, kurā izteikta negatīva attieksme pret plānoto Pionieru ielas Olaines pagastā izveidi par vietējo ceļu, lai nokļūtu no Tīraines Olainē, un sniegti priekšlikumi ceļazīmju izvietošanai;

• V. Barkovas viedokli saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējo sabiedrisko apspriedi Olaines pagastā un prasību nodrošināt Olaines pagasta Lubaušu ciemam saikni ar sabiedriskā transporta pieturas vietām;

• A. Tamaņa, R. Tamanes, V. Kovaļčuka un J. Kovaļčuka iesniegumu ar prasību Lubaušu ciema iedzīvotājiem nodrošināt piekļūšanu līdz sabiedriskajam transportam, kā arī nodrošināt iespēju izbraukt uz automaģistrāli;

• O. Ševko un vēl 11 Olaines pagasta Pionieru ielas iedzīvotāju priekšlikumu izbūvēt vietējās nozīmes ceļu aiz dzelzceļa Jaunolaine – Vectīreļi – Olaine, kā arī priekšlikumus ietekmes uz vidi novērtējumam;

• E. Kupeņa un vēl 20 Olaines pagasta iedzīvotāju iesniegumu, kurā pausta negatīva attieksme saistībā ar plānoto autoceļa A8 rekonstrukciju;

• Z. Freibergas iesniegumu, kurā norādīts, ka ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskajā apspriedē Ozolnieku novadā kartogrāfiskie materiāli neatbilst 2007.gada reālajai situācijai, un izteikta prasība nodrošināt piekļūšanu īpašumam “Mežakrasti”;

• Ž. Čurilovas prasību pie īpašuma “Velves” Olaines pagastā uz vietējā ceļa izvietot “gulošo policistu”, noteikt satiksmes ātruma ierobežojumu 30 km/h un izbūvēt gājēju celiņu;

• R. Buko iesniegumu, kurā norādīts, ka nepieciešams risināt kompensācijas jautājumus, ja tilts vai uzbērums skars zemesgabalu Dzelzceļa ēka 12 km Olaines pagastā;

• H. Pielēna – Pelēna prasību saglabāt pieslēgumu rekonstruējamajam autoceļa posmam, kas nodrošina piekļūšanu īpašumiem “Maltuves” un “Meža pētīšanas stacija” Ozolnieku novada Cenu pagastā;

• Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības Jelgavas rajona inspekcijas informāciju par rekonstruējamā autoceļa posma tuvumā esošajiem mākslas un arhitektūras pieminekļiem;

• AS “Latvijas Gāze” ekspluatācijas iecirkņa “Gāzes transports” informāciju par maģistrālā gāzesvada novietni Jelgavas rajona teritorijā;

• Olaines pagasta padomes informāciju saistībā ar vides apstākļiem rekonstruējamā autoceļa posmā;

• Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes informāciju par meliorācijas sistēmām jaunbūvējamajam Jelgavas dienvidu apvedceļam paredzētajā teritorijā;

• Platones pagasta padomes vēstuli, kurā pausts atbalsts Jelgavas dienvidu apvedceļa 1.variantam;

• Ozolnieku novada pašvaldības administrācijas priekšlikumus ietekmes uz vidi novērtējumam;

• Jelgavas pašvaldības administrācijas priekšlikumus ietekmes uz vidi novērtējumam un paustu atbalstu Jelgavas dienvidu apvedceļa 2.variantam;

• Jaunsvirlaukas pagasta padomes priekšlikumus Jaunsvirlaukas pagasta ceļu sistēmas sakārtošanai.

Pamatojoties uz VAS “Latvijas Valsts Ceļi” pieteikumu un sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, Vides pārraudzības valsts birojs sagatavoja un 2007.gada 13.augustā izsniedza Programmu ietekmes uz vidi novērtējumam valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) rekonstrukcijai posmā no Rīgas robežas (9,9. kilometrs) līdz autoceļa 48,5. kilometram, pievienojot tai visas Programmas sagatavošanas laikā Vides pārraudzības valsts birojā saņemtās vēstules (iesniegumi, prasības, priekšlikumi, viedokļi).

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanas laikā Vides pārraudzības valsts birojs saņēma (šīs vēstules bija adresētas arī VAS “Latvijas Valsts Ceļi”):

• Olaines pagasta padomes pārsūtīto A. Jevdokimova iesniegumu ar pieprasījumu nodrošināt piekļūšanu īpašumam “Kastaņi”;

• AS “Latvijas Gāze” Stratēģijas un attīstības daļas informāciju par gāzes regulēšanas stacijas un augsta spiediena sadales gāzesvadu izvietojumu rekonstruējamā autoceļa posma tuvumā;

• A. Austeres – Maspānes, V. Puriņas, A.Aušeikas, M. Jansona un R. Veinberga vēstuli, kurā sniegts teritorijas vides stāvokļa raksturojums, kurā plānota autoceļa A8 paplašināšana un Jelgavas apvedceļa būvniecība, kā arī izteikta

• prasība projekta ietvaros izbūvēt autoceļam A8 paralēlos ceļus un viaduktu izbūvēt tā, lai nodrošinātu piekļūšanu visiem īpašumiem, kuriem tiek slēgtas esošās nobrauktuves no A8, kā arī jānodrošina teritorijas pret applūšanu.

Valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) rekonstrukcijas posmā no Rīgas robežas (9,9. kilometrs) līdz autoceļa 48,5. kilometram ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu sagatavoja SIA ”JZ” sadarbībā ar konsorciju ”SFS Latvian Roads” un 2008.gada 18.februārī VAS “Latvijas Valsts Ceļi” to iesniedza izvērtēšanai Vides pārraudzības valsts birojā.

Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojums sabiedrībai bija pieejams: Olaines pagasta padomē, Meža ielā 2, Jaunolainē; Olaines pilsētas domē, Zemgales ielā 33, Olainē; Ozolnieku novada domē, Stadiona ielā 10, Ozolniekos; Jelgavas pilsētas domē, Lielajā ielā 11, Jelgavā; Jelgavas Reģionālajā pieaugušo izglītības centrā, Svētes ielā 33, Jelgavā; Jaunsvirlaukas pagasta padomē, “Upeskrastos”, Staļģenē; Platones pagasta padomē, “Atspulgos”, Platones pagastā; Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, Rūpniecības ielā 23, Rīgā; Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālajā vides pārvaldē, Kazarmes ielā 17a, Jelgavā un Vides pārraudzības valsts birojā, Rūpniecības ielā 23, Rīgā.

Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas klātienē notika 2008.gada 25.februārī Platones pagasta padomē, “Atspulgos”, Platones pagastā un Jaunsvirlaukas pagasta padomē, “Upeskrasti”, Staļģenē; 2008.gada 26.februārī Jelgavas Reģionālajā pieaugušo izglītības centrā, Svētes ielā 33, Jelgavā; 2008.gada 27.februārī Olaines pagasta kultūras namā, Meža ielā 2, Jaunolainē; 2008.gada 28.februārī Olaines kultūras un sporta centrā, Zeiferta ielā 11, Olainē un Ozolnieku novada domē, Stadiona ielā 10, Ozolniekos.

Platones pagastā likumdošanā paredzēto iespēju piedalīties darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā izmantoja 10 interesenti. Kāds sanāksmes dalībnieks interesējās, kurš no abiem piedāvātajiem autoceļa noslēguma posma variantiem varētu tikt izvēlēts, un norādīja, ka jau pēc ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriedes iedzīvotāji rakstiski ir izteikuši atbalstu 1.variantam, kā arī jautāja, vai ir iespējams izveidot viena līmeņa pieslēgumu valsts galvenajam autoceļam A8; tika jautāts par iespēju būvēt jaunu paralēlu ceļu, kas apkalpotu mājas 5 km apkārtnē, norādot, ka šajā teritorijā jau ir 5 līdz 7 mājas un patlaban tiek būvētas vēl jaunas. Sanāksmes dalībnieki vēlējās uzzināt, kas notiks ar veco ceļu, par plānotajiem pasākumiem trokšņu slāpēšanai, vai tiek paredzēta gājēju celiņu ierīkošana, kad tiek plānota autoceļa rekonstrukcijas uzsākšana, cik īpašnieku varētu skart piedāvātais 2.variants un kā noritēs zemes atsavināšana, kā arī interesējās par iespējamo konstruktīvo risinājumu tiltam pār Platones upi. Platones pagasta izpilddirektors pauda viedokli, ka pašvaldībai pieņemamāks ir piedāvātais 2.variants, kas ir neizdevīgs zemes īpašniekiem, jo varētu tikt skarti līdz 4 zemes īpašumi, kā arī norādīja, ka ap jauno trasi tiek plānota individuālā apbūve, kas izraisīs satiksmes pieaugumu Romas ielā, kurai ir grants segums.

Jaunsvirlaukas pagastā likumdošanā paredzēto iespēju piedalīties darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā izmantoja 29 interesenti. “Līču” īpašnieks vēlējās uzzināt, vai priekšlikumi par projektu būtu jāiesniedz atkārtoti, ja tie jau tika iesniegti pēc ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriedes, atgādinot, ka priekšlikumi bija sagatavoti saistībā ar trokšņa samazināšanu, lietus ūdeņu novadīšanu, gājēju celiņu un veloceliņu ierīkošanu. Sanāksmes dalībnieki interesējās, vai iespējams izbūvēt gājēju tiltu pār ceļu; kā gājēji un velobraucēji šķērsos Lielupi un citas upes; jautāja, kāpēc prettrokšņu sienas ierīkošana paredzēta gar pievedceļu, nevis autoceļu. Kāds sanāksmes dalībnieks interesējās, vai neapplūdīs plānotais tunelis zem ceļa Lielupes malā, norādot, ka šī teritorija pavasaros un rudeņos applūst, kā arī jautāja, vai iespējams nodrošināt izbraukšanu uz tuvējām mājām no plānotās stāvvietas, un vēlējās uzzināt, kur paredzēts novadīt lietus ūdeņus no autostāvvietām. Sanāksmes dalībnieki interesējās, vai vienlaikus projektēs plānoto stāvlaukumu un pievedceļus tam, kā arī izteica priekšlikumu pārvietot projektētās stāvvietas pie “Līčiem” un to pieslēguma mezglu aptuveni 0,5 km tuvāk Jelgavai, kas atrisinātu arī Kārniņu ciema iedzīvotāju piekļuvi automaģistrālei; vēlējās uzzināt, vai mainīsies pašreizējais Jelgavas aplis un kad varētu tikt izstrādāts plānojums attiecībā uz autoceļam pieguļošajām zemēm.

Likumdošanā paredzēto iespēju piedalīties darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā Jelgavas Reģionālajā pieaugušo izglītības centrā izmantoja 21 interesents. Kāds Jelgavas iedzīvotājs interesējās par iespējamajām satiksmes intensitātes izmaiņām un pauda viedokli, ka jāprojektē trīs satiksmes joslas vienā virzienā. Cits iedzīvotājs interesējās, kā no Jelgavas varēs nokļūt uz automaģistrāles. Tika jautāts, kuru Jelgavas apvedceļa variantu rekomendē konsultants, uz kuru pusi no esošā ceļa tiek plānota autoceļa un tiltu paplašināšana, kādā secībā notiks būvniecība, par uzbraukšanas un nobraukšanas iespējām uz automaģistrāles dažādos tās sektoros. Kāds no Jelgavas iedzīvotājiem pauda viedokli, ka līdz ar automaģistrāles izbūvi pieaugs automobiļu plūsma no pilsētas uz apļveida krustojumu, tāpēc ir jārekonstruē arī pilsētas ielas un jāpārskata luksoforu režīmi. Dalībnieki interesējās, kādēļ netiek plānota apļveida krustojuma pārbūve par vairāklīmeņu mezglu. Kāds no sanāksmes dalībniekiem izteica priekšlikumu pārvietot projektētās stāvvietas pie “Līčiem” un to pieslēguma mezglu aptuveni 0,5 km tuvāk Jelgavai, kas atrisinātu arī Kārniņu ciema iedzīvotāju piekļuvi automaģistrālei. Sanāksmes dalībnieki vēlējās uzzināt, vai ceļam būs papildus apgaismojums un citas komunikācijas, kas veiks zemes atsavināšanu, kā tiks kompensēts īpašniekiem un kad tas notiks. Kāds Jelgavas iedzīvotājs ierosināja Jelgavas apvedceļu turpināt līdz Dobeles šosejai. Kāds cits sanāksmes dalībnieks uzskatīja, ka pie apļveida krustojuma ceļu būtu lietderīgi paplašināt uz meža pusi, nenojaucot māju. Savukārt, kāds interesents uzsvēra, ka ceļa rekonstrukcija veicinās Jelgavas attīstību.

Olaines pagastā likumdošanā paredzēto iespēju piedalīties darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā izmantoja aptuveni 70 interesenti. Olaines pagasta padomes priekšsēdētāja norādīja, ka pēc ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriedes pašvaldība rakstiski ir informējusi par Olainītes un Misas pārplūšanu pavasaros un rudeņos, kā arī norādījusi attiecībā par parastā un speciālā transporta piekļūšanas problēmām dzīvojamām mājām. Olaines pagasta plānošanas konsultante atzina, ka piedāvātais projekts atbilst Jaunolaines teritoriālajam plānojumam un pamatā skar tikai Olaines pagastu, ne pilsētu. Plānošanas konsultante norādīja, ka Olaines pagasta teritorijā atrodas daudzi rūpniecības uzņēmumi un atkritumu izgāztuve. Tika norādīts, ka pagasta teritorijas plānojumā autoceļam paredzētā teritorija tiks noteikta kā turpmākās izpētes teritorija, un izteikts viedoklis, ka Satiksmes ministrija nav ņēmusi vērā pašvaldības priekšlikumus, kas ļautu nodrošināt savstarpējās saiknes visā pagastā, proti, saiknes ir nodrošinātas Jaunolaines pusē, bet nav sasaistes ceļa otrai pusei (Olainei) ar Jaunolaini, kā piemēru minot to, ka operatīvais transports ir Olainē, bet Olaines pagastā – Lukoil naftas bāze. Tāpat plānošanas konsultante pievērsa uzmanību tam, ka autoceļš A8 atrodas applūstošajā teritorijā, un Olaines pagastā visā autoceļa posma garumā ir apgrūtināta ūdens notece, uzsverot, ka nepieciešams veikt pasākumus, lai novērstu pārpurvošanos, un vēlējās uzzināt, kā avārijas gadījumos varēs piekļūt Lukoil naftas bāzei, kas ir paaugstinātas bīstamības objekts. Olaines pagasta vides konsultante interesējās, vai ietekmes uz vidi novērtējumā ir izmantota Olaines pagasta izstrādātā vienotā trokšņa stratēģiskā karte un vai ir ievērtēts dzelzceļa radītais papildus troksnis. Kāda dalībniece informēja, ka pēc ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriedes Grēnes ciema iedzīvotāji iesnieguši rakstisku prasību nodrošināt nokļūšanu uz autoceļa A8, un interesējās, kā no Grēnes ciema varēs nokļūt uz Jaunolaini, Olaini, Jelgavu un Rīgu. Sanāksmes dalībnieki interesējās, vai gar autoceļu izveidos jaunus novadgrāvjus, kā no dārzkopības kooperatīva “Ezītis” nokļūs uz autoceļa A8, kā notiks zemes atpirkšana, kā Olaines iedzīvotāji tiks uz Jaunolaines kapiem; cik tuvu mājām drīkst būt autoceļš, kā varēs izbraukt uz paralēlajiem ceļiem, tika uzdots daudz jautājumu, kā no konkrētiem īpašumiem būs iespējams izbraukt uz vietējās nozīmes ceļu un galveno autoceļu. Olaines pagasta padomes priekšsēdētājas vietnieks interesējās, kā Jaunolaines un jauno ciematu iedzīvotāji brauks uz Rīgu, un pauda viedokli, ka virzienā uz Saulkrastiem, Rīgas HES apvedceļu, Ķekavas apli, Bausku, Plakanciema ceļu jāierīko divu līmeņu nobrauktuvi. Sanāksmes dalībnieki vēlējās uzzināt, kādas gaisa piesārņojuma aprēķina metodes tika pielietotas ietekmes uz vidi novērtējumā un kā tiks risināti gaisa piesārņojuma jautājumi; vēlējās saņemt detālāku informāciju par prettrokšņa sienu ierīkošanu; kas notiks ar robežstabiem uz Rīgas un Jelgavas rajonu robežas; vai ir paredzētas pārejas meža dzīvniekiem un informēja, ka pie viadukta un Melnā ezera bieži redzami meža dzīvnieki. Kāds interesents izteica priekšlikumu veidot pilnas shēmas nobrauktuvi līdz Rīgas robežai un Rīgas apvedceļam, kā arī uz Baložu apvedceļu. Dalībnieki interesējās, kas notiks ar Pionieru ielu, kā gājēji nokļūs dzelzceļa stacijā “Jaunolaine”, kā turpmāk kursēs autobuss Rīga – Jaunolaine – Olaine un kāpēc paredzēta dzelzceļa pārbrauktuves pie Grēnēm slēgšana, uzsverot, ka nepieciešams nodrošināt piekļūšanu īpašumiem.

Likumdošanā paredzēto iespēju piedalīties darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā Olaines kultūras un sporta centrā izmantoja 27 interesenti. Sanāksmes dalībnieki interesējas par pieļaujamajiem trokšņa līmeņiem un kā plānots tos nodrošināt, norādot, ka jau tagad troksnis ir traucējošs; kā tiks uzturēts plānotā īpašā troksni slāpējošā asfalta klājums; kas finansēs autoceļa būvniecību un zemes kompensācijas; kā iedzīvotājus ietekmēs ceļš, ja tas caur pilsētu virzīsies pa Zemgales ielu; vai tiks ierīkoti pievedceļi mājām. Iedzīvotāji vēlējās saņemt detālāku informāciju par plānotajiem prettrokšņa pasākumiem un prettrokšņa sienu izvietojumu dabā. Tika ierosināts izstrādāt trokšņu kartes, iekļaujot tajās visus trokšņa avotus. Kāda iedzīvotāja informēja, ka ceļš pie viņas mājām jau tagad applūstot, un interesējās, kas notiks pēc plānotā ceļa izbūves. Olaines būvvaldes arhitekte atgādināja, ka Satiksmes ministrija tika informēta par to, ka projektā piedāvātais 2.pieslēgums Jelgavas virzienā skar notekūdeņu attīrīšanas ietaišu teritoriju, līdz ar to nepieciešams pārvietot plānoto ceļa pieslēgumu aptuveni par 5 m. Kāds interesents centās noskaidrot, vai prettrokšņa siena varēs tikt izmantota reklāmas izvietošanai. Olaines domes priekšsēdētājs informēja, ka 90% Olaines iedzīvotāju ar nepacietību gaida projekta realizāciju, kas nodrošinās pilsētai divas izbrauktuves.

Ozolnieku novadā likumdošanā paredzēto iespēju piedalīties darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā izmantoja 46 interesenti. Sanāksmes dalībnieki vēlējās uzzināt, kas ir šī projekta pasūtītājs, kāda ir projekta lietderība, kā Dalbes ciema iedzīvotāji varēs nokļūt uz autoceļa un piekļūs dzelzceļa stacijai, kad varētu sākties zemes atpirkšana. Tika jautāts par plānotajiem prettrokšņu pasākumiem un meliorācijas sistēmu sakārtošanu. Iedzīvotāji interesējās, kas notiks ar īpašumiem, kas izvietoti starp dzelzceļu un autoceļu, vai kurus sadala autoceļš. Vairāki iedzīvotāji, kam pievienojas arī citi sanāksmes dalībnieki, pauda neizpratni par to, kāpēc vietējais ceļš jāprojektē pāri privātiem īpašumiem, un ierosināja pārcelt to aptuveni 100 m tuvāk mežam. Māju “Akoti” īpašniece sniedza informāciju par 8 mājām, kas atrodas starp tagadējo šoseju un jauno vietējās satiksmes ceļu (posmā no “Skuju” pārbrauktuves līdz Dalbei), norādot, ka pēc autoceļa rekonstrukcijas šīs mājas būs ”iespiestas” starp diviem ceļiem, vienlaikus informējot, ka šo māju iedzīvotāji jau pēc ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriedes ir rakstiski pauduši iebildumus pret šo projektu. Māju “Akoti” īpašniece ierosināja pārcelt esošo elektrolīniju, lai plānoto vietējās satiksmes ceļu varētu pārvietot tuvāk mežam (ierosinājumu atbalsta arī citu blakus esošo īpašumu iedzīvotāji). Ozolnieku novada domes izpilddirektors pauda neizpratni par iesniegumu izskatīšanu, kas tika nosūtīti pēc ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriedes, norādot, ka Ozolnieku novada domes iesniegumā tika sniegta informācija par Misas upes krastā esošo Dalbes dižozolu, kuru viņuprāt tieši skar iezīmētā trase, kā arī vēlējās uzzināt par turpmāko piekļuvi Brīvības cīņās kritušo karavīru kapiem. Tika uzdots daudz jautājumu par piekļuvi konkrētiem īpašumiem. Arī māju “Ceļa Sargi” īpašnieks interesējās, kas notiks ar viņa māju, kas atrodas pie paša ceļa. Vēl daži klātesošie norādīja, ka netika saņemtas atbildes no darbības ierosinātāja uz rakstītajām ierosinājumu un pretenziju vēstulēm, un vēlējās uzzināt par turpmāko ietekmes uz vidi novērtējuma gaitu.

Darba ziņojuma izvērtēšanas laikā Vides pārraudzības valsts birojs saņēma:

• Olaines pilsētas domes vēstuli, kurā norādīts uz dažām neprecizitātēm ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumā, kā arī ierosināts vietējās nozīmes ceļu, kas Olainē virzītos pa Zemgales ielu, izvietot tā, lai netiktu skarta jaunuzbūvētā individuālā māja Olainē, Dalbes ielā 19 un netiktu skarta jaunizbūvējamo Olaines pilsētas notekūdeņu attīrīšanas ietaišu kompleksa teritorija, piedāvājot plānoto ceļu novirzīt pa blakus esošo ceļu. Olaines pilsētas dome pauž neizpratni par darba ziņojuma 5.pielikuma 42.punktā norādīto - pārvadu pār dzelzceļu projektēs Olaines pilsēta.

• Akciju sabiedrības “Latvenergo” vēstuli, kurā norādīts, ka rekonstruējamā autoceļa posmu šķērso AS “Augstsprieguma tīkls” 110 kV un 330 kV elektrolīnijas, kā arī sniegta informācija par AS “Sadales tīkls” piederošām vidējā sprieguma un zemsprieguma elektropārvades līnijām, transformatoru apakšstacijām un citiem objektiem. Vēstulē norādīts, ka darbu veikšanai jāsaņem tehniskie noteikumi no AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls”, kā arī ieteikts AS ”Sadales tīkls” piederošo līniju pārnešanas gadījumā izbūvēt pazemes kabeļu līnijas.

• Jelgavas pašvaldības administrācijas vēstuli, kurā izteikti ierosinājumi transporta kustības uzlabošanai un izteikta piekrišana Jelgavas apvedceļa būvniecības 2.variantam.

• Platones pagasta padomes vēstuli, kurā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, izteikts atbalsts Jelgavas apvedceļa būvniecības 1.variantam.

• Ozolnieku novada pašvaldības administrācijas vēstuli, kurā pausts viedoklis saistībā ar sagatavoto ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu, norādīts uz darba ziņojumā iekļauto pretrunīgo un kļūdaino informāciju un izstrādāti priekšlikumi ziņojuma pilnveidošanai, proti, jāsniedz precīza informācija par Dalbes ozola atrašanos attiecībā pret ceļa trasi, projektējot jauno trasi, jāizmanto Ozolnieku ciema detālprojekta transporta un maģistrāļu shēmu, pretim mājām “Brīvības” ieprojektētais viadukts jāpārceļ uz esošo autoceļu A8 un V1068 krustojumu, ja tas nav iespējams, tad jebkurā gadījumā jānodrošina dzelzceļa šķērsošanu uz ceļa V1068, jāpamato, kāpēc Ozolnieku ciema detālprojekta transporta un maģistrāļu shēmas priekšlikums nav izmantojams.

• Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes atsauksmi par darba ziņojumu, kurā norādīts, ka Jelgavas apvedceļa izveidei būtu vēlams izvēlēties 2.variantu, kā arī rekomendēts noslēguma ziņojumā iekļaut konkrēto ietekmju uz vidi salīdzinājuma kopsavilkumu, rezultātus apkopojot tabulā.

• A. Picalcelmas iesniegumu, kurā norādīts, ka ne visi blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieki tika individuāli informēti par paredzēto darbību, kā tas noteikts spēkā esošā likumdošanā, un iebilsts pret autoceļa rekonstrukcijas ieceri.

• A. Kalniņa iesniegumu, kurā norādīts, ka, realizējot Jelgavas apvedceļa būvniecības 2.variantu, tiks skarti ap 10 ha saimniecības “Apšenieki” zemes platības un līdz ar to, viņaprāt, nebūs iespējama turpmāka lauksaimnieciskās produkcijas ražošana, un tas savukārt kardināli mainīs saimniecības “Apšenieki” īpašnieka dzīves apstākļus. A. Kalniņš ierosina, ka arī atlikusī lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība jātransformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi, jo tā robežojas ar Jelgavas pilsētas apbūvi. Iesniegumā tiek pausts viedoklis par dzīves apstākļu būtisku pasliktināšanos saistībā ar paredzēto darbību, un negatīvās ietekmes daļējai kompensācijai ierosina projekta ietvaros noasfaltēt pagasta ceļu un pieslēgt to jaunbūvējamai maģistrālei. Ja pieslēgums jaunbūvējamai maģistrālei nav iespējams, tad pagasta ceļu savienot ar autoceļu Jelgava – Romas Krogs un noasfaltēt Romas ielu. Iesniegumā izteikts atbalsts Jelgavas apvedceļa būvniecības 1.variantam.

• M. Kukšas vēstuli, kurā pausts viedoklis, ka jau esošais ceļš ietekmē īpašumu “Ceļmalas” Platones pagastā un rada diskomfortu tā iemītniekiem. Vēstulē norādīts, ka M. Kukša piekrīt saņemt naudas kompensāciju par īpašumu, ja saistībā ar plānoto rekonstrukciju to nojauks.

• SIA “Sekvoja” iebildumu - priekšlikumu iesniegumu, kurā norādīts, ka vietējā ceļa trase tiek projektēta pāri SIA “Sekvoja” īrētai saimniecības “Rūķi” zemei un vēl desmit īpašumiem, tāpēc tiek ierosināts vietējās satiksmes ceļa trasi posmā no Skuju pārbrauktuves līdz Dalbei pārvietot Dienvidu elektrisko tīklu esošās augstsprieguma līnijas dienvidu pusē.

• Ozolnieku novada Cenu pagasta potenciāli skarto īpašnieku (“Akoti”, “Rūķi”, “Saulstariņi”, “Noras”, “Dalbes”, “Vijas”, “Laurīši” un “Ķirši” - kopskaitā parakstījušas 17 personas) kolektīvo iebildumu – priekšlikumu iesniegumu, kurā norādīts, ka jau pēc ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriedes rakstiski tika lūgts vietējās nozīmes ceļa trasi posmā no “Skujas” pārbrauktuves līdz Dalbei novirzīt aiz augstsprieguma līnijas gar mežu, kas jau esot izcirsts, kā arī lūgts saglabāt iespēju kājām nokļūt līdz stacijai “Dalbe” un kapiem aiz dzelzceļa pārbrauktuves, kā arī iekārtot meliorācijas sistēmu un piebraucamo ceļu no īpašumiem līdz vietējās nozīmes ceļam. Iesniegumā tiek pausts negatīvs viedoklis par darba ziņojuma sabiedriskās apspriedes norisi, norādīts, ka darba ziņojumā nav atrodamas atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem, izteikta neizpratne par to, vai izmaksājamās kompensācijas īpašniekiem un morālais kaitējums cilvēkiem ir salīdzināmi ar trases pārcelšanas izmaksām.

• M. Šteingoldes vēstuli, kurā pausts viedoklis, ka jau esošais ceļš ietekmē īpašumu “Saulstariņi”, un ierosināts pārcelt jaunbūvējamo vietējās nozīmes ceļa posmu no Skuju pārbrauktuves līdz Dalbei augstsprieguma līnijas dienvidu pusē un izteikta prasība līdz ar jaunā vietējā ceļa būvniecību ierīkot meliorāciju.

• A. Gertsona, L. Didrihsones un A. Sveņķes vēstuli, kurā pausts viedoklis par ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskajām apspriedēm, izteikta neizpratne par, viņuprāt, visdārgākā valsts galvenā autoceļa A8 rekonstrukcijas varianta izvēli, norādīts, ka sabiedriskais transports tiek novirzīts pa mazapdzīvotām vietām, kas liks cilvēkiem vairākus kilometrus mērot kājām, lai nokļūtu līdz autobusu pieturām. Vēstulē pausta neizpratne, kāpēc netiek paredzēti kājnieku vai velosipēdistu celiņi, kā arī norādīts, ka vairākas saimniecības tiks iesprostotas starp plānoto ceļu, grāvjiem vai citiem īpašumiem. Vēstulē arī norādīts, ka īpašums ”Maz-Ķīkuļi” tiek atstāts bez piekļūšanas autoceļam.

• SIA “Defkon”, SIA “DEFKON PLAST”, SIA “EIROLINE”, SIA “Auto fons” un 173 iedzīvotāju parakstīto vēstuli, kurā norādīts uz neprecīzo informāciju par teritoriju, kurā plāno izveidot stāvvietas pie atpūtas vietas “Līči”, kas ar gājēju tuneli savienotu abas ceļa puses. Vēstules autori ierosina ierīkot iecerēto autostāvvietu citā vietā - pretī “Līču” atpūtas kompleksam Vircavas upes pretējā krastā, pār Vircavas upi uzbūvējot gājēju tiltiņu, bet iebraukšanai autostāvvietā izmantojot projektā paredzēto Kārniņu ceļa kustības pārvadu. Savukārt Lietuvas virzienā braucošam autotransportam izveidojot “āboliņa lapas” uzbrauktuvi un nobrauktuvi maģistrāles labajā pusē. Vēstulē norādīts uz vēsturiskās ēkas - magazīnas klēts esamību “Bajāros” un poliuretāna izstrādājumu ražotni ”Kārniņos”, unikāliem senajiem vīna pagrabiem “Sieramuižā”, kas varētu kļūt par tūristu apskates objektiem, ja VAS “Latvijas Valsts Ceļi” ierīkotu autostāvvietu un izveidotu “āboliņa lapas” nobrauktuvi atbilstoši ierosinājumam. Vēstules autori ierosina izveidot gājēju tiltiņu pār Lielupi, izejai uz Ānes ciematu, Iecavas – Jelgavas ceļu un Cukurfabrikas dzelzceļa staciju; “Bajāru” māju īpašnieks pauž bažas par zemes apsaimniekošanu saistībā ar plānoto autoceļa rekonstrukciju; atsevišķu zemju īpašnieki ir pauduši bažas par dalīto īpašumu turpmākās apsaimniekošanas iespējām, nokļūšanu uz autoceļa A8 un tā šķērsošanu (“Mazjūsmiņas”, “Jaunlīči”).

• A. Vilnes, I. Zeizas un Dz. Zeizas pretenziju pret autoceļa A8 rekonstrukciju, kuras rezultātā tiks sadalīs īpašums ”Cīruļi” un tiks radīti finansiāli zaudējumi īpašniekiem.

• S. Rožkova un vēl 29 Sieramuižas iedzīvotāju parakstītu vēstuli, kurā izteikts kategorisks protests pret jaunas automaģistrāles būvēšanu Sieramuižas rajonā un lūgts atrast iespējas to novirzīt tālāk no šī rajona.

• J. Deičmaņa vēstuli, kurā izteikts noraidījums Jelgavas apvedceļa būvniecības ieceres 1.variantam.

• J. Zuja iesniegums, kurā izteiktas bažas par to, ka plānotā prettrokšņa siena pie mājām “Ceļa Sargi” aizsegs sauli, jo attālums līdz mājai ir aptuveni 1 m, kā arī norādīts, ka jau esošais autoceļš ir ietekmējis īpašumu, tāpēc J. Zujs vēlas, lai tiktu izskatīts jautājums par viņa īpašuma atpirkšanu.

• A.Vanjukovas vēstuli, kurā pausts protests pret plānoto valsts galvenā autoceļa rekonstruējamā posma atrašanās vietu un lūgums to novirzīt tuvāk mežam.

Vides pārraudzības valsts birojs, pieaicinot ārštata ekspertus, kā arī ņemot vērā institūciju un sabiedrības komentārus un priekšlikumus, izvērtēja darba ziņojuma atbilstību programmā izvirzītajām prasībām, sagatavoja un 2008.gada 2.aprīlī izsniedza Atzinumu par valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) rekonstrukcijas posmā no Rīgas robežas (9,9. kilometrs) līdz autoceļa 48,5. kilometram ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu, pievienojot tam arī visas saņemtās atsauksmes, vēstules un iesniegumus. Atzinumā par darba ziņojumu tika norādīts, kāda ziņojumā iekļautā informācija papildināma un precizējama, lai noslēguma ziņojums atbilstu izsniegtās programmas un spēkā esošās likumdošanas prasībām.

Ņemot vērā Vides pārraudzības valsts biroja, ekspertu, institūciju un sabiedrības izteiktās prasības un priekšlikumus, tika sagatavots un 2008.gada 1.jūlijā iesniegts izvērtēšanai Vides pārraudzības valsts birojā valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) rekonstrukcijas posmā no Rīgas robežas (9,9. kilometrs) līdz autoceļa 48,5. kilometram ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums. Noslēguma ziņojums sabiedrībai bija pieejams: Olaines pagasta padomē, Meža ielā 2, Jaunolainē; Olaine pilsētas domē, Zemgales ielā 33, Olainē; Ozolnieku novada domē, Stadiona ielā 10, Ozolniekos; Jelgavas pilsētas domē, Lielajā ielā 11, Jelgavā; Jaunsvirlaukas pagasta padomē, “Upeskrastos”, Staļģenē; Platones pagasta padomē, “Atspulgos”, Platones pagastā; Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, Rūpniecības ielā 23, Rīgā; Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālajā vides pārvaldē, Kazarmes ielā 17a, Jelgavā un Vides pārraudzības valsts birojā, Rūpniecības ielā 23, Rīgā, kā arī interneta mājas lapās www.lvceli.lv   un www.vidm.gov.lv/ivnvb.

Noslēguma ziņojuma izvērtēšanas laikā Vides pārraudzības valsts birojs saņēma:

• Ozolnieku novada pašvaldības administrācijas komentārus, kuros norādīts uz neprecizitātēm un ziņojumā iekļauto nekorekto informāciju saistībā ar Ozolnieku novada teritorijas plānojumu 2006. – 2018.gadam, kā arī izteikts priekšlikums projektējamo viaduktu pretim mājām “Brīvības” pārcelt apmēram 300 m uz Rīgas pusi uz esošo viaduktu pāri dzelzceļa pievadam no Cenu stacijas uz ķieģeļu rūpnīcu “Spartaks”, jo, esošo dzelzceļa stigu paplašinot, tā būtu izmantojama autoceļa P100 un pašvaldības ceļa Brankas – Baltpēteri savienošanai, kā arī abu iepriekš minēto ceļu pieslēgšanai A8.

• Jelgavas pašvaldības administrācijas prasību par trokšņa līmeņa samazinošo pasākumu nepieciešamību Jelgavas pilsētas teritorijā gar autoceļu A8 posmā no Vīksnas ielas līdz aplim.

• Olaines pagasta padomes komentārus, kuros norādīts uz neprecizitātēm un nepilnībām esošās situācijas raksturojumā un ziņojumā iekļauto nekorekto informāciju saistībā ar Rīgas reģiona plānojumu, Rīgas rajona teritorijas plānojumu un Olaines pagasta teritorijas plānojumu 2007. – 2020.gadam, kā arī sniegti priekšlikumi tā pilnveidošanai.

• Olaines pilsētas domes prasību autoceļa viaduktam (22.kilometrā) un tiltiem (22,9. un 24,5.kilometrā) paredzēt atsevišķu gājēju/velobraucēju celiņu.

• H. Pielēna – Pelēna prasību nodrošināt piekļūšanu īpašumiem “Maltuves” un “Meža pētīšanas stacija” Ozolnieku novada Cenu pagastā.

Kopumā valsts galvenā autoceļa A8 Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene) rekonstrukcijas posmā no Rīgas robežas (9,9. kilometrs) līdz autoceļa 48,5. kilometram ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskās apspriešanas tika organizētas un noritēja saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto. Pašvaldību attieksme pret paredzēto darbību kopumā ir atbalstoša, vienlaikus gan jāatzīmē, ka Jelgavas pilsētas dome ir izteikusi atbalstu Jelgavas apvedceļa 2.variantam, bet Platones pagasta padome – 1.variantam. Kopumā abi piedāvātie apvedceļa varianti ietekmes uz vidi aspektā ir salīdzinoši līdzīgi un ir pieļaujama jebkura varianta izbūve, taču ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma autori iesaka izvēlēties 2.variantu, kas izvietots tālāk no Jelgavas piepilsētas apbūves. Visa esošā autoceļa A8 trase tiek saglabāta esošajā novietojumā, tās aptuveni 250 m garo posmu, kas virzās gar dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” teritoriju, paredzēts paplašināt uz pretējo pusi, nemainot robežu starp autoceļa nodalījuma joslu un dabas lieguma teritoriju, taču saistībā ar vietējo ceļu tīklu uzlabošanu un papildus izveidi, autoceļa paplašināšanu posmā no 40,7.kilometra līdz lielajam Jelgavas apļveida krustojumam 44,5.kilometrā un jaunā Jelgavas apvedceļa izbūvi tiks skarti daudzi privātie un sabiedrību