Vides pārraudzības valsts birojs

 
Atzinums Nr. 9
par smilts ieguves derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II” Sējas novadā ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu

Derīgs līdz 2011.gada 12.septembrim.

Paredzētās darbības ierosinātājs: SIA „Binders”, vienotais reģistrācijas Nr.40003164644, adrese: Rīgas iela 10, Saulkrasti, Rīgas rajons, LV-2160, tālrunis 7951294.

Noslēguma ziņojuma izstrādātājs – SIA „DekoGeoBalts”, reģistrācijas Nr.40003881918, adrese: K. Ulmaņa gatve 3, Rīgā, LV – 1004.

Pamatojoties uz 2008.gada 15.augustā Vides pārraudzības valsts birojā iesniegto smilts ieguves derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II” ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu, tika uzsākta atzinuma sagatavošanas un izdošanas procedūra saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 19.pantu.

1. Paredzētās darbības nosaukums - smilts ieguve.

2. Paredzētās darbības iespējamā norises vieta - smilts atradne „Lilaste II” Rīgas rajona Sējas novadā, VAS „Latvijas valsts meži” Saulkrastu mežniecības teritorijā nekustamajā īpašumā ar kadastra Nr.80920010443, zemes kopējā platība – 31,7 ha.

3. Īss paredzētās darbības raksturojums

Ietekmes uz vidi novērtējums smilts ieguves derīgo izrakteņu atradnei Lilaste II” tika uzsākts 2006.gada 3.aprīlī, kad Vides pārraudzības valsts birojs, izskatot Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes veikto sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, tam pievienotos materiālus un SIA „Binders” 2006.gada 3.aprīlī iesniegto papildinformāciju, pieņēma lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību paredzētajai darbībai, pamatojoties uz likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4., 11., 14. pantu un 1.pielikuma 25. un 30.punktu.

Smilts ieguve plānota smilts atradnē „Lilaste II” (zemes kadastra Nr. 8092 001 0443, nomas zemes kadastra Nr. 8092 800 0001) Rīgas rajona Sējas novadā. Paredzētā darbība ir jau daļēji izstrādātā esošā smilts ieguves laukuma paplašināšana, kuras rezultātā smilts ieguve paredzēta 14,2 ha platībā. Saskaņā ar ziņojumā sniegto informāciju, norādīts, ka atbilstoši Sējas novada teritorijas plānojumam 2007.-2019.gadam perspektīvais smilts ieguves karjers atrodas uz ieguves rūpniecībai un karjeru izstrādei paredzētās zemes.

Derīgo izrakteņu ieguvei paredzēto pauguraino teritoriju un tās apkārtni patlaban klāj skrajš priežu mežs, vietām ar klajumiem, kuru sedz sūnu un ķērpju zemsega. Saskaņā ar ziņojumā sniegto informāciju, teritorijā ir iespējama sprādzienbīstamu priekšmetu atrašanās, jo iespējams, ka agrāk paredzētās darbības vieta tika izmantota militāro mācību vajadzībām par ko liecina dažādi rakumi kāpā, tranšejas un līdz 1m dziļas bedres.

Smilts atradne „Lilaste II” atrodas Rīgas rajona Sējas novadā, Saulkrastu mežniecības teritorijā, aptuveni 1,2 km no Lilastes ezera. Atradne atrodas apmēram 1,2 km attālumā no valsts galvenā autoceļa A1 „Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži)”. Saskaņā ar ziņojumā sniegto informāciju zeimeļrietumu un rietumu virzienā aptuveni 400 - 700 metru attālumā no karjera atrodas divas elektropārvades līnijas, kuras šķērso piebraucamo ceļu divās vietās. Ņemot vērā iepriekšminēto, paredzētās darbības ierosinātājs, pārvadājot speciālās tehnikas vienības, nedrīkst pārsniegt pieļaujamo augstumu. Tuvākā dabīgā ūdenstilpe – Lilastes ezers - atrodas apmēram 650 m attālumā uz dienvidrietumiem no izpētes teritorijas, bet tuvākā dabīgā ūdenstece, kas ietek Lilastes ezerā, ir Melnupe. Smilts atradnes „Lilaste II” teritorija robežojas ar Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” valdījumā esošajiem īpašumiem. Tuvākā apdzīvotā vieta „Bātciems” atrodas apmēram 1,5 km uz ziemeļrietumiem – rietumiem, viensēta „Grunduļi” un perspektīvā teritorija dzīvojamo māju apbūvei - ciemats „Divezeri” atrodas attiecīgi aptuveni 1 km un 2 km attālumā uz dienvidrietumiem, bet apdzīvotā vieta Lilaste, kas ir Ezerzviedru oficiālais nosaukums, atrodas apmēram 1,5 km uz rietumiem. Ciema teritorijā izvietots arī vasarnīcu kooperatīvs „Salūts” ar apmērām 150 apbūves gabaliem, kā arī Lilastes ciema austrumu daļā atrodas atpūtas komplekss „Lilaste”. Vēl tālāk uz rietumiem izvietots atpūtas komplekss „Medzābaki”. Lilastes upītes kreisajā krastā, aptuveni 2,5 km uz rietumiem no smilts ieguves karjera, atrodas Lilastes ciems Carnikavas pagastā ar apmēram 148 iedzīvotājiem.

Smilts atradnes „Lilaste II” teritorija ietilpst Piejūras zemienes Rīgas līdzenumā uz tā robežas ar Ropažu līdzenumu. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā norādīts, ka zemes virsma izstrādei paredzētajā teritorijā ir pauguraina. Atradne izvietota uz līdz 28 m v.j.l. augstas kāpu grēdas, kuru veido eolas izcelsmes viendabīga smilts.

Smilts atradni „Lilaste II” veido divi iecirkņi - 2002.gada izpētes iecirknis un 2006.gada papildizpētes iecirknis. Saskaņā ar ģeoloģiskās izpētes datiem 2002.gada izpētes iecirknī 16,15 ha platībā atradās līdz 1255,7 tūkstošiem m³ A kategorijas smilts krājumu. Ziņojumā norādīts, ka 2002.gada izpētes iecirkni pabeidza izstrādāt 2007.gada beigās un ka derīgā izrakteņa ieguve veikta saskaņā ar Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes tehniskajiem noteikumiem Nr.3-3/3310. Savukārt 2006.gada izpētes iecirknī 14,24 ha platībā atrodas līdz 1279,2 tūkstošiem m³ A kategorijas smilts krājumu, no tiem zem gruntsūdens līmeņa 76,9 tūkstoši m³ smilts krājumu ar derīgā izrakteņa slāņa biezumu vidēji no 8 līdz 9 m. Kopējā smilts ieguvei paredzētā zemes platība, ieskaitot izstrādāto teritoriju un potenciālo karjera izstrādes teritoriju, sastāda 30,4 ha. Karjera paplašināšanās rezultātā plānots izstrādāt 2006.gada izpētes iecirkni. Šajā iecirknī derīgais materiāls pēc dabas resursu veidiem klasificējams kā smilts, atsiju smilts, bet pēc rupjuma moduļa - ļoti smalka smilts. Iegūto smilts materiālu plānots izmantot drenējošā slāņa izveidei ceļu būvniecībā un bituminizētu maisījumu gatavošanai. Smilts ieguve paredzēta virs pazemes ūdens līmeņa. Atbilstoši ziņojumam norādītajam gruntsūdens līmenis 2006. gada izpētes iecirknī fiksēts 4,4 – 21,2 m dziļumā pie augstuma atzīmēm 5,3 – 7,3 m v.j.l., bet 2002. gada izpētes iecirknī 2,5 – 18,5 m dziļumā pie augstuma atzīmēm 7,5 – 8,6 m v.j.l. Atradnes laukumā ir vienots gruntsūdens līmenis, kurš pazeminās uz dienvidrietumiem Lilastes ezera virzienā. Tā līmeņa sezonālās svārstības saistītas galvenokārt ar nokrišņu daudzumu un nepārsniedz 1 m. Dzeramā ūdens ieguvei tiek izmantots galvenokārt Gaujas horizonta ūdens. Ņemot vērā, ka SIA „Binders” smilts ieguve tiek plānota līdz gruntsūdens līmenim, tad karjera darbības rezultātā netiek prognozēta ietekme uz dzeramā ūdens resursiem apkārtējās viensētās.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā norādīts, ka pirms smilts ieguves uzsākšanas, tiks veikta teritorijas apsekošana, lai izmeklētu teritoriju ar metālu detektoru un izvērtētu sprādzienbīstamu priekšmetu esamību teritorijā, ņemot vērā apstākli, ka teritorija agrāk izmantota militāriem mērķiem. Teritorijas apsekošanai tiks pieaicināti nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā norādīts, ka derīgo izrakteni vispirms izstrādās karjera ziemeļaustrumu galā, bet pēc tam virzīsies uz dienvidrietumiem. Smilts ieguve plānota ar atklāto paņēmienu – ekskavatoru Komatsu PC 210 LC, ieguvi veicot divās pakāpēs. Paredzētais izstrādes augstums ir 7,5 m. Vietās, kur izstrādes augstums pārsniegs ekskavatoram pieļauto drošības augstumu, materiālu paredzēts nostumt ar buldozeru. Izstrādes robežas tiks noteiktas, ievērojot nepieciešamo atkāpi no karjera malas.

Smilts ieguvi plānots veikt 70 dienas gadā 8 stundas dienā, gadā paredzot iegūt 70000 m³ smilts. Smilts transportēšanai paredzēts izmantot pārsegtas kravas automašīnas. Plānotā satiksmes intensitāte ir 80 automašīnas dienā. Ziņojumā norādīts, ka precīzu izstrādes darbu kalendāro plānu paredzēt nevar, jo nav iespējams prognozēt tirgus pieprasījumu.

Ziņojumā ir nosacīti izvērtētas smilts ieguves vietu alternatīvas, jo SIA “Binders” uz ziņojuma sagatavošanas brīdi nav juridisku tiesību uz atradnes „Lilaste”, atradnes „Gauja”, atradnes “Ķeipāni” un atradnes “Silciems” nogabaliem:

• smilts atradnes „Lilaste II” paplašināšana;

• smilts ieguve atradnē „Lilaste”

• smilts ieguve atradnē „Gauja”

• smilts ieguve atradnē “Ķeipāni”

• smilts ieguve atradnē “Silciems”.

Izvērtējot piedāvātās alternatīvas, secināts, ka vismazāko ietekmi uz vidi radīs smilts ieguve smilts atradnē „Lilaste II”, atradnē “Ķeipāni” un “Silciems”, taču atradnēs “Ķeipāni” un “Silciems” iegūstamais smilts materiāls neatbilst izvēlētajam kritērijam (derīgo izrakteņu atbilstība autoceļu būvniecības LVS 180:199 prasībām.) un to potenciāls ir neliels, kā arī ir jāizbūvē pievedceļš. Savukārt smilts ieguve atradnē „Lilaste” un „Gauja” radīs negatīvu ietekmi uz vidi, jo atradne „Lilaste” izvietota Rīgas līča akvatorijā Lilastes tuvumā, kā arī tās tiešā tuvumā atrodas Latvijas NATURA 2000 Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija - dabas parks „Piejūra”, bet atradnē „Gauja” smilts ieguve paredzēta Gaujas gultnē, kā arī jāiekārto smilts uzkrāšanas laukums piekrastes joslā un jāizbūvē piebraukšanas ceļi. Līdz ar to izvērtējot dabas vides, sociālos un ekonomiskos aspektus saskaņā ar izvēlētajiem novērtējuma kritērijiem, kā arī ņemot vērā, ka derīgie izrakteņi netiks iegūti zem gruntsūdens līmeņa, par piemērotāku uzskatāma jau esošās atradnes „Lilaste II” paplašināšana. Ziņojumā norādīts, ka smilts ieguvei derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II” iespējamo tehnoloģiju alternatīvas nav.

Smilts ieguves paredzētajai teritorijai no valsts galvenā autoceļa A1 „Rīga (Baltezers) - Igaunijas robeža (Ainaži)” var piebraukt pa diviem maršrutiem – pa vietējo ceļu ar asfaltbetona segumu līdz apdzīvotai vietu „Ezerzviedri” (maršruts 1a) un tālāk 1,8 km pa grantētu ceļu, tad nogriežoties pa meža ceļu ar šķembu un grants segumu (1 km), vai no Saulkrastu apvedceļa gar karjera ziemeļaustrumu malu (maršruts 1b). Smilts transportēšanas maršrutu var iedalīt 2 posmos – pievedceļš un pagasta vietējas nozīmes ceļš. Transportēšanas maršruta kopējais garums ir aptuveni 2,3 km. Pievedceļa garums ir 1,5 km, ar grants un dolomīta šķembu segumu. Pievedceļš pievienojas pagasta vietējas nozīmes ceļam ar grants segumu, bet gar apdzīvoto vietu Ezerzviedri (aptuveni 200 metrus) ceļu klāj asfaltbetona segums. Tālāk pagasta vietējas nozīmes ceļš pievienojas valsts nozīmes galvenajam autoceļam A1 „Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži)”. Pievedceļu smilts ieguves vietai ieskauj mežs.

Piebraucamie grants ceļi, gan koplietošanas, gan meža ceļš uz karjeru, visā posmā līdz asfaltbetona segumam tiek regulāri labots, darbus veic karjera apsaimniekotājs ceļu būves firma SIA „Binders”. Saskaņā ar ziņojumā iekļauto informāciju, ceļu labošanas darbi tiek veikti sadarbībā ar pašvaldību. Administrācijas vajadzībām tiek plānots izmantot celtniecības vagoniņu. Darbinieku vajadzībām nepieciešamo dzeramo ūdeni paredzēts iegādāties mazumtirdzniecībā. Veidojošos sadzīves atkritumus paredzēts nodot licencētām atkritumu apsaimniekotājfirmām. Smilts ieguves laukumā netiek plānoti specializētā transporta remontdarbi.

Noslēguma ziņojumā iekļautā informācija par gaisu piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas aprēķiniem liecina, ka normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības dzīvojamās apbūves apkārtnē netiks pārsniegtas.

Ziņojumā norādīts, ka normatīvajos aktos noteiktās trokšņa robežvērtības dzīvojamās apbūves teritorijās ( „Bates”, Ezerzviedri”, „Kontrole”, „Lielsiliņi”, „Lilastes” stacija, „Medzābaki”, „Siliņi” un „Zviguļi”) jau ir pārsniegtas no 0,9 dB līdz 7,3 dB. Ziņojumā norādīts, ka veicot smilts ieguvi atradnē „Lilaste II” ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā norādītajos apjomos, trokšņa rādītāju līmeņa vērtības pieaugs nenozīmīgi – par 0,1 dB “Kailās”, „Lielsiliņos”, „Medzābakos”, „Siliņos” un „Zviguļos”, par 0,2 dB „Batēs” un Pabažu pagastā, bet dzīvojamo māju teritorijā „Kontrole” un „Lilastes” stacijā nepieaugs. Visvairāk trokšņa līmenis pieaugs (par 2,3 dB) dzīvojamo māju teritorijās „Ezerzviedros”, sasniedzot 62 dB. Līdz ar to ieteicams smilts ieguves laikā samazināt kravas transporta kustību līdz 4 transporta vienībām stundā gar apdzīvoto vietu „Ezerzviedri” vai arī novirzot nepieciešamās smilts transporta vienības pa citiem maršrutiem, kas neiet tieši gar šo dzīvojamo māju rajonu vai arī jāparedz trokšņa samazināšanas pasākumi.

Ziņojumā norādīts, ka 2003.g. maijā, pirms karjera „Lilaste II” izveides, derīgo izrakteņu atradnes teritorija tika apsekota dabā. Saskaņā ar ziņojuma pievienoto atzinumu, teritorijā tika konstatēts viens biotops – iekšzemes kāpa, bet derīgo izrakteņu atradnes teritorijā netika konstatētas īpaši aizsargājamās sugas vai biotopi. Atkārtoti darba ziņojuma izstrādes laikā 2007.gada 16.janvārī tika apsekota smilts atradnes „Lilaste II” teritorija un veikta teritorijas bioloģiskās daudzveidības izpēte, kuras laikā teritorijā tika secināts, ka norokamā kāpa atbilst biotopam „Mežainās jūrmalas kāpas”, kas iekļauta Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumu Nr.421 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” pielikumā, kā arī, ka derīgo izrakteņu atradnes teritorijā nav konstatētas īpaši aizsargājamās sugas. Taču eksperta atzinumā tika norādīts, ka atradnes apsekojums dabā veicams veģetācijas periodā. Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumā norādīts, ka ņemot vērā, ka darba ziņojumam pievienotais eksperta atzinums nebija atbilstoši noformēts, kā arī šis apsekojums netika veikts veģetācijas periodā, paredzētās darbības ierosinātājs veica atkārtotu teritorijas apsekošanu veģetācijas periodā 2008.gada 19.jūnijā. Darba veikšanai tika piesaistīta SIA „VZS Birojs” Vides un dabas aizsardzības vecākā speciāliste, sertificēta eksperte Egita Grolle. Eksperta atzinumā norādīts, ka pētāmo teritoriju veido kāpa, kas definējama kā iekšzemes kāpa, kā arī, ka biotops neatbilst klasifikācijai „Mežainas jūrmalas kāpas”, kas ir Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājams biotops, jo zemes gabals neatrodas tiešā jūras tuvumā, bet vairāk kā 2 km attālumā no tās, biotopu atdala gan valsts galvenais autoceļš A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži), gan Saulkrastu apvedceļš, gan arī dzelzceļa līnija Rīga – Rūjiena. Biotopa „Mežainas jūrmalas kāpas” aizsardzības galvenais mērķis ir saglabāt bioloģisko daudzveidību un vairāku retu un aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu ekoloģiskās nišas, kā arī, lai, nocērtot kokus, nesāktos kāpas degradācija un līdz ar to arī jūras krasta izskalošanās vēja un nokrišņu erozijas rezultātā vai kāpas pārvietošanās, apdraudot blakus esošos biotopus un apbūvi. Konstatētais biotops neatbilst arī Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamam biotopam „Klajas iekšzemes kāpas ar iesirmās kāpsmildzenes Corynephorus canescens pļavām”, jo kāpa ir apaugusi ar priedi, saglabājušies tikai nelieli atklāti laukumi. Konstatētā suga - iesirmā kāpsmildzene, kas raksturo šādu biotopu, sastopama vien dažos atsevišķos eksemplāros - vietā, kas pakļauta stiprai izmīdīšanai un izbraukāšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka derīgo izrakteņu atradnes teritorijā nav konstatētas īpaši aizsargājamās sugas vai biotopi un līdz ar to netiek prognozēta ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem.

Tuvākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kas ir arī Latvijas “NATURA 2000” Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija, Ādažu aizsargājamo ainavu apvidus, kurā ietilpst dabas liegums Lieluikas un Mazuikas ezeri, atrodas apmēram 0,5 km uz austrumiem, dienvidaustrumiem no smilts atradnes. Aptuveni 1,5 km attālumā uz ziemeļrietumiem, rietumiem, dienvidrietumiem no plānotā karjera teritorijas, otrpus valsts galvenajam autoceļam A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži), stiepjas īpaši aizsargājamā Latvijas NATURA 2000 dabas teritorija – dabas parks „Piejūra”. Ņemot vērā paredzētās darbība raksturu, izvietojumu un ieguves plānu, kas neparedz iegūt smilti zem gruntsūdens līmeņa, paredzētās darbības rezultātā ietekme uz Latvijas NATURA 2000 Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām netiek prognozēta un paredzētā darbība negatīvi neietekmēs Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritorijas (NATURA 2000) - dabas parka „Piejūra” un aizsargājamo ainavu apvidu „Ādažu”, dabas liegumu „Lieluikas un Mazuikas ezeri” ekoloģiskās funkcijas un integritāti.

Karjeram paredzētās teritorijas apkārtnē nav neviena ne valsts, ne vietējās nozīmes aizsargājamā kultūrvēsturiskā objekta.

Vides pārraudzības valsts birojs, pamatojoties uz izvērtētās dokumentācijas analīzi, secina, ka:

• paredzēta esoša smilts ieguves atradnes „Lilaste II” paplašināšana;

• 2002.gada izpētes iecirknī smilts ieguve pabeigta 2007.gadā;

• smilts ieguve plānota 2006.gada izpētes iecirknī 14,24 ha platībā;

• 2006.gada 3. oktobrī smilts krājumiem ir noteikts smilts ieguves limits (kvota) laika periodam no 2007.gada līdz 2030.gadam 1279,2 tūkst m³;

• atbilstoši Sējas novada teritorijas plānojumam plānotā karjera teritorija (zemes gabals ar kadastra Nr. 8092-001-0443 ar kopējo zemes platību 32,7 ha) ir noteikta kā derīgo izrakteņu ieguves teritorija;

• atradnes „Lilaste II” teritorija gan līdzšinējā, gan paplašināšanās rezultātā paredzamais izrakteņu ieguves iecirknis atrodas salīdzinoši augstā, sausā vietā. Teritorijas reljefs paugurains līdz 28 m v.j.l. Atradni veido eolas izcelsmes viendabīga smilts.

• lai veiktu smilts ieguvi, nav nepieciešama gruntsūdens līmeņa pazemināšana;

• smilts ieguve derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II” nav paredzēta zem gruntsūdens līmeņa. Netiek prognozēts, ka derīgo izrakteņu ieguves rezultātā varētu tikt ietekmēta individuālā ūdensapgāde tuvākajās mājās. Apkārtējās teritorijas hidroloģiskā tīkla režīms ieguves darbu gaitā netiks ietekmēts.

• karjera izstrādi paredzēts veikt divās pakāpēs ar ekskavatoru Komatsu PC 210 LC, tam strādājot ar tiešo kausu. Smilts ieguvi paredzēts veikt 70 dienas gadā 8 stundas dienā, izņemot brīvdienas un svētku dienas;

• karjerā nav paredzēta iegūtā smilts materiāla apstrāde. Tā izvešana plānota ar apsegtām kravas automašīnām;

• meliorācijas tīkli atradnes teritorijā nav izvietoti. Atradnes „Lilaste II” tuvumā, rietumos esošajā starpmorēnas ieplakas purvā, ierīkots grāvis tās nosusināšanai;

• pētāmo teritoriju veido kāpa, kas atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam pievienotajiem ekspertu atzinumiem, definējama kā iekšzemes kāpa un šis biotops neatbilst klasifikācijai „Mežainas jūrmalas kāpas”, kā arī neatbilst Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamam biotopam „Klajas iekšzemes kāpas ar iesirmās kāpsmildzenes Corynephorus canescens pļavām”. Pētāmajā teritorijā nav konstatētas īpaši aizsargājamās sugas vai biotopi, kā arī vēsturiski, arheoloģiski un kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti;

• paredzētās darbības rezultātā netiek prognozēta būtiska ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un īpaši aizsargājamiem biotopiem;

• ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā iekļautie paredzētās darbības gaisu piesārņojošo vielu (cietās daļiņas PM10) izkliedes modelēšanas aprēķini liecina, ka normatīvos noteiktās robežvērtības atradnei tuvāko dzīvojamo māju apkārtnē netiks pārsniegtas;

• normatīvajos aktos noteiktās trokšņa robežvērtības dzīvojamās apbūves teritorijās („Bates”, „Ezerzviedri”, „Kontrole”, „Lielsiliņi”, „Lilastes” stacija, „Medzābaki, „Siliņi” un „Zviguļi”) jau ir pārsniegtas no 0,9 dB līdz 7,3 dB. Paredzētās darbības rezultātā trokšņa vērtību iespējamais pieaugums ir dažas desmitdaļas no decibela, un līdz ar to var uzskatīt, ka paredzētā darbības rezultātā trokšņa līmenis apkārtnē nozīmīgi nepaaugstināsies, un tas praktiski saglabāsies patreizējā esošā fona līmenī. Visvairāk (līdz 2,3 dB) trokšņa līmenis pieaugs dzīvojamo māju teritorijās „Ezerzviedros”, sasniedzot 62 dB dienas laikā. Tādējādi obligāti saglabājama meža josla ap karjeru vismaz tā izstrādes laikā, lai nepieļautu trokšņa līmeņa turpmāku palielināšanos dzīvojamās apbūves teritorijās un atkarībā no faktiskajiem trokšņu līmeņiem var būt neieciešami papildus trokšņu samazināšanas pasākumi.

• ziņojumā prognozēts, ka saimnieciskās darbības objekti un privātīpašumi, kurus potenciāli varētu negatīvi ietekmēt paredzētā darbība, atrodas ap Lilastes ezeru – apdzīvota vieta „Ezerzviedri”, potenciāls ciemats „Divezeri”, „Grunduļu” mājas, tūrisma mītne „Medzābaki”, kā arī Bātciema iedzīvotāji, taču šīs ietekmes netiek prognozētas kā nozīmīgas.

• ne darba ziņojuma, ne noslēguma ziņojuma, ne teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas laikā būtiski iebildumi pret karjera izveidi netika saņemti;

• ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā nav konstatēti izslēdzoši apstākļi, kas nepieļautu derīgo izrakteņu ieguvi derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II”.

• Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2006.gada 20.marta ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un tam pievienotie materiāli – 21 lapa.

• 2006.gada 3.aprīļa SIA „Binders” papildus informācija par smilts ieguvi derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II”– 1 lapa.

• 2006.gada 3.aprīļa Vides pārraudzības valsts biroja lēmums Nr.192 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu paredzētajai darbībai – 2 lapas.

• 2006.gada 5.aprīļa SIA „Binders” iesniegums ietekmes uz vidi novērtējuma Programmas sagatavošanai – 1 lapa.

• Vides pārraudzības valsts biroja 2006.gada 23.novembra Programma ietekmes uz vidi novērtējumam smilts ieguvei derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II” - 5 lapas.

• Ietekmes uz vidi novērtējums smilts ieguvei derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II”, darba ziņojums – 1 sējums, 202 lapas.

• Ietekmes uz vidi novērtējums smilts ieguvei derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II”, darba ziņojuma kopsavilkums –1 sējums, 21 lapa.

• Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma 2007.gada 4.aprīļa sabiedriskās apspriedes protokols un tam pievienotie materiāli – 6 lapas.

• Vides pārraudzības valsts biroja 2007.gada 3.maija atzinums par smilts ieguves derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II” Sējas novadā ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu – 5 lapas.

• Ietekmes uz vidi novērtējums smilts ieguves derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II”, noslēguma ziņojums – 1 sējums, 177 lapas.

• Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2008.gada 3.septembra vērtējums par smilts ieguvi derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II”- 1 lapa.

5. Informācija par paredzētās darbības novērtēšanas procesā apkopotajiem ieinteresēto pušu viedokļiem un argumentiem (tai skaitā par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem)

Informatīvie materiāli par SIA „Binders” sagatavoto pieteikumu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrai par smilts ieguvi derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II” bija pieejami Sējas pagasta padomē, „Jēņi”, p/n „Murjāņi”, Sējas pagastā, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, Rūpniecības ielā 23, Rīgā, SIA „Binders”, Rīgas ielā 10, Saulkrastos un Vides pārraudzības valsts birojā Rūpniecības ielā 23, Rīgā. Tā kā pēc paziņojuma publicēšanas likumdošanā noteiktajā laikā netika saņemti pieprasījumi paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas veikšanai, Vides pārraudzības valsts birojs sagatavoja un 2006.gada 23.novembrī izsniedza Programmu ietekmes uz vidi novērtējumam smilts ieguvei derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II” Sējas novadā.

SIA „Binders” uzdevumā ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu par smilts ieguvi derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II” sagatavoja SIA “Ekohelp” un 2007.gada 14.martā to iesniedza izvērtēšanai Vides pārraudzības valsts birojā. Darba ziņojums bija pieejams sabiedrībai Sējas novada domē, „Jēņi”, p/n „Murjāņi”, Sējas pagastā, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, Rūpniecības ielā 23, Rīgā un Vides pārraudzības valsts birojā Rūpniecības ielā 23, Rīgā.

Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana klātienē notika 2007.gada 4.aprīlī Lojas kultūras namā, p/n „Murjāņi”, Sējas novadā. Sabiedriskajā apspriešanā piedalījās 5 interesenti. Sabiedriskās apriešanas protokolā norādīts, ka prezentāciju par smilts ieguvi derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II” paredzētās darbības ierosinātāja uzdevumā, sniedza SIA „Ekohelp” pārstāvis. Pēc prezentācijas, jautājumi par ziņojuma saturu, kā arī ierosinājumi un priekšlikumi netika saņemti. Arī darba ziņojuma izvērtēšanas laikā Vides pārraudzības valsts birojs nesaņēma nevienu ierosinājumu un priekšlikumu darba ziņojuma pilnveidošanai.

Vides pārraudzības valsts birojs, ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas rezultātus, izvērtēja darba ziņojuma atbilstību programmā izvirzītajām prasībām, sagatavoja un 2007.gada 3.maijā izsniedza Atzinumu par smilts ieguves derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II” Sējas novadā ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu. Atzinumā par darba ziņojumu tika norādīts, kāda ziņojumā iekļautā informācija papildināma un precizējama, lai noslēguma ziņojums atbilstu izsniegtās programmas un spēkā esošās likumdošanas prasībām.

Ņemot vērā Vides pārraudzības valsts biroja prasības, tika sagatavots un 2008.gada 15.augustā iesniegts izvērtēšanai Vides pārraudzības valsts birojā SIA „Binders” smilts ieguves derīgo izrakteņu atradnē „Lilaste II” Sējas novadā ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums, kuru sagatavojusi SIA „DekoGeoBalts”. Noslēguma ziņojums sabiedrībai bija pieejams Sējas novada domē, „Jēņi”, p/n „Murjāņi”, Sējas pagastā, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, Rūpniecības ielā 23, Rīgā un Vides pārraudzības valsts birojā Rūpniecības ielā 23, Rīgā, kā arī interneta mājas lapā www.binders.lv un www.vidm.gov.lv/ivnvb.

Noslēguma ziņojuma izvērtēšanas laikā Vides pārraudzības valsts birojs saņēma Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes atsauksmi, kurā norādīts, ka VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldei nav iebildumu pret paredzētās darbības realizāciju, jo paredzamā darbība paredz jau daļēji izstrādāta smilts ieguves laukuma, ko veido iekšzemes kāpa, paplašināšanu par 14,2 ha, kā arī smilts ieguve tiks veikta virs gruntsūdens līmeņa un neskar īpaši aizsargājamās teritorijas un biotopus.

Saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā iekļauto informāciju, lai apzinātu vietējo iedzīvotāju viedokli par plānoto smilts ieguvi, ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros, papildus likumdošanā noteiktajā kartībā notikušajām sabiedriskajām apspriešanām, netika veikta speciāla iedzīvotāju aptauja. Telefoniskā aptaujā tika aptaujāts mednieku kolektīvs „Vanagi”, kā arī tuvākās esošās tūrisma mītnes „Lilaste” un „Medzābaki’. Ziņojumā norādīts, ka mednieku kolektīva „Vanagi” vadītāja paustā attieksme pret projekta realizāciju nav ne atbalstoša, ne arī noraidoša, tūrisma mītnes „Lilaste” īpašnieka viedoklis ir vairāk pozitīvs un atbalstošs, jo ir iespējams iegādāties smilti būvniecības vajadzībām, bet tūrisma mītnes „Medzābaki’ pārstāvis ir norādījis, ka nekādas neērtības komercdarbībai karjera darbība nerada. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā norādīts, ka Sējas novada dome plānoto darbību atbalsta.

6. Obligātie nosacījumi un turpmākajā projektēšanā veicamie pasākumi

Noslēguma ziņojums un Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par šo ziņojumu iesniedzams Sējas novada domē. Vides pārraudzības valsts biroja atzinuma obligātie nosacījumi un turpmākajā projektēšanā veicamie pasākumi stājās spēkā tikai tādā gadījumā, ja tiek saņemts likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 21.pantā noteiktais akcepts paredzētās darbības realizācijai kārtībā, kādā noteikta Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumos Nr.355 “Paredzētās darbības akceptēšanas kārtība”.

Obligātie nosacījumi un turpmākajā projektēšanā veicamie pasākumi smilts ieguvei derīgo izrakteņu atradnē “Lilaste II” :

• Meža zemes transformācijas jautājumi jārisina atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumos Nr.806 “Meža zemes transformācijas noteikumi” noteiktajam.

• Smilts ieguve plānojama atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā noteiktajiem nosacījumiem; nav pieļaujamas darbības, kas varētu pazemināt esošo gruntsūdens līmeni, tai skaitā, derīgo izrakteņu ieguve zem gruntsūdens līmeņa.

• Turpmākajā projektēšanā jāprecizē trokšņa diskomforta zonas skartās apdzīvotās teritorijas un viensētas un jādetalizē pasākumi trokšņa izplatības ierobežošanai to tuvumā (tajā skaitā pret apdzīvotu vietu „Ezerzviedri”, noslēguma ziņojumā nepieciešamos nosacījumus darba laikam un smilts transportēšanai), lai nodrošinātu Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumos Nr.597 „Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” noteiktos vides trokšņa robežlielumus mazstāvu dzīvojamo ēku teritorijā, un jānodrošina to ieviešana, realizējot projektu. Vismaz uz karjera izstrādes laiku jāsaglabā meža zona ap karjeru dzīvojamās apbūves virzienā, lai nepalielinātos trokšņa līmenis tajā. Pretējā gadījumā nepieciešama papildus prettrokšņa pasākumu realizēšana, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasības.

• Karjera darbības laikā jānodrošina paredzētie gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi (smilts kravu pārsegšana), lai nodrošinātu Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.588 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus.

• Par komunālo notekūdeņu un sadzīves atkritumu izvešanu jānoslēdz līgumi ar atbilstošām apsaimniekotājfirmām.

• Darbības karjerā jāveic, nepieļaujot naftas produktu noplūdi no autotransporta un specializētās tehnikas, paredzot nepieciešamos drošības pasākumus tehnisku negadījumu nepieļaušanai un likvidēšanai.

• Pirms derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanas jāsaņem derīgo izrakteņu ieguves atļauja (licence) atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 24. aprīļa Nr.280 noteikumos Nr.280 „Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas un ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība” noteiktajam.

• Smilts ieguve atradnē „Lilaste II” jāveic atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumu Nr.779 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” prasībām.

• Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošana jāveic atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 19.maija noteikumu Nr.394 "Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas kārtība" prasībām.

• Karjera rekultivācija jāveic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

• Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē jāpieprasa un jāsaņem vides aizsardzības tehniskie noteikumi paredzētās darbības veikšanai.

Vides pārraudzības valsts biroja lēmums

Ņemot vērā iepriekš minēto informāciju un likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 20.panta pirmo daļu, Vides pārraudzības valsts birojs nolemj rekomendēt SIA „Binders” smilts derīgo izrakteņu atradnē “Lilaste II” projekta turpmāko izstrādi atbilstoši noslēguma ziņojumā paredzētajiem risinājumiem un šajā atzinumā izvirzītajiem nosacījumiem.

Šo Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu var apstrīdēt Vides ministrijā mēneša laikā no atzinuma spēkā stāšanās dienas.

2008.gada 12.septembrī.

IVN pabeigts
IVN tiek veikts
IVN piemērots
IVN nav piemērots
IVN pārtraukts

Lapa atjaunota: 17.09.2008
Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz VP valsts biroju obligāta
Copyright ©  VP valsts birojs