Vides pārraudzības valsts birojs

English version
  IVN procedūra
  Projekti
  Informācija

 
Nr. 8
par dolomīta ieguves derīgo izrakteņu atradnē „Lauce” zemes īpašumos „Pelši” un „Sīļi” Sērenes pagastā ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu

Derīgs līdz 2011.gada 26.augustam.

Paredzētās darbības ierosinātājs: SIA „Garkalnes Grants”, reģistrācijas Nr.40003486521, adrese: Vidzemes šoseja 1, Garkalne, Garkalnes pagasts, Rīgas rajons, LV - 2137.

Noslēguma ziņojuma izstrādātājs – SIA „Geo Consultants”, reģistrācijas Nr.40003340949, adrese: Olīvu ielā 9, Rīgā, LV – 1004.

Pamatojoties uz 2008.gada 21.jūlijā Vides pārraudzības valsts birojā iesniegto dolomīta ieguves derīgo izrakteņu atradnē „Lauce” zemes īpašumos „Pelši” un „Sīļi” Sērenes pagastā ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu, tika uzsākta atzinuma sagatavošanas un izdošanas procedūra saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 19.pantu.

1. Paredzētās darbības nosaukums - dolomīta ieguve.

2. Paredzētās darbības iespējamā norises vieta - dolomīta atradne „Lauce” Aizkraukles rajona Sērenes pagastā, SIA “Garkalnes Grants” piederošajos zemes īpašumos „Pelši” (kadastra Nr.32800020102, zemes gabala platība – 17,4 ha) un „Sīļi” (kadastra Nr.32800020128, zemes gabala platība – 39,7 ha).

3. Īss paredzētās darbības raksturojums
Ietekmes uz vidi novērtējums dolomīta ieguvei SIA „Garkalnes Grants” piederošajos zemes īpašumos „Pelši” (kadastra Nr.32800020102, zemes gabala platība – 17,4 ha) un „Sīļi” (kadastra Nr.32800020128, zemes gabala platība – 39,7 ha) Aizkraukles rajona Sērenes pagastā tika uzsākts 2007.gada 7.decembrī, kad Vides pārraudzības valsts birojs, izskatot SIA „Garkalnes Grants” 2007.gada 4.decembra Iesniegumu ietekmes uz vidi novērtējumam dolomīta ieguvei atradnē „Lauce”, pieņēma lēmumu Nr.584 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu paredzētajai darbībai, pamatojoties uz likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4.pantu un šā likuma 1.pielikuma “Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams” 25.punktu.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā sniegta informācija, ka dolomīta ieguve paredzēta SIA „Garkalnes Grants” piederošajos zemes īpašumos „Pelši” (kadastra Nr.32800020102, zemes gabala platība – 17,4 ha) un „Sīļi” (kadastra Nr.32800020128, zemes gabala platība – 39,7 ha) 52 ha platībā. Zemes gabali izvietoti agrāk neizmantotā derīgo izrakteņu atradnes „Lauce” teritorijā Aizkraukles rajona Sērenes pagastā. Atbilstoši Sērenes pagasta teritorijas plānojumu 2008.-2020.gadam perspektīvais dolomīta ieguves karjers atrodas uz ieguves rūpniecībai un karjeru izstrādei paredzētās zemes.

Visa karjeram paredzētā teritorija ir bijusi klāta ar mežu, kas pakāpeniski tiek izcirsts, līdz ar to patlaban teritorijā ir gan mežs, gan izcirtumi. Derīgo izrakteņu ieguvei paredzētā teritorija izvietota Daugavas kreisajā krastā apmēram 2 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu ūdenskrātuves. Tā izvietota starp Lauces upi, kas tek aptuveni 100 m uz austrumiem no zemes gabala robežas, un 1.šķiras valsts autoceļu P86 Sērene – Nereta, kas virzās gar zemes gabala rietumu robežu. Zemes gabali „Sīļi” un „Pelši” robežojas ar privātām meža zemēm (zemes gabaliem ar kadastra Nr. 3280020057, 3280020217, 3280020033, 3280020159, 3280030314, 3250030011, 3280020181, 3280020197, 3280020196, 3250030020, 3250030038, 3250030220 un 3250030035). Tuvākās dzīvojamās mājas „Daigas” atrodas apmēram 250 m uz rietumiem, dzīvojamās mājas „Ģēgeri” atrodas apmēram 350 m uz ziemeļrietumiem no karjera teritorijas, bet dzīvojamās mājas „Atvari” atrodas apmēram 150 m uz austrumiem otrpus Lauces upei. Aptuveni 0,5 km attālumā atrodas plānotā dolomīta ieguves vieta „Atradzes”. Tuvākās sabiedriskās ēkas atrodas apmēram 2,5 km attālumā Sērenes pagasta centrā.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā norādīts, ka zemes virsma izstrādei paredzētajā teritorijā ir līdzena. Gandrīz visā dolomīta ieguvei paredzētajā teritorijā zemes virsmas atzīmes mainās no 65 m v.j.l. līdz 72 m v.j.l, bet zemes gabala „Pelši” austrumu mala atrodas Lauces ielejas nogāzē, kur zemes virsmas atzīmes ir ap 42 m v.j.l., savukārt Lauces upes ielejas kraujas augstums sasniedz 30 m. Pazemes ūdens līmenis atradnes teritorijā vidēji ir 55m v.j.l. līdz 62 m v.j.l., Lauces upes ūdens līmenis ir 38 m v.j.l. līdz 40 m v.j.l. Virszemes ūdeņu dabīgā notece ir vērsta uz Lauces upi. Savukārt ūdens līmeņi Pļaviņu ūdenskrātuvē ir 67 m v.j.l. līdz 72 m v.j.l. Tas norāda, ka pazemes ūdeņi atradnes teritorijā nav hidrauliski saistīti ar Pļaviņu ūdenskrātuvi. Pļaviņu hidroelektrostacijas apkārtnē ir konstatēts dziļš iegrauzums devona iežos. Iegrauzumu, galvenokārt, aizpilda samērā blīvs un viendabīgas morēnas smilšmāls un mālsmilts ar retām un plānām smilts starpkārtām un ieslēgumiem. Iegrauzumu dziļākā daļa atrodas līdz pat 60 m zem jūras līmeņa, atsedzot Gaujas svītas smilšakmeni. Iegrauzuma platums sasniedz apmēram 1 km. Ziņojumā norādīts, vismaz daļa no teritorijas starp Lauci un ūdenskrātuvi atrodas iegrauzuma robežās, un morēnas nogulumi traucē ūdens noplūdi caur dolomītiem no ūdenskrātuves uz Lauces upes ieleju. Līdz ar to iegrauzums ir dabiska ģeoloģiska robežšķirtne starp plānoto karjeru un Lauces upes ieleju un Pļaviņu ūdenskrātuvi un Pļaviņu HES.

Ziņojumā norādīts, ka karjera izstrādes robeža ir noteikta 20 līdz 50 metru attālumā no “Pelšu” dienvidaustrumu robežas un līdz ar to nešķērso iegrauzuma līniju.

Izpēte dolomīta atradnē “Lauce” tika veikta 1960. un 1978.gadā. Saskaņā ar ģeoloģiskās izpētes datiem atradnē “Lauce” zemes īpašuma „Sīļi” derīgā izrakteņa krājumus veido 2,5 miljoni m3 N kategorijas dolomīts, bet zemes īpašuma „Pelši” 492,8 tūkstoši m3 izpētītie N kategorijas dolomīta krājumi 8,8, ha platībā. Saskaņā ar ziņojumam pievienoto Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sniegto 2008.gada 26.jūnija izziņu Nr. 4-7/2070 dolomīta ieguve zemes gabalā “Sīļi” ir pieļaujama tikai pēc papildus izpētes darbu veikšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ziņojumā norādīts, ka papildus izpēte šajā gabalā ir paredzēta pēc darbu uzsākšanas zemes gabalā “Pelši”.

Atradnes derīgo slāņkopu veido augšdevona Daugavas svītas dolomīti ar dolomītmerģeļa un plānām māla starpkārtām. Dolomīts ir plaisains, līdz 1,0 m dziļumam slānkopas augšdaļā bieži sadēdējis un šķembains. Iegulu veido gan izturīgi, gan samērā neizturīgi dolomīti. Segkārtu veido augsne, smilts un morēnas mālsmilts. Segkārtas biezums lielākajā daļā plānotā karjera teritorijā ir no 0,1 m līdz 0,4 m un tikai pie Lauces ielejas sasniedz 1,7 m. N kategorijas dolomīta krājumi ieguļ virs pazemes ūdens līmeņa. Zemes gabalos „Pelši” un „Sīļi” dolomīta slāņkopas biezums ir no 2,7 m līdz 11,8 m, bet dolomītmerģeļa starpkārtu biezums ir no 0 līdz 3,9 m, vidēji 1,4 m. Dolomīts ir piemērots šķembu ražošanai un izmantojams kā pildviela betonam. Dolomītu paredzēts iegūt līdz 10 m dziļumam no zemes virsmas, t.i., virs pazemes ūdens līmeņa. Tā kā dolomīta ieguvi plānots veikt virs pazemes ūdens līmeņa, nebūs nepieciešams izveidot ūdens atsūknēšanas un novadīšanas sistēmas. Līdz ar to karjera darbības rezultātā ziņojumā netiek prognozēta ietekme uz dzeramā ūdens resursiem tuvējās viensētās. Ietekmes uz vidi novērtējuma izpētes laikā tika apsekoti visu potenciālajam karjeram tuvāko māju („Daigas”, „Jaunstabiņi”, „Jaunkaķi” un „Ģēģeri”) ūdens ieguves avoti. Nevienā no šīm saimniecībām netika konstatētas sūdzības par ūdens trūkumu. Ziņojumā norādīts, ka saimniecībā “Stabiņi”, kas atrodas 500 m attālumā no karjera ziemeļu robežas, aka ir ierīkota nepareizi, pārāk sekli un barojas no nokrišņu ūdeņiem (akas dziļums ir 1,60 m, bet apsekošanas dienā, 2008.gada 9.jūlijā, ūdens līmenis akā bija 1,10m no zemes virsas), līdz ar to sausuma periodā jau tagad ūdens šajā akā izsīkst.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā norādīts, ka vispirms izstrādās „Pelšu” zemes gabala teritoriju un dolomīta ieguvi plānots sākt no zemes īpašuma „Pelši” teritorijas dienvidu daļas, virzoties uz ziemeļu daļu. Paralēli paredzēts veikt „Sīļu” teritorijas detālu ģeoloģisko izpēti, un pēc tam plānots turpināt dolomīta ieguvi „Sīļu” teritorijā, kā pēdējo izstrādājot tehnoloģiskā laukuma teritoriju. Tehnoloģisko laukumu plānots izvietot „Pelšu” zemes gabala teritorijas ziemeļu daļā. Tehnoloģiskajā laukumā paredzēts izvietot drupināšanas – šķirošanas un skalošanas – šķirošanas iekārtas, kā arī produkcijas uzkrāšanas laukumu. Iegūto dolomītu ar pašizgāzēju paredzēts nogādāt drupināšanas – šķirošanas iekārtu iecirknī. Tehnoloģiskā iekārta sastāvēs no: žokļu drupinātāja, kas veic sākotnējo dolomīta akmeņu pārveidi šķembās, iegūstot rupjo frakciju, un tam sekojoša šrēdera, kas ar konveijera lentas palīdzību saņem daļēji pārstrādāto dolomītu un veido frakcionētu dolomīta šķembu materiālu, kuru tālāk novada uz mazgāšanas iekārtu. No mazgāšanas iekārtas dolomīta šķembas paredzēts nokraut krautnē, bet duļķi novadīt uz pirmējo nosēdbaseinu. Pēc duļķa nosēšanās virsējā tīrā ūdens kārta nonāks otrējā nosēdbaseinā, kurā tiks izgulsnētas smalkās dolomīta daļiņas. Pēc tam ūdeni atgriezīs tīrajā ūdens ņemšanas baseinā. Iegūtais materiāls tālāk ar pašizkrāvējiem tiks transportēts uz uzkrāšanas laukumu, kur tiks uzglabāts pa frakcijām. Rezultātā plānots iegūt vairāku frakciju šķembas - 32 līdz 64 mm, 16 līdz 32 mm, 8 līdz 16 mm, 2 līdz 8 mm, 0,075 līdz 2 mm. Skalošanas – šķirošanas iekārtu ūdensapgādei paredzēts karjera teritorijā ierīkot 10000 m3 ūdenstilpi un tās uzpildīšanai un periodiskai papildināšanai izmantot ūdeni no dziļurbuma. Dziļurbums izvietots blakus esošajā SIA “Garkalnes grants” piederošajā zemes īpašumā „Biķernieki” (kadastra Nr.32800020035). Urbuma aizsargjosla atbilstoši „Aizsargjoslu likumam” ir noteikta 10 metri. Ražošanas notekūdeņus pēc attīrīšanas nosēddīķos paredzēts atkārtoti izmantot ražošanā. Lai izvairītos no ūdens zudumiem dīķos, tiem paredzēts izveidot ūdens necaurlaidīgu oderējumu. Izmantoto ūdeņu novadīšana vidē nav paredzēta. Ņemot vērā iepriekš minēto, netiek prognozēta negatīva ietekme uz Lauces upes ūdens kvalitāti un tās bioloģiskajiem resursiem.

Dolomīta ieguve tiek plānota 8 stundas dienā visu gadu, izņemot brīvdienas un svētku dienas. Gadā plānots iegūt līdz 300 tūkstošiem m3 dolomīta.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā kā iespējamās tehnoloģiskās alternatīvas dolomīta ieguvei tiek piedāvātas spridzināšana ar dinamītu vai trotilu, spridzināšana ar mikrosprādzienu palīdzību, spridzināšana ar lēngaitas spiediena pārkritienu, ieguves tehnoloģija ar smagsvara traktora ekskavatora kausu un hidroāmuriem un dolomīta izzāģēšana. Ziņojumā norādīts, ka seismiska rakstura darbi nav pieļaujami saistībā ar Pļaviņu hidroeletrosatcijas tiešo tuvumu (aptuveni 2 km attālumā no karjera teritorijas ziemeļu robežas). Līdz ar to, lai izslēgtu jebkādu ietekmi uz Pļaviņu hidroeletrosatcijas aizsprostu, negatīvo ietekmi uz Lauces ieleju, ka arī ņemot vērā konkrētos apkārtējās vides nosacījumus, ierobežojumus un ekonomiskos apsvērumus, SIA „Garkalnes grants” dolomīta ieguvei atradnē paredzēts izmantot ekskavāciju, pielietojot Terex tehnoloģiskās iekārtas.

Uzsākot darbus, paredzēta iekšējā ceļa izveide no 1.šķiras valsts autoceļa P86 Sērene – Nereta. Pievedceļu no karjera līdz valsts autoceļam P86 paredzēts noklāt ar asfalta segumu. Karjera teritorijā plānots uzstādīt pārvietojamo degvielas noliktavu, kuru cisternas ir aprīkotas ar speciālu vannveidīgu platformu, kurā avārijas gadījumā tiktu savākta visa izplūdusī degviela. Lai nodrošinātu darbībai nepieciešamo elektroapgādi, paredzēta elektropārvades atzara līnijas izbūve un transformatora uzstādīšana. Strādājošo vajadzībām paredzēts iegādāties konteinera tipa vagoniņus, kuros tiks iekārtota mazgājamā telpa. Darbinieku vajadzībām nepieciešamo dzeramo ūdeni paredzēts pievest šim nolūkam paredzētās tvertnēs. Veidojošos komunālos notekūdeņus paredzēts savākt izsmeļamās bedrēs un nodot attīrīšanai Aizkraukles komunālo notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs. Sadzīves vajadzībām karjerā paredzēta maināmo parvietojamo tualešu izmantošana. Veidojošos sadzīves atkritumus un ar naftas produktiem piesārņotos atkritumus paredzēts nodot licencētām atkritumu apsaimniekotājfirmām. Dolomīta ieguves laukumā norakto grunti pēc atradnes izstrādes paredzēts izmantot teritorijas rekultivācijai.

Iegūtā dolomīta transportēšanai Rīgas virzienā paredzēts izmantot valsts autoceļu Aizkraukle – Jaunjelgava – Rīga, bet Jēkabpils virzienā – valsts autoceļu, kas virzās caur apdzīvotām vietām Sece, Staburags un Sala. Tiek plānots, ka dienā no karjera tiks izvestas apmēram 60 autokravas ar iegūto produkciju.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā iekļautie gaisu piesārņojošo vielu (slāpekļa dioksīds, oglekļa oksīds, cietās daļiņas PM10) izkliedes modelēšanas aprēķini liecina, ka spēkā esošajos normatīvos noteiktās robežvērtības atradnei tuvāko dzīvojamo māju apkārtnē netiks pārsniegtas. Taču ziņojumā prognozēts, ka atradnei tuvāko dzīvojamo māju apkārtnē varētu tikt pārsniegtas likumdošanā noteiktā cieto daļiņu PM10 robežvērtība, kura būs spēkā ar 2010.gadu, ko radītu autotransports uz karjera pievedceļa, ja nebūtu paredzēti gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi. Līdz ar to gaisa piesārņojuma samazināšanai ir paredzēta pievedceļa no P 86 līdz karjera teritorijai noklāšana ar cieto segumu (asfaltu), meža joslas saglabāšana pret mājām “Daigas”, ražošanas iecirkņu mitrināšana sausā laikam periodā.

Trokšņa emisija ziņojumā vērtēta diviem scenārijiem: 1. scenārijs – dolomīta ieguve izmantojot vecākās paaudzes tehniku (skaļākais variants) un 2.scenārijs - dolomīta ieguve izmantojot jaunāku tehniku (klusākais variants). Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā iekļautā informācija par trokšņa emisiju vidē karjera darbības laikā liecina, ka akustiskā trokšņa normatīvos noteiktā Ldiena robežvērtība otrā scenārija gadījumā netiks pārsniegta karjera teritorijai tuvākajās mazstāvu dzīvojamās ēkās, taču realizējot 1. scenāriju - akustiskā trokšņa normatīvos noteiktā Ldiena robežvērtība tiktu pārsniegta vairāk kā 1 km rādiusā ap karjera teritoriju. Ziņojumā norādīts, ka tiks realizēts otrais scenārijs.

Aptuveni 3,5 km uz ziemeļiem no plānotā karjera teritorijas Daugavas labajā krastā sākas Latvijas NATURA 2000 Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija - dabas parks “Daugavas ieleja”, kas turpinās Daugavas kreisajā krastā aptuveni 5,5 km attālumā no zemes gabaliem „Sīļi“ un „Pelši”. Aptuveni 1,5 km uz austrumiem no plānotā karjera teritorijas ir izvietota īpaši aizsargājamā Latvijas NATURA 2000 dabas teritorija – ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Korkuļu sausgultne un pazemes upe”. Paredzētās darbības rezultātā ietekme uz Latvijas NATURA 2000 Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām netiek prognozēta. Daugavas kreisajā krastā karjeram paredzētās teritorijas apkārtnē nav neviena ne valsts, ne vietējās nozīmes aizsargājamā kultūrvēsturiskā objekta.

Vides pārraudzības valsts birojs, pamatojoties uz izvērtētās dokumentācijas analīzi, secina, ka:

  • dolomīta ieguve paredzēta agrāk neizmantotā dolomīta atradnē “Lauce” zemes gabalos „Sīļi“ un „Pelši” 52 ha platībā;

  • atbilstoši spēkā esošajam Sērenes pagasta teritorijas plānojumam plānotā karjera teritorija ir noteikta kā derīgo izrakteņu ieguves teritorija;

  • saskaņā ar ziņojumam pievienoto Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sniegto 2008.gada 26.jūnija izziņu Nr. 4-7/2070 dolomīta ieguve zemes gabalā “Sīļi” ir pieļaujama tikai pēc papildus izpētes darbu veikšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ziņojumā norādīts, ka papildus izpēte zemes gabalā „Sīļi” ir paredzēta pēc darbu uzsākšanas zemes gabalā “Pelši”;

  • lai veiktu dolomīta ieguvi, nav nepieciešama gruntsūdens līmeņa pazemināšana;

  • dolomīta ieguvi paredzēts veikt visu gadu 8 stundas dienā, izņemot brīvdienas un svētku dienas;

  • ziņojuma autori par pieņemamāko dolomīta ieguvei uzskata ekskavācijas metodi, kuru pielietojot netiek prognozēta ietekme uz Pļaviņu HES un aizsprostu;

  • karjera izstrādes robeža ir noteikta 20 līdz 50 metru attālumā no “Pelšu” dienvidaustrumu robežas un līdz ar to nešķērso iegrauzuma līniju;

  • karjerā paredzēta iegūtā dolomīta apstrāde - drupināšana, šķirošana un skalošana;

  • lai nodrošinātu dolomīta skalošanas iekārtai nepieciešamo ūdensapgādi, karjera teritorijā plānots ierīkot 10000 m3 ūdenstilpi, paredzot tās uzpildīšanai un periodiskai papildināšanai izmantot ūdeni no dziļurbuma;

  • pazemes ūdeņi atradnes teritorijā nav hidrauliski saistīti ar Pļaviņu ūdenskrātuvi uz Daugavas upes, jo starp tām atrodas Lauces upes ieleja;

  • netiek prognozēta ietekme uz Lauces upes ūdens kvalitāti un tās bioloģiskajiem resursiem saistībā ar paredzēto darbību, jo ražošanas notekūdeņus pēc attīrīšanas nosēddīķos paredzēts atkārtoti izmantot ražošanā un ražošanas procesā izmantoto ūdeņu novadīšana vidē nav paredzēta;

  • lai izvairītos no ūdens zudumiem dolomīta skalošanas iekārtas dīķos, tiem paredzēts izveidot ūdens necaurlaidīgu oderējumu;

  • paredzētās darbības rezultātā netiek prognozēta ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un īpaši aizsargājamiem biotopiem;

  • dolomīta transportēšanai paredzēts izmantot valsts autoceļus un izbūvēt pievedceļu;

  • gaisa piesārņojuma samazināšanai paredzēta – karjera pievedceļa noklāšana ar cieto segumu (asfaltu). Lai nepalielinātu gaisa piesārņojumu, nav pieļaujama arī meža izciršana pret mājām „Daigas”, kā arī sausā laikā jāmitrina visi ražošanas iecirkņi.

  • akustiskā trokšņa normatīvos noteiktā Ldiena robežvērtība karjeram tuvāko dzīvojamo mājo apkārtnē netiks pārsniegta otrā scenārija gadījumā, bet realizējot 1. scenāriju - akustiskā trokšņa normatīvos noteiktā Ldiena robežvērtība varētu tikt pārsniegta vairāk kā 1 km rādiusā ap karjera teritoriju.

  • ietekmes uz vidi izvērtējumā ir salīdzinātas vairākas dolomīta ieguves tehnoloģiskās alternatīvas, no kurām ar vismazāko potenciālo ietekmi uz vidi ir piedāvātā ekskavācijas metode, pielietojot tehnoloģiskos risinājumus trokšņa un gaisa piesārņojuma līmeņa samazināšanai. Lai nodrošinātu spēkā esošo normatīvo aktu prasības, ņemot vērā piesardzības principu, birojs atbalsta ekskavācijas metodes pielietošanu dolomīta ieguvei, izslēdzot spridzināšanas darbu veikšanu un nodrošinot tādas tehnoloģijas, tādu tehnisko paņēmienu un dolomīta ieguves tehnikas izmantošanu, kas nodrošinātu gaisa piesārņojuma un trokšņa līmeņa atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

4. Izvērtētā dokumentācija

  • SIA „Garkalnes Grants” 2007.gada 4.decembra iesniegums par paredzēto darbību un tam pievienotie materiāli – 14 lapas.

  • Vides pārraudzības valsts biroja 2007.gada 7.decembra lēmums Nr.584 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu paredzētajai darbībai – 1 lapa.

  • Ietekmes uz vidi novērtējuma 2008.gada 7.janvāra sākotnējās sabiedriskās apspriedes protokols un tam pievienotie materiāli – 4 lapas.

  • D. Savčenko 2008.gada 13. janvāra iesniegums – 2 lapas.

  • SIA „Garkalnes Grants” 2008.gada 23.janvāra iesniegums ietekmes uz vidi novērtējuma Programmas sagatavošanai – 1 lapa.

  • Vides pārraudzības valsts biroja 2008.gada 28.janvāra Programma ietekmes uz vidi novērtējumam dolomīta ieguvei derīgo izrakteņu atradnē „Lauce” Aizkraukles rajonā, Sērenes pagasta nekustamajos īpašumos „Sīļi” un „Pelši”– 6 lapas.

  • Ietekmes uz vidi novērtējums dolomīta ieguvei derīgo izrakteņu atradnē „Lauce” zemes īpašumos „Pelši” un „Sīļi”, darba ziņojums – 1 sējums, 137 lapas.

  • Ietekmes uz vidi novērtējums dolomīta ieguvei derīgo izrakteņu atradnē „Lauce” zemes īpašumos „Pelši” un „Sīļi”, darba ziņojuma kopsavilkums – 1 sējums, 17 lapas.

  • Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma 2008.gada 28.maija sabiedriskās apspriedes protokols un tam pievienotie materiāli – 7 lapas.

  • Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes 2008.gada 16.jūnija priekšlikumi (vēstule Nr.6.5.-32/962) ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma pilnveidošanai – 1 lapa.

  • Vides pārraudzības valsts biroja 2008.gada 30.jūnija atzinums par dolomīta ieguves derīgo izrakteņu atradnē „Lauce” zemes īpašumos „Pelši” un „Sīļi” ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu – 5 lapas.

  • Ietekmes uz vidi novērtējums dolomīta ieguvei derīgo izrakteņu atradnē „Lauce” zemes īpašumos „Pelši” un „Sīļi” Sērenes pagastā, noslēguma ziņojums – 1 sējums, 149 lapas.

  • Ietekmes uz vidi novērtējums dolomīta ieguvei derīgo izrakteņu atradnē „Lauce” zemes īpašumos „Pelši” un „Sīļi” Sērenes pagastā, noslēguma ziņojuma kopsavilkums – 1 sējums, 15 lapas.


5. Paredzētās darbības novērtēšanas procesā apkopotie ieinteresēto pušu viedokļi un argumenti (tai skaitā sabiedriskās apspriešanas rezultāti)

Informatīvie materiāli par SIA „Garkalnes Grants” plānoto dolomīta ieguvi zemes īpašumos „Pelši” (kadastra Nr.32800020102, zemes gabala platība – 17,4 ha) un „Sīļi” (kadastra Nr.32800020128, zemes gabala platība – 39,7 ha) Sērenes pagastā, agrāk neizmantotā dolomīta atradnē „Lauce”, bija pieejami: Sērenes pagasta padomē, p/n Sērene, Aizkraukles rajonā; Valsts vides dienesta Madonas reģionālajā vides pārvaldē, Blaumaņa ielā 7, Madonā, SIA „Garkalnes Grants”, Vidzemes šoseja 1, Garkalnē, Garkalnes novadā un Vides pārraudzības valsts birojā Rūpniecības ielā 23, Rīgā.

Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriede klātienē 2008.gada 7.janvārī notika Sērenes pagasta padomē. Šo likumdošanā paredzēto iespēju piedalīties darba ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā izmantoja 8 interesenti. SIA „Garkalnes Grants” un SIA „Geo Gonsultants” pārstāvji interesentiem sniedza informāciju par plānotā dolomīta karjera izveidi, kā arī uzklausīja sanāksmes dalībnieku viedokļus un ierosinājumus. Sanāksmes dalībnieki interesējās par troksni un putekļiem dolomīta ieguves laikā un iespējamo aizsardzību pret tiem, kā arī par iespējamo gruntsūdens līmeņa pazemināšanos, kas varētu ietekmēt ūdens līmeni akās. Sērenes pagasta padomes priekšsēdētājs iepazīstināja ar nosacījumiem, kas pieņemti pašvaldības teritorijas plānojumā.

Ietekmes uz vidi novērtējuma Programmas sagatavošanas laikā Vides pārraudzības valsts birojs saņēma Daces Savčenko iesniegumu, kurā norādīts, ka plānotā karjera teritorija atradīsies aptuveni 200 metrus no zemes īpašuma „Daigas” un izteiktas prasības ietekmes uz vidi novērtējumam.

Pamatojoties uz SIA „Garkalnes Grants” 2008.gada 23.janvāra iesniegumu, sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kā arī ņemot vērā sabiedrības priekšlikumus, Vides pārraudzības valsts birojs sagatavoja un 2008.gada 28.janvārī izsniedza Programmu ietekmes uz vidi novērtējumam dolomīta ieguvei derīgo izrakteņu atradnē „Lauce” Aizkraukles rajonā, Sērenes pagasta nekustamajos īpašumos „Sīļi” un „Pelši”.

Dolomīta ieguves derīgo izrakteņu atradnē „Lauce” zemes īpašumos „Pelši” un „Sīļi” ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu sagatavoja SIA „Geo Consultants”, kuru SIA „Garkalnes Grants” 2008.gada 14.maijā iesniedza izvērtēšanai Vides pārraudzības valsts birojā. Darba ziņojums par paredzēto darbību sabiedrībai bija pieejams: Sērenes pagasta padomē, p/n Sērene, Aizkraukles rajonā; Valsts vides dienesta Madonas reģionālajā vides pārvaldē, Blaumaņa ielā 7, Madonā un Vides pārraudzības valsts birojā Rūpniecības ielā 23, Rīgā.

Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana klātienē notika 2008.gada 28.maijā Sērenes pagasta padomē. Sabiedriskajā apspriešanā piedalījās 8 interesenti. Sanāksmes dalībnieki interesējās, vai tiks saglabāts mežs gar karjera robežu, kad reāli tiks uzsākta dolomīta ieguve karjerā, kāda būs karjera iespējamā ietekme uz dzeramā ūdens ieguves avotiem, kāds būs troksnis un gaisa piesārņojums, kā arī tika norādīts uz neprecizitātēm darba ziņojumā - kartogrāfiskajā materiālā nav norādītas mājās - „Daigas” un „Jaunstabiņi”. Paredzētās darbības pārstāvji informēja, ka mežu gar karjera robežu 20 m platā joslā nav plānots izcirst, kā arī paredzēta pievedceļa asfaltēšana no autoceļa P86 līdz karjeram.

Darba ziņojuma izvērtēšanas laikā Vides pārraudzības valsts birojs saņēma Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes ierosinājumus darba ziņojuma pilnveidošanai.

Vides pārraudzības valsts birojs, ņemot vērā Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes ierosinājumus un ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas rezultātus, izvērtēja darba ziņojuma atbilstību programmā izvirzītajām prasībām, sagatavoja un 2008.gada 30.jūnijā izsniedza Atzinumu par dolomīta ieguves derīgo izrakteņu atradnē „Lauce” zemes īpašumos „Pelši” un „Sīļi” ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu. Atzinumā par darba ziņojumu tika norādīts, kāda ziņojumā iekļautā informācija papildināma un precizējama, lai noslēguma ziņojums atbilstu izsniegtās programmas un spēkā esošās likumdošanas prasībām.

Ņemot vērā Vides pārraudzības valsts biroja prasības, tika sagatavots un 2008.gada 21.jūlijā iesniegts izvērtēšanai Vides pārraudzības valsts birojā SIA „Garkalnes Grants” dolomīta ieguves derīgo izrakteņu atradnē „Lauce” zemes īpašumos „Pelši” un „Sīļi” Sērenes pagastā ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums, kuru sagatavojusi SIA „Geo Consultants”. Noslēguma ziņojums sabiedrībai bija pieejams Sērenes pagasta padomē, p/n Sērene, Aizkraukles rajonā, Valsts vides dienesta Madonas reģionālajā vides pārvaldē Madonā, Blaumaņa ielā 7 un Vides pārraudzības valsts birojā Rīgā, Rūpniecības ielā 23, kā arī interneta mājas lapā www.hcb.lv un www.vidm.gov.lv/ivnvb.

Noslēguma ziņojuma izvērtēšanas laikā Vides pārraudzības valsts birojs saņēma Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes atsauksmi.

Saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā iekļauto informāciju, lai apzinātu vietējo iedzīvotāju viedokli par plānoto dolomīta ieguvi, ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros tika veikta iedzīvotāju aptauja, veicot tiešās intervijas. Kopumā tika aptaujāti 19 respondenti, kas dzīvo lauku viensētās vai zemnieku saimniecībās un Sērenes pagasta centrā. Lielākā daļa aptaujāto šeit dzīvo jau no 10 līdz 20 gadiem. Apkopojot aptaujas rezultātus, tiek secināts, ka respondenti bija slikti informēti par plānoto darbību. No pagasta centrā aptaujātajiem neviens nav iebildis pret karjera ierīkošanu. Pret plānoto darbību iebilduši māju „Daigu” un “Stabiņi” iedzīvotāji, jo uzskatījuši, ka karjera izstrāde radīs diskomfortu viņu dzīves vidē. Četri respondenti saskatīja jaunas darbavietas iespējas māju tuvumā, bet pārējo attieksme bija neitrāla. Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā norādīts, ka Sērenes pagasta padome plānoto darbību vērtē pozitīvi un to atbalsta.


6. Obligātie nosacījumi un turpmākajā projektēšanā veicamie pasākumi

Noslēguma ziņojums un Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par to iesniedzams Sērenes pagasta padomē. Vides pārraudzības valsts biroja atzinuma obligātie nosacījumi un turpmākajā projektēšanā veicamie pasākumi stājās spēkā tikai tādā gadījumā, ja tiek saņemts likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 21.pantā noteiktais akcepts paredzētās darbības realizācijai kārtībā, kādā noteikta Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumos Nr.355 “Paredzētās darbības akceptēšanas kārtība”.

Obligātie nosacījumi un turpmākajā projektēšanā veicamie pasākumi dolomīta ieguvei derīgo izrakteņu atradnē “Lauce” zemes īpašumā „Pelši” un „Sīļi”:

  • Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas jautājumi jārisina atbilstoši 2004.gada 20.jūlija noteikumu Nr.619 “Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas” prasībām.

  • Meža zemes transformācijas jautājumi jārisina atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumos Nr.806 “Meža zemes transformācijas noteikumi” noteiktajam.

  • Dolomīta ieguve pieļaujama, neveicot pazemes ūdens līmeņa pazemināšanu (bez gruntsūdens atsūknēšanas).

  • Dolomīta slāņkopas irdināšanai spridzināšana (arī mikrosprādzienu paņēmiena pielietošana) nav pieļaujama.

  • Dolomīta ieguve zemes gabalā “Sīļi” ir pieļaujama tikai pēc papildus izpētes darbu veikšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

  • Ierīkojot karjeru, jānodrošina Aizsargjoslu likumā noteikto prasību ievērošana.

  • Jānodrošina noslēguma ziņojumā paredzētas dolomīta skalošanas iekārtai nepieciešamās ūdens apgādes sistēmas izveide, kas nodrošinātu, ka ražošanas procesā izmantotie ūdeņi netiek novadīti vidē.

  • Lai izvairītos no ūdens zudumiem dolomīta skalošanas iekārtas dīķos, jānodrošina noslēguma ziņojumā tiem paredzētā ūdens necaurlaidīgā oderējuma izveide.

  • Nepieciešamības gadījumā jānodrošina pasākumi, lai nepasliktinātu apkārtējo īpašumu ūdensapgādi karjera ietekmes zonā, realizējot nepieciešamos alternatīvos ūdensapgādi nodrošinošos vai kompensējošos pasākumus.

  • Jāsaglabā meža josla gar karjera teritoriju.

  • Lai izslēgtu grunts un pazemes ūdeņu iespējamo piesārņojumu ar naftas produktiem, degvielas noliktava jāizvieto ūdens un naftas produktus necaurlaidīgā apvaļņojumā, kura ietilpība vismaz par 10% pārsniedz lielākās tvertnes ietilpību.

  • Turpmākajā projektēšanā jāprecizē trokšņa diskomforta zonas skartās apdzīvotās teritorijas un viensētas un jādetalizē pasākumi trokšņa izplatības ierobežošanai to tuvumā, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumos Nr.597 “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” noteiktos vides trokšņa robežlielumus mazstāvu dzīvojamo ēku teritorijā, un jānodrošina to ieviešana, realizējot projektu.

  • Karjera darbības laikā (arī transportējot dolomītu) jānodrošina paredzētie gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi (pievedceļa asfaltēšana no autoceļa P86 līdz karjera teritorijai, meža joslas saglabāšana gar karjera teritoriju pret dzīvojamajām mājām, ražošanas iecirkņu mitrināšana sausā laika periodā), lai nodrošinātu Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.588 “Noteikumi par gaisa kvalitāti” noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus.

  • Pirms derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanas jāsaņem derīgo izrakteņu ieguves atļauja (licence) atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 24. aprīļa Nr.280 noteikumos Nr.280 „Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas un ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība” noteiktajam.

  • Dolomīta ieguve zemes īpašumos „Pelši” un „Sīļi” jāveic atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumu Nr.779 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” prasībām.

  • Dolomīta ieguves atkritumu apsaimniekošana jāveic atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 19.maija noteikumu Nr.394 "Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas kārtība" prasībām.

  • Karjera rekultivācija jāveic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

  • Valsts vides dienesta Madonas reģionālajā vides pārvaldē jāpieprasa un jāsaņem vides aizsardzības tehniskie noteikumi paredzētās darbības veikšanai.


Vides pārraudzības valsts biroja lēmums

Ņemot vērā iepriekš minēto informāciju un likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.panta (5)daļu un 20.panta pirmo daļu, Vides pārraudzības valsts birojs nolemj rekomendēt SIA „Garkalnes grants” dolomīta ieguves derīgo izrakteņu atradnē “Lauce” zemes gabalos „Pelši” un „Sīļi” projekta turpmāko izstrādi atbilstoši noslēguma ziņojumā paredzētajiem risinājumiem un šajā atzinumā izvirzītajiem nosacījumiem, iežu drupināšanai nepielietojot spridzināšanu, tai skaitā, mikrosprādzienu paņēmienu.

Šo Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu var pārsūdzēt Vides ministrijā mēneša laikā no atzinuma spēkā stāšanās dienas.

 

Biroja direktora p.i.

A. Lukšēvics

2008.gada 26.augustā.

IVN pabeigts
IVN tiek veikts
IVN piemērots
IVN nav piemērots
poga_dzelt.gif (924 bytes) IVN pārtraukts

uz lapas sākums
 

uz sākumu
 

Info | Vēsture | Nolikums | Struktūra | Likumdošana | Notikumi | Publikācijas | Darbinieki | Saites


Lapa atjaunota: 02.09.2008
Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz VP valsts biroju obligāta
Copyright ©  VP valsts birojs